Stāsti bērniem

 

 

Seifs

  

Izlasi: Salamana pamācības 2:1-8

 

Ps. 119: 11 „Es turu Tavus vārdus savā sirdī, lai negrēkotu pret Tevi”

 

        "Tēvocis Frenks ir tēta tēvocis, vai ne?” vaicāja Marks, kad mamma atslēdza seifu tēvoča Frenka mājā un izvilka no tā žūksni apdzeltējušu papīru.

„Pareizi,” piekrita mamma, „Viņš ir arī tēta tēvocis.” Viņa atlasīja no tiem kādu lapu. „Šeit ir nepieciešams ierakstīt datus par tēvoci Frenku, slimnīca tos prasa,” viņa teica un pārējās lapas atlika atpakaļ seifā un to aizslēdza.

Kamēr mamma kārtoja slimnīcas lietas, Marks nokāpa lejā tēvoča Frenka istabā. „Sveiks, tēvoci Frenk!” viņš sveicināja.

Pavecais vīrs pacēla galvu no spilvena un sarauca uzacis. „Uh-h-h...” viņš pētoši lūkojās Markā. „Vai tas esi tu, mazais Džimij?”

Marks papurināja galvu. „Nē, es esmu Marks,” viņš teica.

Tēvoci Frenks sarauca uzacis. „Prieks tevi redzēt,” viņš nomurmināja.

„Džimijs ir mans tētis,” Marks paskaidroja, „Viņš jau ir izaudzis liels.” Tēvocis Frenks arvien vēl izskatījās apmulsis, tāpēc Marks piedāvāja viņam kādu lasāmvielu. „Tas ir baznīcas mēnešraksts,” Marks teica.

Tēvocis Frenks paņēma mēnešrakstu un pielika to tuvu pie acīm. Viņš sāka lasīt no pašas augšas: „Kas dzīvo Visuaugstākā patvērumā...” viņš lēni lasīja. Tad viņš nolika lasāmo un aizvēra acis. „... un mīt Visuvarenā ēnā, tas saka uz To Kungu...” Kad mamma ienāca istabā pēc dažām minūtēm, tēvocis Frenks tikko bija beidzis citēt 91. psalmu.

 

„Tēvocis Frenks neatceras mani. Viņš domā, ka es esmu tētis,” teica Marks ceļā uz mājām, „Bet viņš spēj nocitēt veselu nodaļu no Bībeles! Kā viņš spēj to visu iegaumēt, ja viņš pat mani neatceras?”

„Vecums bieži atņem cilvēkam atmiņu, bet daudzi veci cilvēki atceras himnas un Rakstu vietas vēl ilgi pēc tam, kad viņi jau ir aizmirsuši visu citu,” paskaidroja mamma. „Tas ir viens iemesls, kādēļ ir svarīgi mācīties šīs lietas jau jaunībā. Kad tu iegaumē Dieva vārdu, tu to saglabā savā sirdī, un tas ir pieejams tad, kad vien tev ir vajadzība pēc tā.”

„Līdzīgi kā tēvoča Frenka dokumenti, kuri glabājas seifā viņa mājā?” jautāja Marks.

Mamma pasmaidīja. „Jā, līdzīgi tam,” teica mamma, „Pat vēl vairāk. Seifu var uzlauzt, bet dārgumus, kas apslēpti tavā sirds seifā, neviens nespēj nozagt.”

Iegaumē Dieva vārdu!

 

Kā ir ar tevi?

Vai tu krāj dārgumus savā sirdī? Tu vari sakrāt lielas bagātības, iegaumējot Dieva vārdu. Domā par katru Bībeles teikumu, ko tu iemācies, kā par lielu bagātību, apslēptu tavā sirdī. Veci cilvēki bieži atceras un saņem mierinājumu un palīdzību no Bībeles pantiem, ko tie iemācījušies vēl būdami jauni. Tev būs vajadzība izmantot šo spēka avotu kādu dienu – vai tu būsi jau vecs, vai pat vēl jaunībā. Iemācies šodienas pantu no galvas kā atgādinājumu Dieva vārda iegaumēšanai.

Avots: