9. un 10. bauslis

 

Tev nebūs iekārot sava tuvāka namu

Kas tas ir?

Mums būs Dievu bīties un mīlēt, ka ar viltu pēc sava tuvākā mantas vai nama netvarstām, nedz ar taisnības iemesliem pēc tā tiecamies, bet tam labprāt palīdzam, ka viņš var to paturēt.

Ko lai saprotam ar tuvākā namu?

Ne tikai ēku vai dzīvokli, bet arī visu īpašumu, kas pieder manam tuvākajam.

 Ko nozīmē iekārot namu?

Tas nozīmē sevī tīkot un sirds ļaunprātībā dzīties pēc tā, kas pieder citam.

Jēk 1: Bet katru kārdina viņa paša kārība, to vilinādama un valdzinādama. 15 Pēc tam kārība, kad tā ieņēmusies, dzemdē grēku, bet grēks padarīts, dzemdē nāvi.

Ko aizliedz šis bauslis?

Ka tīkojam ar viltību pēc mūsu tuvākā mantojuma, viņa nama, turklāt, aizbildinoties ar šķietamiem taisnības iemesliem, netaisnā veidā tos iegūstam.

Jes 5: 8 Bēdas tiem, kas ceļ namu pēc nama un iegūst tīrumu pēc tīruma, kamēr nekas vairs pāri nepaliek, un jūs esat vienīgie zemes īpašnieki! Mih 2: 1 Bēdas tiem, kas izgudro netaisnību pret citiem un lolo, izstiepušies savās guļasvietās, ļaunus nodomus un tos īsteno rīta gaismā, jo viņu rokās ir vara! 2 Viņi ar varu piesavinās laukus un atņem mājas, kas viņiem iepatīkas; tā viņi rīkojas varmācīgi pret ikvienu nama īpašnieku un pret viņa mantoto īpašumu. 1 Tim 6: 6 Patiesi, lielu ieguvumu dod dievbijība ar pieticību, 7 jo mēs nenieka neesam pasaulē ienesuši, tāpēc arī nenieka nevaram iznest; 8 bet, kad mums ir barība un apģērbs, tad ar to mēs pietiksim. 9 Bet, kas grib tapt bagāts, krīt kārdinājumā un valgā un daudzās bezprātīgās un kaitīgās iegribās, kas gāž cilvēkus postā un pazušanā. 10 Jo visa ļaunuma sakne ir mantas kārība; dažs labs, tiekdamies pēc tās, ir nomaldījies no ticības un pats sev nodarījis daudz sāpju.

Ko prasa no mums šis bauslis?

Pabalstīt un palīdzēt savam tuvākajam pēc vislabākās sirdsapziņas, ka viņš spēj saglabāt neskartu savu īpašumu un savu mantu.

Gal 5: 13 Jo jūs, brāļi, esat svabadībai aicināti. Tik ne tādai svabadībai, kas dod vaļu miesai, turpretim kalpojiet cits citam mīlestībā! Un turpat no 6. nodaļas: 2 Nesiet cits cita nastas, tā jūs piepildīsit Kristus likumu. Filip 2: 4 neraudzīdamies katrs uz savām, bet arī uz citu vajadzībām.

10. Bauslis:

Tev nebūs iekārot sava tuvākā sievu, kalpu, kalponi, lopu, nedz ko citu, kas tam pieder.

Kas tas ir?

Mums būs Dievu bīties un mīlēt, ka savam tuvākam ne sievu, ne saimi, ne lopus neatraujam, neatviļam, nedz novēršam, bet par to gādājam, lai tie paliek un dara, kas tiem pienākas.

Ko aizliedz šis bauslis?

Aizvilt tuvākā sievu, vai viņa saimes ļaudis (darbiniekus), vai piesavināties lopus  (šodien attiecas arī uz viņa braucam - un biroja tehniku, meža cirsmu utml.) vai ko citu, kas tam pieder.

Vai ir aizliegta tikai sievas, saimes ļaužu (darbinieku) vai lopu aizvilināšana?

Nē, bet šīs ir tās lietas, pēc kurām cilvēki ar vislielāko iekāri dzenas, tāpēc tās tiek izceltas īpaši, viss pārējais ietilpst vispārējā prasībā neiekārot jel ko citu, kas tuvākajam pieder.

 

1. Ķēniņu 21: 1 Pēc visa notikušā gadījās šāda lieta: jezreēlietim Nabotam bija vīna dārzs. Tas atradās Jezreēlā blakus Samarijas ķēniņa Ahaba pilij. 2 Un Ahabs sacīja Nabotam, teikdams: "Atdod man savu vīna dārzu, lai tas man kļūtu par sakņu dārzu, jo tas ir tuvu klāt manam namam. Bet es tev par to gribu dot vēl labāku vīna dārzu nekā šo. Un, ja tas tev patīk labāk, es tev došu tā vērtību sudrabā." 3 Bet Nabots sacīja Ahabam: "Lai Tas Kungs mani no tā pasargā, ka es tev atstātu savu tēvu mantojumu!" 4 Un Ahabs iegāja savā namā saīdzis un dusmīgs tā vārda dēļ, kādu tam jezreēlietis Nabots bija teicis, kad tas sacīja: "Es tev vis neatdošu savu tēvu mantojumu." Un viņš apgūlās savā gultā, pavērsa savu seju uz sienas pusi un neēda maizi. 5 Tad pie viņa ienāca viņa sieva Izebele un sacīja viņam: "Kādēļ tavs gars ir tik saīdzis, ka tu pat maizi vairs neēd?" 6 Un tas sacīja viņai: "Tādēļ, ka es runāju ar jezreēlieti Nabotu un es tam teicu: atdod man savu vīna dārzu par naudu, vai, ja tas tev tīk, es tev došu tā vietā citu vīna dārzu. Bet tas man atbildēja: es tev savu vīna dārzu nedošu." 7 Tad viņa sieva Izebele tam sacīja: "Vai tu tagad rīkojies kā ķēniņš pār Israēlu? Celies un ēd maizi, un nomierini savu sirdsprātu, es tev sagādāšu jezreēlieša Nabota vīna dārzu." 8 Un viņa uzrakstīja vēstules Ahaba vārdā, aizzīmogoja tās ar viņa zīmoga gredzenu un nosūtīja šīs vēstules vecajiem un dižciltīgajiem, kas dzīvoja Nabota pilsētā. 9 Un viņa rakstīja vēstulēs tā: "Izsludiniet gavēni un nosēdiniet Nabotu augstā vietā tautas vidū! 10 Nosēdiniet arī divus neliešus viņam blakus. Tie lai liecina pret viņu, sacīdami, ka viņš nopaļājis Dievu un ķēniņu. Tad izvediet viņu ārā un nomētājiet ar akmeņiem, ka viņš mirst!" 11 Un viņa pilsētas vecaji un dižciltīgie, kas dzīvoja viņa pilsētā, izdarīja tā, kā Izebele tiem bija likusi darīt un kā vēstulēs, kuras viņa bija tiem sūtījusi, bija rakstīts. 12 Viņi izsludināja gavēni un nosēdināja Nabotu ļaužu priekšā. 13 Un divi vīri nāca, tie bija nelieši, un tie nosēdās viņam pretī un nodeva liecību pret Nabotu visas tautas priekšā, teikdami: "Nabots ir nopēlis gan Dievu, gan ķēniņu!" Un viņi to izveda no pilsētas ārā, nomētāja ar akmeņiem, un viņš nomira. 14 Un tie deva ziņu Izebelei un sacīja: "Nabots ir nomētāts ar akmeņiem un ir miris." 15 Kad Izebele dzirdēja, ka Nabots ir nomētāts ar akmeņiem un miris, tad viņa sacīja Ahabam: "Celies, saņem jezreēlieša Nabota vīna dārzu, kas liedzās to tev atdot pret samaksu. Nabots nav vairs dzīvs, viņš ir miris." 16 Kad Ahabs dzirdēja Nabotu mirušu esam, tad viņš cēlās, lai noietu lejā jezreēlieša Nabota vīna dārzā un pārņemtu to savā īpašumā. 17 Tad Tā Kunga vārds nāca pār tisbieti Eliju: 18 "Celies un dodies pretī Israēla ķēniņam Ahabam, kas dzīvo Samarijā; viņš pašlaik atrodas Nabota vīna dārzā, kurp tas gājis, lai to pārņemtu. 19 Runā ar viņu un saki viņam: tā saka Tas Kungs: vai tu esi slepkavojis un arī vēl laupījis? - Un saki viņam vēl šos vārdus: tā saka Tas Kungs: tanī pašā vietā, kur suņi ir lakuši Nabota asinis, tie uzlaizīs arī tavas asinis." 20 Un Ahabs sacīja Elijam: "Vai tu, manu ienaidniek, esi mani atradis?" Bet tas atbildēja: "Es tevi esmu atradis, tādēļ ka tu pats esi uz visiem laikiem pārdevies grēkam, lai darītu to, kas Tā Kunga acīs ir ļauns. 21 Redzi, Es likšu nelaimei nākt pār tevi, un Es izdeldēšu tavus pēcnācējus, jo Es nogalināšu ikvienu vīru, kā vājo, tā arī stipro, Israēlā. 22 Un Es darīšu tavam namam tā kā Nebata dēla Jerobeāma namam un kā Ahijas dēla Baešas namam to izaicinājumu dēļ, ar kādiem tu Mani esi kaitinājis un pavedinājis Israēlu grēkot. 23 Un par Izebeli Tas Kungs ir sacījis: suņi ēdīs Izebeli pie Jezreēlas mūriem. 24 Kas vien no Ahaba piederīgajiem mirs pilsētā, tos suņi ēdīs, bet tos, kas mirs uz lauka, ēdīs debesu putni!" 25 Neviena nav bijis, kas tā kā Ahabs būtu padevies darīt to, kas ļauns Tā Kunga acīs, tāpēc ka viņa sieva Izebele viņu uz to pavedināja. 26 Viņš rīkojās ļoti neganti, kalpodams elkiem - gluži kā amorieši, kurus Tas Kungs Israēla bērnu priekšā bija izdzinis ārā. 27 Kolīdz Ahabs dzirdēja šos vārdus, viņš saplēsa savas drēbes un apvilka savām miesām maisu, atturējās no ēdiena, gulēja maisā un staigāja apkārt klusēdams. 28 Un Tā Kunga vārds atkal nāca pār tisbieti Eliju, sacīdams: 29 "Vai tu neesi novērojis, ka Ahabs ir pazemojies Manā priekšā? Ja nu viņš tā ir pazemojies, tad Es nelikšu nelaimei nākt, viņam pašam dzīvam esot, bet Es gan likšu nelaimei nākt pār viņa namu viņa dēla dienās."

Ko tad prasa no mums šis bauslis?

Lai mēs brīdinātu un mudinātu tuvākā sievu vai viņa darbiniekus turēties pie sava nama un nepamest to un darīt to, kas viņiem pienākas. Dievs ar 9. un 10. bausli vēlas, lai mēs būtu svēti, taisnīgi un bez ļaunām tieksmēm – tādi, kādus Viņš mūs sākotnēji pēc sava tēla un līdzības ir radījis. Kā Viņš pats mums to Lev 19 saka: 2 “Runā uz visu Israēla bērnu draudzi un saki viņiem: topiet svēti, tāpēc ka Es, Tas Kungs, jūsu Dievs, esmu svēts!”

Ko Dievs saka mums ar visiem 10 baušļiem?

Viņš saka tā: Es tavs Kungs un Dievs, esmu dedzīgs Dievs, kas pie tiem, kas mani ienīst, piemeklē bērnus par tēvu grēkiem līdz trešajam un ceturtajam augumam; bet pie tiem, kas mani mīl un manus baušļus tur, es daru labu līdz tūkstošajam augumam.

 

Kas tas ir?

 Dievs biedina sodīt visus, kas šos baušļus pārkāpj; tāpēc visiem būs bīties no Viņa dusmības un nebūs grēkot pret šiem baušļiem. Turpretim Viņš apsola arī žēlastību un visu labu tiem, kas šos baušļus tur, tāpēc mums arī būs Viņu mīlēt, uz Viņu paļauties un labprāt darīt pēc Viņa baušļiem.

 

Tālāk mācies par Dievu