Stāsti bērniem

 

 

Kivi

  

Salamana pamācības 31:30

 

Daiļums viļ un skaistums paiet; sieva, kas To Kungu bīstas, ir jāteic un jādaudzina.

 

Rita šķobīja seju, skatoties uz savu augumu spogulī. „Es esmu neglīta!” viņa bēdīgi teica. „Katrs smiesies par mani, jo esmu maza un resna. Manas acis ir pārāk mazas, bet deguns – pārāk liels. Pat mani nagi izskatās jocīgi un mani zobi ir šķībi. Man vienmēr ir patikuši savi mati, bet arī tie ir zaudējuši savu pievilcību. Es esmu neglīta, tas tiešām tā ir.”

Mamma sarauca pieri. „Tās ir blēņas. Es esmu ievērojusi, ka tu pēdējā laikā staigā ar nošļukušiem pleciem un man tiešām pietrūkst tava jaukā smaida. Un ja man tā pietrūkst tikai tāpēc, ka tu esi ieņēmusi prātā, ka tu neesi glīta, tad tev tas jāaizmirst. Tu mainies, jo tu audz, bet tu noteikti neesi neglīta. Tu esi maza, pievilcīga meitene.” Viņa paņēma savu rokassomiņu. „Man jāaiziet uz veikalu,” viņa turpināja, „Vai tu piebiedrosies?”

Kad viņas ieradās augļu un dārzeņu nodaļā, mamma izvēlējās divus dīvainus, brūna izskata augļus. „Paņemsim divus kivi,” viņa teica. Rita pačamdīja tos un teica: „Es nevaru atcerēties, vai man šīs savādā izskata lietiņas kaut kad ir garšojušas. Vai tu esi pārliecināta, ka tu tos ņemsi?” Mamma pasmaidīja un pamāja ar galvu, pieliekot klāt tiem arī banānus.

Pusdienu desertā mamma sagatavoja bļodiņu ar augļu gabaliņiem. „Izskatās ļoti jauki,” Rita teica un paņēma gabaliņu. Viņa pagaršoja to. „Ļoti garšīgs! Kas tas ir?”

„Tas ir kivi,” mamma smaidot atteica.

„Tu joko?” Rita norija kumosu. „Tu saki, tas ir tas neglītais, pūkainais, brūnais, ko mēs nopirkām veikalā?”

„Pareizi!” noteica mamma, „lielāka nozīme ir tam, kas atrodas iekšpusē, nevis tam, kas ārpusē.”

Tētis pamāja ar galvu. „Ar cilvēkiem ir gluži tāpat,” viņš pavēstīja, „Bībele saka, ka skaistums ir pārejošs, bet sieva, kas bīstas Dievu, ir jāteic un jādaudzina.” Viņš uzsmaidīja Ritai. „Mīļumiņ, kāpēc tu tā satraucies par savu izskatu?” viņš jautāja. „Mamma teica, ka tu uzskati sevi par neglītu. Bet tu neesi neglīta, tu to zini, tu esi tikai paslēpusi savu jauko dabu.” Viņš pasniedzās un apkampa Ritu. „Man tiešām pietrūkst manas bijušās Ritas!” viņš noteica.

„Man šķiet, ka man arī bijusī Rita labāk patīk,” Rita teica. Viņa sirsnīgi uzsmaidīja mammai un teica: „Tu vari dot man kivi, mamm, kad vien tu domā, ka man vajadzīgs kāds atgādinājums.”

 

Vai tu esi nelaimīga ar savu ārējo izskatu? Vai tu vēlies būt tievāka? Vai resnāka? Vai tu vēlies sev citu matu krāsu? Vai tu sev vairs nepatīc? Mācies pieņemt to, ko Dievs tev ir devis un esi mierā ar to! Būt labam cilvēkam iekšēji – vai tu esi zēns vai meitene – ir vissvarīgākā lieta. Strādā pie tā dzīvojot savu dzīvi pēc Dieva prāta un padoma!

Avots: