Netrūkst situāciju, kad Svētie Raksti mūs aicina
tiesāt - ne ar savu prātu, bet lietojot Dieva vārdu, kas vēršas pret atklātu, bezkaunīgu grēku vai pret agresīviem maldu mācītājiem.

Dodies tālāk!M.Lutera dzeja: Nāc, Svētais Gars!
Bībeles stunda: 1.Kor.3:1-4

 

 

Jautājumi un atbildes

  

Kā paskaidrot Jēzus Kristus vārdus, kas ir rakstīti Bībelē  Mat 7, 1: „Netiesājiet, lai jūs netopat tiesāti!”?

 

„Netiesā!” – tā bieži tiek atcirsts kristīgajiem, kad tie vēlas pastāvēt savā ticības pārliecībā un noraidīt tai nepieņemamas lietas. Zīmīgi, ka šo Dieva vārda norādi bieži lieto ne tikai pārliecināti bezdievji, kad viņi grib aizbāzt muti kristiešiem, bet arī kristieši paši savā vidē. Netiesā! – tā mācītājs kādreiz mēdz draudzē nolikt vietā jeb atvēsināt kādu aplami dedzīgu draudzes locekli. Tad, ja šim dedzīgajam draudzes loceklim šķiet, ka viņš ir tiesīgs spriest, kurš ir pelnījis Dieva žēlastību un kurš nē vai kad viņš garīgā augstprātībā moralizē par citu netikumiem, tad mācītāja noraidījums ar Rakstu vietu no Mat 7, 1 – netiesā!-- ir vietā.

 Savukārt tāds mācītājs aplami lieto šo Dieva vārdu „netiesā!”, ja viņš ar to atraida norūpējušos draudzes locekli, kuram šķiet nepareizi, piemēram, ja pie altāra sakramenta tiek pielaisti cilvēki, kuri dzīvo atklātā grēkā (t.i. tādi, kas nevēlas laboties); vai arī, kad tiek noraidīts tāds, kurš uzrāda klajas bezdievības jeb draudzē ieviesušās lietas, kas ir klajā pretrunā ar Dieva vārda skaidro mācību. Tad tāds mācītājs izmanto šim gadījumam nepiemērotu Rakstu vietu un lieto Dieva vārdus nepareizi, jo šos vārdus Jēzus saka pavisam citā un ļoti konkrētā sakarā (skat. nākošo rindkopu). Pat vairāk, tāds mācītājs rīkojas pretēji Dieva vārdam, jo Bībelē neskaitāmās vietās tiek mācīts, ka kristiešiem ir jāpārbauda gari, tas ir, jāvēršas pret viltus praviešu mācībām (1 Jņ 4, 1 ff, Mt 7, 15; 2 Kor 6, 14-18;  2 Tim 2, 15-19;  2 Jņ 9-11; Rom 16, 17; Tit 3, 10; Efez 4, 3-5; Gal 5, 9) un jātiesā bezkaunīgu, draudzē ieviesušos bezdievību (1 Kor 5, 12.13). Citiem vārdiem, uz šo otro gadījumu ir jāattiecina tikko nosauktās Rakstu vietas, bet nekādā gadījumā Mat 7, 1.

 

Bet kā tad man rīkoties, dzirdot Jēzus pamācību netiesāt no Mat 7, 1? Kā allaž – paklausi Tā Kunga brīdinājumam – un netiesā Dieva vietā, jo Viņš ir vienīgais Tiesnesis un visa tiesa jau ir izlemta un piepildīta līdz ar Kristu. Viņš pasludina žēlastību grēciniekiem – iepriekš atšķirtiem no Dieva un kopā ar visu pasaules grēku bojā ejošiem – ka viņiem tiek pieskaitīta Kristus taisnība: Jēzus Kristus dēļ viņi ir atbrīvoti no tiesas zāles ar spriedumu: attaisnots! Tā nu viņi, resp., arī jūs no šā brīža vairs netopat tiesāti! Tie, kas pieņem šo vēsti un turas pie tās, tie tai tic un šajā ticībā tiek izrauti no šīs priekšā stāvošās tiesas un tai sekojošās pazudināšanas. Viņiem šīs briesmīgās beigu tiesas process nemaz nesāksies jeb jau ir noslēdzies ar attaisnošanu. Tādu pasludinājumu esi saņēmis arī tu un tajā tu esi kļuvis ticīgs: tā ir Dieva žēlastība, kurā tu tagad dzīvo un vairs netopi tiesāts un arī netapsi tiesāts nekad. Tātad, tulkojot šos Jēzus vārdus pēc to jēgas, sanāk sekojoši: netiesājiet, jo jūs arī paši netopat tiesāti. Mūsu Kungs ar šiem vārdiem mums pasludina bauslību un tūlīt pat – arī Evaņģēliju. Šis ir vārds par Dieva tiesu, ko mēs paši ar savu dzīvi esam pelnījuši un par Viņa žēlastību, ko saņem bez nekāda nopelna Kristus dēļ.

 

Taču netrūkst situāciju, kad Svētie Raksti mūs aicina tiesāt. Ne ar savu prātu, bet lietojot Dieva vārdu, kas vēršas pret atklātu, bezkaunīgu grēku vai pret agresīviem maldu mācītājiem. Par šādu situāciju mēs lasām Jaunajā Derībā – abās vēstulēs korintiešiem. Kristieši Korintas draudzē, šķiet, pat lepojās ar to, ka viņi pieļauj „dažādību” savā vidū, ka viņi ir atvērti, saprotoši un ļoti liberāli noskaņoti. Pilnīgi iespējams, ka viņi arī bija nepareizi uztvēruši un nevietā pielietoja Jēzus vārdus: netiesājiet, jo arī jūs netopat tiesāti. Viņu vidū bija tādi, kas atklāti dzīvoja asinsgrēkā, kā arī bija kliķes, kas mācīja klajus maldus. Patiesībā šīs lietas, kas bija ieviesušās viņu vidū, nebija nekāda dažādība, bet atklāts grēks, pret kuru skaidri vēršas Dieva vārds. Pārprazdami un saukdami to par dažādību un nepareizi pielietodami Tā Kunga vārdu, viņi faktiski attaisnoja savā vidū grēku, ko Dievs ir nolādējis. Rezultātā tie, kas dzīvoja šajā grēkā, nevis dzirdēja Dieva spriedumu un ieguva iespēju nožēlot savu grēku un atgriezties, bet uztvēra to par normālu lietu un pat lepojās ar to. Viņi, būdami draudzē, šo pārpratumu dēļ bija nevis pestīšanas, bet pazudināšanas mantinieki. Lūk, kādu graujošu efektu var radīt nepareiza Dieva vārda pielietošana (bauslības un Evaņģēlija jaukšana vietām).

 Pareizā lietojumā Dieva bauslība satriec to sirdis, kuri ir nonākuši grēka un maldu gūstā, un notiek Dieva prāts: vai nu viņi nožēlo savu vainu un tveras pie Kristus, kas izglābj grēciniekus, vai nu viņi paši vēl vairāk apcietina savas sirdis un paši izvēlas pazušanu. Tā tiek piepildīts Dieva pestīšanas nodoms. Bet, ja tas tiek lietots nepareizi, tad tiek aizšķērsots Dieva sataisītais ceļš uz glābšanu.

 

Tāpēc arī apustulis Pāvils, uzzinājis par šo lietu, nevis vairās spriest un atsakās tiesāt, bet pēc Dieva prāta tiesā un aicina arī draudzes locekļus tiesāt, tas ir, pasludināt Dieva vārdu pareizi. Šajā lietā no pareizības nav jākaunas, bet gan tā no visas sirds un dedzīgi jāmeklē.Jo tā nav iedomīgu cilvēku pareizība vai farizeju paštaisnums, bet paša Dieva pareizums – kas ir Viņa glābšanas apsolījums. Nepareizi šajā lietā nozīmē palaist garām šo apsolījumu. Tāpēc šeit atšķirt „pareizi” no „nepareizi” ir būtiski, jo te runa nav par viedokļu vai interpretāciju dažādību, bet gan par pašu svarīgāko – par Dieva dāvāto pestīšanu.