Sprediķi || Bībeles stunda || Psalmi || Esejas || || Reģ./piesl. ||Kristus miera draudze Lūgšana ... Dažādi
ELBL manifests

Citi raksti

Komentāri: 0
Mcba par laulbu luteriskaj tradcij (turpinjums)

Laulbas dzves apdraudjumi

Luterisma nostja attiecb par laulbu problemtiku Reformcijas laik un ldz Apgaismbai

Aigars Dboli

Mku dzves un celibta noraidjums un cilvku dzimumtieksmes atzana nebija, k to mdz prmest, miesisko dziu emancipcija¡, k to prmet no romieu nometnes (t laika Catechismus Romanus sauc precjuos cilvku par tdu, kur nav gribjis uzemties cu pret miesas tieksmm¡, tau im apgalvojumam nav nekdu teoloisku pierdjumu, tas ir, argumentu Bbel). Luterisms uzsver, ka ar cilvka dzimumtieksme pieder pie radanas krtbas, un ldz ar to Radtjs to t ir gribjis, ka t nav nesta un ka t tpat ir iespjama augstks tikumbas izpratn, dodot dzimumdzves robeas ar laulbu. Laulba luterism ldz ar to ir pacelta augstk tikumisk kvalitt: taj, kdu tai pieir svtie Raksti. Taj nav ne mias no monogms laulbas relativizanas. Daudzsievba luterism ttad ir tikusi skaidri noraidta, ar neskatoties uz Lutera un Melanhtona dakrt grtajm prdomm aj sakar. Pieaut Hessenes Langrfa divsievba…).

Ldz ar to nevar bt runa par laulbas iranas institucionalizanu, jo irties un precties otrreiz tad jau ar nozmtu kaut kd mr akceptt daudzsievbu (jo dzimumdzves stingrais un Dieva vrd noliktais ietvars ir laulba).

17. gadsimta otr pus pards, emot vr galma un aristokrtu dzves degradcijas pardbas, minjumi legalizt poligmiju jeb daudzsievbu, tomr baznca arvien to ir strikti nosodjusi. Dadi izlaiduies firsti un valdnieki gan mdza pastt intelektuiem un augstu amatu turtjiem uzrakstt grmatas, kas attaisnotu poligmiju ar Bbeles paldzbu1 (T Schulpforta rektors Joh. Lyser sacerja vairkas grmatas, uzstdamies ar pseidonmu, bet kad tas tika atklts, autors tika tlt pat atlaists no amata un viam bija jdodas trimd. Tpat ar tdi mctji, kuri cents attaisnot savu firstu otrs laulbas ar viu metresm, tlt tika atlaisti no amata. Tpat tika asi apkaroti Dancigas profesora Sam. Fr. Willenberg minjumi attaisnot poligmiju Bbel izmumu gadjumos, kad t tiek atauta ar valdnieka dekrtu, proti, specilu dispensu, kas nozmja atbrvoanu no kda aizlieguma vai baua no luteru puses tika krasi nosodti (Wernsdorf no Wittenbergas). Kad aj jautjum iestjs tre puse, nordot, ka runa ir par akadmisku diskusiju, Dancigas Dome tlt pat nostjs Werensdorfa pus). Tpat vienmr 16. gadsimt atrads mctji, kuri nosodja valdnieku laulbas prkpanu, un daudziem no viiem tas nozmja amata zaudanu un doanos trimd, bet Stuttgartes galma sludintjs par du nosodjumu tika pat sodts ar nvi. Bet var droi teikt: kop luterism tika ieviesta bazncas disciplna, 6. baua prkpji ir tikui atklti nosodti neatkargi no viu stvoka un amatiem.

Luters sav laik ir pieprasjis sievieu publisko namu slganu, un tajs zems, kuru vietvali nopietni noraudzjs uz luterisko tiku, prasba tika ar ievrota. Kamr Romas pvests Pauls III aplika prostitciju ar nodokiem, nemaz nerunjot par renesanses laika pvestiem, kuru izvirtba vispr gja pri jebkurm robem.

Par laulbas iranu agrnaj luterism

Principil luteru atirba no Romas katou irans prakses pastvja taj, ka RKB stenoja nevis pilngu iranos, bet tikai noiranos¡ vienam no otra: vom Tisch und Bett¡, bet nedodot iranos no laulbas saistbm, kamr luterism irans ar nozmja pilngu iranos. Viduslaiku baznca bija izstrdts daudz lielks irans iemeslu uzskaitjums nek tas pastvja vlk ev. luth. Baznc. Bet abs bazncs laulbas pc irans bija neskaidrs jautjums, resp. to nevarja izskaidrot: katou baznc neizdevusies laulba tika atcelta k spk neesoa, jo t ir bijusi nesta, bet otr pasludinta k sta.

Agrnie luteriskie teologi (ldz pat apgaismbai) stingri turjs pie uzskata, ka tiesnea pasludinta laulbu iranai ir tikai deklarcijas raksturs. Jo tiesnesim tpat k nevienam cilvkam nav tiesbu un tdas varas izirt to, ko Dievs ir savienojis. Tiesnesis var tikai konstatt, ka laulbu saite ir tikusi sarauta. Un ldz ar to ar iesniegt konsistorij savu atzinumu, lai t tad izdod atauju (Permittimus) jaunai laulbai. Pats par sevi saprotams, ka nevienam no lauleiem nav tiesbu patvargi izlemt par laulbas iranu. Ja kds to dara, tad vi ne tikai smagi grko Dieva priek, bet ar rupji prkpj spk esos civils tiesbas, un par to virsvadbai ir pienkums uzlikt atbilstou sodu. No Jauns Derbas Mateja 5, 32 un 1. Korintieiem 7, 15 tika izdarts secinjums, ka laulbas prkpana un aunprtga pameana nozm du patvargu laulbas saiu sarauanu. Tas vlreiz apliecina, cik augsts tikumbas prasbu lmenis tika uzturts agrnaj luterism un ka laulbas btba tika saskatta tikumiskajs attiecbas sievas un vra starp.

Ja laulbu kopba td veid ir tikusi sagrauta, tad nekds bazncas vai virsvadbas lmums, ar sabiedrbas intereses vai ar esoo kopjo brnu fakts nevar neko maint taj fakt, ka laulbas btba ir tikusi izjaukta. Tiesu lmums par laulbas iranu izdara tikai civiltiesisku secinjumu par laulbas tikumgo saiu sardanu. Ttad nevis tiesnea lmums ir tas, kas ir vai atce laulbu, bet gan personisk netikumba, apgrkoans ir tas iemesls, kas dara iranos par nepiecieamu. Turklt msu luteriskaj tradcij alla ir likts uzsvars uz to, ka nevaing puse piedod vaingajai un ar to rada prieknosacjumus zaudts laulbas kopbas atjaunoanai. Ja nevaing puse sirdsapzias apsvrumu d nevar izirties par piedoanu vai ar ja vaing puse aizvien turas pie savas aunprtbas, tad patiem laulba ir prstjusi eksistt. Tad nevaingajai pusei ir juzskata vaingo par miruu (prkpumi laulb senk tpat tika sodti ar nvi), un t ir tiesga veidot jaunu laulbu. T nu ir skaidrs, ka senaj luterism nebija vagas izpratnes laulbas jautjum.

Atbilstoi luteriskajai izpratnei par laulbas iranu, nevaing puse saem tiesisku atbalstu pa irans proces. Td ar, definjot leitmos irans iemeslus, ir pieauta zinma abu irans attaisnojumu interpretcijas brvba. Jaunaj Derb, k zinms, ir tikai divi leitmi irans iemesli. Vienu nosauc Jzus, minot netiklbu, proti, laulbas prkpanu (neuzticbu) un laulbas aunprtgu sagrauanu resp. sava lault drauga pameanu. Luteriskaj laulbas izpratn iem abiem JD irans iemesliem ir pieldzinta tda lault izturans, kas rada tdas paas sekas k t, ja aunprtgi tiek sagrautas laulbas saites. Vispirms pilnb atsakoties pildt savu laulbas pienkumu, tad, ja laultais tiek spiests izdart ar nvi sodmus prkpumus vai ja laultais ir pakauts nemitgai vardarbbai un nves draudiem, vai ar, ja laultajam tiek liegts praktizt via reliiju (apustulis Pvils Korintieu vstul 7, 15: ja laulto starp rodas reliisks strds un viena puse spie otru atteikties no reliisks prakses, tad ir pieaujama irans: ja neticgais iras, lai tas iras, td gadjum brlis vai msa nav saistti, jo uz mieru Dievs ms ir aicinjis¡).

Par laulbas izpratni Apgaismbas laikmet

Apgaismba pilnb satricinja ldzinjo izpratni par laulbu. Kop Samuel Puffendorf jautjums par laulbu netiek apskatts saistb ar Dieva bausli un evalisko izpratni. Btb Apgaismb tiek iestrdta visai primitva izpratne par laulbu: Laulbas galven jga tiek saskatta vairoans resp. cilvku dzimuma turpinanas nepiecieambas fakt. Td mr, cik laulb noris ne tikai vairoans, bet ar vriea un sievietes personisks attiecbas, Apgaismba saskata laulb ar pilsonisku lgumu. Te Apgaismbai ir zinma ldzba ar tiem Romas teologiem, kuri ar trakt laulbu k lgumu. Kamr, piemram, Luters noraidja tdu laulbas izpratni, kas saderinanos asoci ar lgumu.

Pc Puffendorf vrs ar laulbas lgumu, kas viu saista pie sievas un pie monogmijas, nodroina savu pcncju leitimitti. Tas viaprt ir laulbas uzticbas galvenais motvs. Btb te pazd viss tas dvselisko attiecbu spektrs un t laulto attiecbu izpratne, kura sirsngi un iejtgi tika atspoguota agrn luterisma literatr, un laulba tiek interpretta k pragmtiskas lgumsaistbas, lai radtu un audzintu brnus k devums sabiedriskajam labumam. Laulbas vieng jga tiek pakrtota im sabiedrisko intereu primtam. Luterisk izpratne, ka laulbu uztur dievi griba un apsoljums, ka laulbas kopbu uztur gargas saites vra un sievas starp, tiek apsmieta un noraidta.

Atbilstoi tdai pieejai laulbai Apgaismbas izpratn tiek definta ar irans: laulbas prkpana ir lguma prkpana, un t atbrvo abas lgumsldzju puses no taj paraudzts atbildbas. Ja Luteram viss tiek saistts ar iekjo, gargo savienbu, tad eit viss uzsvars ir prnests uz rjo.

Zmgi, ka Puffendorfa skolnieki un via ietekme pakpeniski izvrts ar baznc. Tika veikti asi uzbrukumi evaliski luteriskajai izpratnei par laulbu. Valentin Ernst Lscher, Dresdenes superintendants, senas un ietekmgas luteru teologu dinastijas prstvis, iestjs par laulbas lgumisko raksturu. Tad ar bazncas tiesbu profesors Henning Bhmer publiski iestjs par lguma teoriju laulbas skaidrojum. Abi bija izteiktas autorittes t laika luteriskaj pasaul. Td veid apgaismbas ietekme ska gt virsroku ar luteriskaj kultr.

Ar m Apgaismbas vsmm mainjs ar bazncas tiesbas attiecb uz pieaujamiem irans iemesliem. Puffendorfa netie ietekm irans noteikumos pardjs formuljums, ka t ir pieaujama, emot vr 1) Unterschiedlichkeit der Gemter, tas ir, atirgas dvseles jeb, k vartu vl paskaidrot, pasaules uztveres un prdzvojuma veidus, jeb kaut ko ldzgu sauc raksturu nesaderba¡, 2) Zank und unvershnliche Feindschaft¡ plans un nesamierinms ienaids, 3) bstamas lipgas slimbas, 4) neauglba.

To prem tlkie Apgaismbas laikmeta teologi. Siegm. Jac. Baumgarten sav darb Theologische Moral, Halle 1738 pakrto laulbu cilvku socilo savienbu formm, saucot to par tdu formu, kura izveido mjsaimniecbu, un kura ir nepiecieama sabiedrbas reprodukcijai un rtkai savstarpjs resp. socils dzves iekrtoanai. Laulba ir socila institcija ar zinmu sabiedrbas reprodukcijas mri un k tda pakrtota sabiedrbas interesm. Tdjdi no laulbas uztveres pazd tas, ka t ir pakrtota Dieva gribai un likumiem. d defincij majam Dievam atliek nevis laulbas dibintja, bet gan tikai ts k socils mrapvienbas apstiprintja loma. Un pats par sevi saprotams, ka tda defincija nozmja stingras lguma attiecbas. Ar laulbas neizdzambas princips (ar tad, ja t ir faktiski grka d sardta), kdu prstv Bbele un luterisk teoloija, tiek pamatots tikai un viengi ar brnu audzinanas uzdevumu, kas sabiedrbas interess nedrkst bt apdraudts.

d pieej luterisk laulbas morle btb vairs nav nepiecieama un taj ar nekas nav palicis pri no luterisk. Tagad pr laulbu noteica absolts valsts likums. Apgaismbas lguma teorij par laulbu ttad trkst transcendent jeb prlaicg, prmateril enkurojuma, kuru k laulbas pamatu definja Lutera un agrn luterisma laulbas mcba.

Restaurcijas laikmets un t pienesums

Apgaismbas idejas ttad radikli postja luterisko pieeju laulbai, tomr ts neradja plau atsaucbu taut: taj vl jo projm bija aktula luterisk laulbu morle. Tomr, ja t bija gjusi zudum, tad to atjaunoja luterisks atjaunotnes kustba 19. gadsimta vid, pieprasot stingra tosa un skaidras reformcij defintas pieejas atgrieanos ne tikai laulbas liets vien, bet ar daudzos citos teoloiskos un mcbas jautjumos. Restaurcijas vadoie darbinieki Henstenbergs, Huschke, Stahl iestjas par kdreizjs laulbu iranas prakses atjaunoanu. Un tiei aj sakar labi pardjs reformcijas pamatprincipu un moderns valsts priekstatu dihatomija (Auseinanderstreben). Taj laik pie Reformcijas laikmeta izpratnes par laulbu atgriezs ne tikai konfesionli luteriskie, bet ar gandrz visi protestantu tikas prstvji. Tika strikti noraidta laulbas k lguma teorija, k ar laulbas k socils mrapvienbas piemums. Atkal tika aktualizts reformcijas laika uzskats, ka laulbas btba un ts dzik tikumisk jga ir mekljama laulto savstarpjs attiecbs.

No t izrietja ar monogmijas (viensievbas) prasba k nemainmas esambas krtbas uzstdjums. Kamr lgumu teorijas konsekvence, emot vr laulbas patvags iranas pievumu, stenb ir poligmija jeb daudzsievba.

Td luteriski konfesionlie domtji izsldza brnu radanu no laulbas subjektv mrsprauduma jeb no laulbas slganas nodoma (piem., Harle). Laulbas kopbas stenoana nozm savstarpjs mlestbas pienkuma pildanu laulto starp, un mlestbas augi (brni) ir juztver k dievia, un nevis cilvku iniciatva. Luterisk pieeja pieir ar cilvku dzimuma turpinanai augstku resp. dieviu jgu. Brni ir nevis divu pieauguo vienoans, resp. lgumattiecbu rezultts, bet Dieva gribts un iedibints abu laulto mlestbas auglis. d dievii dibint mlestb ir nesaldzinmi augstks cilvku esbas paskaidrojums, un ar to luterisk kultra stv augstu pr modernajai, Apgaismbas nestajai izpratnei par cilvku kopdzvi.

Msdienu laikmet, kas uzskatms par Apgaismbas laikmeta mantinieku, ir bezgala sarejies tas, kas luterism ir pasaprotama lietu krtba: erotiskais un tikumiskais pretjo dzimumu attiecbs, kuri atrodas laulb, ir dabisk harmonij. Apgaismbas primitv un pat brutl apieans ar laulbas izpratni, ts izkropoana faktiski ir ieviesusi izkropojumus ar aj novad.

Idelisma filozofijas pienesums

Apgaismbas lguma teorija ar pakauj privto valsts institciju objektvajai varai. Tiei o Apgaismbas motvu uztver un kritiz idelisma filozofija, kas rodas k pretspars Apgaismbas destruktvajm tendencm. T uztvra, ka nevis sabiedrba nosaka un dibina laulbu, kad laulto savienba tiek pakrtota sabiedrbas interesm un pai indivdi pakauti objektvai institciju virsvarai, ar ne valsts tiesisk krtba (k vl Kants to uzskatja), un vl mazk sakramentus dvjo baznca ir noteicja pr laulbu, bet gan vrietis un sieviete k indivdi laulb ir nolikti attiecbs viens ar otru, uzemoties personisku atbildbu vienam par otru, kuru uztur apzia par pilngo brvbu un brvprtbu, kur laulba ieskas un kur t ar var tikt prtraukta. Te, var likties, atkal ieskanas Apgaismbas motvs, tau tas ir tikai virspusjs iespaids, jo tiei idelisma filozofij tika stenots jauns monogmijas neatceambas apstiprinjums.

Idelisma filozofij attsttais brvbas jdziens jau pats par sevi ir pretrun ar Apgaismbu. Cilvks pc savas brvs iniciatvas velta laulbai visu savu tikumisko eksistenci: faktiski visa via dzve tiek likta uz sples. Idelisma tikas izpratne ir tda, ka cilvks ziedo sevi brvi un pc paa iniciatvas savam dzves projektam, kuru vada tikumiski ideli. Ja tas neizdodas, tad tas nozm ar personisku sakvi personisku lzumu. du principu attiecinjums uz laulbu izveidojs pats no sevis: ja ziedoans laulbai neizdodas vai ar ja laulbu attiecba neiegst atbilstou stenojumu, tas nozm paas personas sakvi.

Idelisma augst tikumbas lnij pards problmas ar cilvka dabisks tieksmes (seksuls dzias) un cilvka brvbas skaidrojumu. Fichte un Schleiermacher eit prstv vienotu pozciju: tikumiskais idels ir dabisks tieksmes pilnga pakauana tikai, kas ir iespjama tikai monogmas laulbas ietvaros sevis ziedoanas kontekst. Hegel sauc laulbu par nepastarpinti tikumiskm attiecbm¡, kuras substancionl vienba tiek gta mlestb. T ir ar dabisks tieksmes pastvanas forma.

Aber im Selbstbewutsein wird zweitens die nur innerliche oder an sich seiende und eben damit in ihrer Existenz nur uerliche Einheit der natrlichen Geschlechter in eine zeitliche, in seblsbewutse Liebe verwandelt´2.

Idelism ttad tiek uzsvrts, ka gargs saites ir substancionlas resp. pirmsktnjas laulbu attiecbs, kamr dabisks tieksmes moments ir tikai rja, prejoa forma, kurai ir japdziest ts apmierinjum. Problemtiska resp. domu dalans bija raksturga dadaj dzimumu lomas novrtan laulbas slgan un praktizan. Idelismam kopjs bija uzskats, ka sieviete nav vienviengs objekts ajs attiecbs, bet ar personba tikumisks rcbas subjekts. T Schleiermacher uzsvra, ka pie abu puu individualittes nobeigtbai pieder ar pilnga dzimumu patnbu pilnveidoana. T nepiecieam krta ved pie dzimumu kopbas, kas papildina katru indivdu, pavirzot to tuvk tam veselumam, tai pilnbai, kdu pc tam nav iespjams pazaudt.

Idelisma mcba par laulbu, tpat k viss idelisma toss, ir dibints tikumisks esbas autonomij. Tpc nebt nav grti nordt uz pretrunu ar reformcijas tiku. Idelismam pietrkst ts domas, ka visu o attiecbu kompleksu caurau dievia krtba, kuras ievroanu nenosaka brvie indivdi¡ pai, bet tdi cilvki, kuri saprot sevi k atkargus no Dieva. Tiea tas virza un izpauas ar mcb par laulbu. Idelismam trkst reformcijas atzias par grknolas un ticbas nepiecieambu k laulbas izdoans prieknosacjumu. Tomr nevar ar neievrot, ka Lutera izpratnei un idelisma izpratnei par laulbu ir daudz kopju sakarbu. Fichte tiesa gan uzsver, ka laulbas uzskana ir brva cilvka brvs lmums un tpat ar ts prtraukana. Bet tad brvba tomr nav patva, bet gan brv atbildbas izvl. Tpc t ir nevis tda rakstura, kas veicina laulbas prtraukanu, bet tiei otrdi tda, kas uzsver ts btbu: laulba ir divu laulto savstarpja tikumiska savienba, kas ir dibinta neierobeot mlestb no sievietes puses, un neierobeot iejtb, gdb un dsnum no vra puses. Ja da savstarpja attieksme ir iekja sagrauta, tad t prstj bt par laulbu. Tad ir ne tikai tiesbas irties, bet ar pienkums. Lk, aj sakarb ir zinma kopba ar Lutera izpratni. Fichte apzm tdu laulbu, kas ir iekji izrdta, par konkubintu.

Romantisma prstvji mlestbas motvu vl vairk liek priekpln, un norda, ka mlestbas apdziana jau nozm laulbas iekju iziranu, atstjot no ts tik vien k pilsoniska lguma attiecbas¡.

Tpat luterisma sakritba ar idelisma izpratni ir tan apstkl, ka laulba nozm dabisko tieksmju tisku noformjumu, kurai nav nekda sakara ar evalija vai bazncas kompetencm. Tlk luterism, tam iegstot institucionlas izpausmes un prspljot bazncas laulans nozmi, izpratne tiek nedaudz aizmiglota, tau t nekad nav tikusi atmesta.

Tomr idelisti vien zi bija ietekmti no Apgaismbas: vii bija neierobeoti optimisti. Vii pilnb pierakstja laultajiem labo gribu un tulkoja to k labo pau par sevi. Tomr gadjumos, kad laulbas dzve aiziet greizi, vii to saprata tikai k tikumbas un labs gribas trkumu. Reformatoru mcba par iedzimto grku un ar to saisttais toss, kas priekpln izvirza tdas kategorijas k vainu un ts noloanas un gandaranas, - izldzinanas nepiecieamba idelistiem pietrka. Tikmr tiei s kategorijas ir ts, kas paldz izskaidrot sareto un grto dzvi, ts poli-dinamiku. Viduslaikos bija raksturgi mti par incubus un sucubus dmoniem, kas varja premt cilvkus mieg un prtika no o cilvku enerijas, iegstot to, projoties ar aizmiguajiem. Tdi skaidrojumi bija aktuli vl pat 17. gadsimt laulbas problmu skaidrojum gan juridiskajs, gan teoloiskajs fakultts.

Lai vai k, pirms Apgaismbas cilvkiem bija skaidrs priekstats par dmoniskm varm, kuras spj izraist laulbas konfliktus un dart laulbas dzvi par neaptverami traisku. Apgaismba par to smjs k par tumsongiem aizspriedumiem. T Apgaismba panca, ka di priekstati par dmoniskm varm izzuda, bet neizzuda pati problma: s varas vl aizvien turpinja nomkt laultos, bet tikai cilvki vairs nezinja, ar ko viiem ir darana. Ar idelisti eit seko Apgaismbai, un tie ir maldi. Gan apgaismba, gan idelisms skaidro rkrtas situcijas un sarejumus laulbas dzv ar raksturu nesaderbu no t izrietom pardbm, bet lietas btba, ts dzikie cloi paiet secen.

Tikai romantisma prstvji atkal sk aktualizt os iracionlos momentus laulbas dzves sarejumos. Shakespeare bija tas, kas veicinja dmonisk un traisk atkal atklanu laulto savstarpjs attiecbs. Dmoniskais ir apslpts katr cilvk. Tpat ar radikli aunais. Faktiski cilvks ir spjgs uz visu. Kaislbu dmonisms paliek idelistu neievrots, jo vii dom, ka tikumisk griba prems pilnb visu cilvku. Liktens dmonisms tpat pilngi neder idelistu izpratn par cilvku resp. laulbas attiecbm.

Klasisks nepastarpinti iracionl piemrs ir Gtes romn Wahlverwandschaften pausts idejas.

Tpat daudzi citi dzejnieki un rakstnieki apraksta ldzgus motvus, kad kaut kds dmonisks, iracionls spks sk prvaldt cilvkus. Ts vairs nav paa cilvka dabisks tieksmes, bet vara, kas ir lielka par viu pau noteikanu. Paliek neomulgi, jo vienlaikus s intences un vlmes it k tiek paa subjekta kontroltas, gribtas. Heinrich von Kleist un via jtas pret divm msm vienlaikus: ar pas hromatiskajs un brnigkajs jts var iezagties kaut kdas vairs neprvaldmas, sveas un baismgas ietekmes. Pret visu to k cietoksnis, k bruas stv luterisks tikas princips, ko pau 6. bauslis: Tev nebs laulbu prkpt!

Vienlaikus ir jsaprot, ka visa problemtika ir uzpeldjusi tikai ar luterisks mcbas par laulbu nostdnm. Jo tdam, kur laulb redz tikai cilvku populcijas paplainanu, - tam laulba ar ts faktisko btbas raksturu, dinamiku, dramaturiju, izaicinjumiem un satricinjumiem ir tik pat vienaldzga k Romas katou bazncas nostdns dzvojoam tur, kur laulbas btba tiek saskatta laulto tikumiskajs saikns.

Bet Goethes izvirzt problma ir un paliek: ko dart, ja laulb uzrodas kds treais? Ja ar msdienu laulbas krze uzrda laulbas uztveres pagrimumu, tad vaina nav jmekl Reformcijas brvaj spriedum par to, k to apgalvo Romas katou polemii. Tda laulbas krze tiesa gan primitvk, bet ldz ar to ar daudz grtk uzveicam form pastvja jau pirms Reformcijas, kad frzu prstvji panca, ka viu priesteri drkst precties, lai reiz tiktu prtraukta viu sievu un meitu paveana un piesmieana. T k msdienu katou priesteru pedofilijas un seksulo nodarjumu skandli nav nekas jauns vstur. Td veid prmetums Reformcijai par tikumu sabojanu ir pilngi absurds.

Ja ar Reformcijai eit ir ko prmest, tad tikai to, ka t prk augstu ir paclusi laulbas tikumisko idelu. Uztverot laulbas iekjo etnosu par viengo noteicoo, rjie nosacjumi var pardties relatvi vienaldzgi. Tikai un viengi td nozm Reformciju var uztvert k msdienu laulbas problemtikas prieknosacjumu. Tau te btu pilngi neviet nordt, ka Reformcijas agrnaj posm nevienam nenca prt atcelt rjos nosacjumus (laulbas juridiskos nosacjumus: lgumu, apgdanas un brnu audzinanas pienkumu, oficili atztos irans ieganstus utt.).

Visos risinjuma mekljumos ir jredz, ka, kaut ar luterismam nav universlas receptes visu to problmu risinan, ar kdm sastopas odienas laulba, tomr ir jnorda, ka luterismu interes patiesi risinjumi, mekljot sintzi starp dadm jdzgm pieejm laulbas mcbai. Luterisks tikas izcilais prstvis Frank saka par laulbu, ka t atsedz attiecbas, kas ir stipri paceltas pri dzvnieku pasaules pru attiecbm. Tpc ar cilvka ban dzimuma atirba nav dota tikai tpc, lai gdtu par dzimuma turpinanu. Tpc ar laulba pieder pie cilvka dzimuma raksturpazmm, jo tikai laulb atseviais indivds var prvart katra atsevi dzimuma ierobeotbu un tikai savienojoties ar citu, ar otru dzimumu, var apjgt visu cilvces ideju kopum.

Kristietis attiecas pret laulbu atirgi nek nekristietis. Kristietim ar laulba ir tikai viens no cilvku dabisks eksistences elementiem, kur var tikt izpausta Dieva piederga cilvka identitte. Td ar laulbu nevar absolutizt, sakot k t ir viengais cilvcisks esambas stenoanas veids un ka pilnu cilvces esambu vartu apgt tikai laulbas savienb, kda t ir. Dieva cilvks var atrast savu izpausmi un pielietojumu un ar stenoanos ar citos esbas apgabalos (piemram, sav radoaj izpausm, profesij, sav kalpoan etc.). Kaut ar laulba liel mr nosaka indivda personisko dzves veidu, kristietim tas nav viengais, augstkais iekj miera mrogs vai atskaites punkts. Laulba kristietim k dievia institcija jeb dibinjums pieder pie radbas krtbas, bet ne tikai. T ir ar katra cilvka personisks dzves daa, kuras veidoana un izdoans ir atkarga ne tikai no paa tikumisks ievirzes, gribasspka un veidoanas, bet ar Dieva valdanas pr cilvka likteni. K atzmja Schleiermacher: ir nepiecieams, ka viens laultais kst par otra likteni. Tiei tas kristietim parda un liek apzinties Dieva kltbtni laulbas kopdzv. Td vi ar apzins, ka viens vai otrs paa izraists traucjums un grtbas ir ne tikai kdas abstraktas pilsoniskas krtbas prkpums, bet vaina otra lault priek, caur kuru Dievs ar savm prasbm viu uzrun pa veid. Tikai td veid izdodas saskaot personisko tieksmi uz mlestbu ar dievio bausli, k ar ar pilsonisk tiesiskuma principiem.

Td ldz ar o likteng tre pardanos tiek apdraudta ne tikai kda abstrakta krtba (nolikumi, lgumu principi), bet gan katras konkrtas laulbas liktens kopba, kura tiek izprasta k dievis gribas nepastarpinta izpausme. Cietja puse laulbas sabrukanas gadjum (nevaing puse) tiek tdjdi pasargta no ilzijas par to, it k runa btu tikai par to jautjumu, vai viam aj gadjum netiek piedvta via individualittes izkopanas, izaugsmes iespja. T vai citdi, bet turoties pie s skaidrs luterisks izpratnes par laulbu, ar ts sabrukana var tikt uztverta zinm mr k Dieva griba, kas tiesa gan neaiztaups viam spes aj traiskaj notikum, bet tomr padars to vieglku.

Atgrieoties pie skuma tmm un tajs ietvert jautjuma, vai attiecb pret laulbas izpratni luterisma vstur ir vrojama iekja izaugsme, tad, tiesa gan, ir iespjams atbildt, ka taj atspoguojs viens otrs visprjs kultras vstures pavrsiens un tpc viena vai otra pieeja ir padarta vl izsmalcintka. Tpc var teikt, ka evalisk tika uztver laulbas jautjumu daudzpusgos spektrus msdiens. Bet tda alla ir bijusi Reformcijas iezme. Un, ja idelisti un romantii salai grst laulbas mcbas nosacjumus un produc destruktvas koncepcijas, tad mums neatliek nekas cits, k viengi atgrieans pie stingrajiem pamatprincipiem, kas ir sakoti Reformcijas atjaunotaj ticb Dievam¡ t sav fundamentlaj ptjum par luterisko kultru raksta Werner Elert. (Werner Elert: Die Morhologie des Luthertums. Band II, Soziallehren und Sozialwirkungen des Luthertums, E. H. Becksche Verlagsbuchhandlung, hsg. Oscar Beck, Mnchen, 1958.).

1Genesis 4, 19 vsta par Lamehu, kur aprecja divas sievas. Ldz ar to reizi vstur ienk pirmais poligmijas jeb daudzsievbas gadjums. Lamehs bija septt paaudze pc dama, Kaina lnij, vi, iespjams, domja, ka, emdams divas sievas, vi iegs vl vairk no Dieva apsolts svtbas, resp. varas un bagtbas. cf. Gen 1, 28. Tau tas bija patvags lmums. Dieva nodoms bija monogmija, k to apliecina Gen 2, 23.24.) Monogmija ttad ir idels, kdu Dievs ir gribjis vriea un sievietes attiecbs, kas ir stingri formults k norma Jaunaj Derb. Tikm poligmija bija realitte ar Dieva daudzu izredzto auu vid (piem. brahms, Jkabs, Dvids utt.). Luterisko teologu secinjums: VD laik Dievs piecieta patriarhu poligmiju. Jzus pats, atsaucs uz Mat. 19, 5-6, uz Gen 2, 23.24 un bilst beigs, ka ie vairs nav divi, bet viena miesa¡. Pvils to uzsver un norda vl skaidrk: tas, ka sieva precas otru reizi, vram dzvam esot, prkpj laulbu (I. Kor. 7, 2-3). Tpat ar pastorlajs vstuls un prasbas Dieva vrda kalpiem, ir skaidri noteikts likums: vienas sievas vrs. Tomr jautjums par to, kpc Dievs tomr piecieta poligmiju VD patriarhu dzvs, un k to skaidrot luteriski, tas ir, piln saska ar rakstiem ir augst k mr aktuls ar msdienu kontekst un diskusij par laulbu lomu, jgu etc.


2Hegel, Rechtsphilosophie, SW VIII, 221 ff. Vgl. § 161, 158, 163.


Ievietots 26.10.2011

Komentāri
0 Komentāri
Vārds:
E-pasts: (neobligāti)
Ievadi: e9jfS
Smaidiņš: smile wink wassat tongue laughing sad angry crying confused jee 185 186 187 188 189 190 191 192 

| Aizmirsti mani

Sprediķi, paziņojumi

Mcba par laulbu luteriskaj tradcij (turpinjums)

Laulbas dzves apdraudjumi

Luterisma nostja attiecb par laulbu problemtiku Reformcijas laik un ldz Apgaismbai

Aigars Dboli

Mku dzves un celibta noraidjums un cilvku dzimumtieksmes atzana nebija, k to mdz prmest, miesisko dziu emancipcija¡, k to prmet no romieu nometnes (t laika Catechismus Romanus sauc precjuos cilvku par tdu, kur nav gribjis uzemties cu pret miesas tieksmm¡, tau im apgalvojumam nav nekdu teoloisku pierdjumu, tas ir, argumentu Bbel). Luterisms uzsver, ka ar cilvka dzimumtieksme pieder pie radanas krtbas, un ldz ar to Radtjs to t ir gribjis, ka t nav nesta un ka t tpat ir iespjama augstks tikumbas izpratn, dodot dzimumdzves robeas ar laulbu. Laulba luterism ldz ar to ir pacelta augstk tikumisk kvalitt: taj, kdu tai pieir svtie Raksti. Taj nav ne mias no monogms laulbas relativizanas. Daudzsievba luterism ttad ir tikusi skaidri noraidta, ar neskatoties uz Lutera un Melanhtona dakrt grtajm prdomm aj sakar. Pieaut Hessenes Langrfa divsievba…).

Ldz ar to nevar bt runa par laulbas iranas institucionalizanu, jo irties un precties otrreiz tad jau ar nozmtu kaut kd mr akceptt daudzsievbu (jo dzimumdzves stingrais un Dieva vrd noliktais ietvars ir laulba).

17. gadsimta otr pus pards, emot vr galma un aristokrtu dzves degradcijas pardbas, minjumi legalizt poligmiju jeb daudzsievbu, tomr baznca arvien to ir strikti nosodjusi. Dadi izlaiduies firsti un valdnieki gan mdza pastt intelektuiem un augstu amatu turtjiem uzrakstt grmatas, kas attaisnotu poligmiju ar Bbeles paldzbu1 (T Schulpforta rektors Joh. Lyser sacerja vairkas grmatas, uzstdamies ar pseidonmu, bet kad tas tika atklts, autors tika tlt pat atlaists no amata un viam bija jdodas trimd. Tpat ar tdi mctji, kuri cents attaisnot savu firstu otrs laulbas ar viu metresm, tlt tika atlaisti no amata. Tpat tika asi apkaroti Dancigas profesora Sam. Fr. Willenberg minjumi attaisnot poligmiju Bbel izmumu gadjumos, kad t tiek atauta ar valdnieka dekrtu, proti, specilu dispensu, kas nozmja atbrvoanu no kda aizlieguma vai baua no luteru puses tika krasi nosodti (Wernsdorf no Wittenbergas). Kad aj jautjum iestjs tre puse, nordot, ka runa ir par akadmisku diskusiju, Dancigas Dome tlt pat nostjs Werensdorfa pus). Tpat vienmr 16. gadsimt atrads mctji, kuri nosodja valdnieku laulbas prkpanu, un daudziem no viiem tas nozmja amata zaudanu un doanos trimd, bet Stuttgartes galma sludintjs par du nosodjumu tika pat sodts ar nvi. Bet var droi teikt: kop luterism tika ieviesta bazncas disciplna, 6. baua prkpji ir tikui atklti nosodti neatkargi no viu stvoka un amatiem.

Luters sav laik ir pieprasjis sievieu publisko namu slganu, un tajs zems, kuru vietvali nopietni noraudzjs uz luterisko tiku, prasba tika ar ievrota. Kamr Romas pvests Pauls III aplika prostitciju ar nodokiem, nemaz nerunjot par renesanses laika pvestiem, kuru izvirtba vispr gja pri jebkurm robem.

Par laulbas iranu agrnaj luterism

Principil luteru atirba no Romas katou irans prakses pastvja taj, ka RKB stenoja nevis pilngu iranos, bet tikai noiranos¡ vienam no otra: vom Tisch und Bett¡, bet nedodot iranos no laulbas saistbm, kamr luterism irans ar nozmja pilngu iranos. Viduslaiku baznca bija izstrdts daudz lielks irans iemeslu uzskaitjums nek tas pastvja vlk ev. luth. Baznc. Bet abs bazncs laulbas pc irans bija neskaidrs jautjums, resp. to nevarja izskaidrot: katou baznc neizdevusies laulba tika atcelta k spk neesoa, jo t ir bijusi nesta, bet otr pasludinta k sta.

Agrnie luteriskie teologi (ldz pat apgaismbai) stingri turjs pie uzskata, ka tiesnea pasludinta laulbu iranai ir tikai deklarcijas raksturs. Jo tiesnesim tpat k nevienam cilvkam nav tiesbu un tdas varas izirt to, ko Dievs ir savienojis. Tiesnesis var tikai konstatt, ka laulbu saite ir tikusi sarauta. Un ldz ar to ar iesniegt konsistorij savu atzinumu, lai t tad izdod atauju (Permittimus) jaunai laulbai. Pats par sevi saprotams, ka nevienam no lauleiem nav tiesbu patvargi izlemt par laulbas iranu. Ja kds to dara, tad vi ne tikai smagi grko Dieva priek, bet ar rupji prkpj spk esos civils tiesbas, un par to virsvadbai ir pienkums uzlikt atbilstou sodu. No Jauns Derbas Mateja 5, 32 un 1. Korintieiem 7, 15 tika izdarts secinjums, ka laulbas prkpana un aunprtga pameana nozm du patvargu laulbas saiu sarauanu. Tas vlreiz apliecina, cik augsts tikumbas prasbu lmenis tika uzturts agrnaj luterism un ka laulbas btba tika saskatta tikumiskajs attiecbas sievas un vra starp.

Ja laulbu kopba td veid ir tikusi sagrauta, tad nekds bazncas vai virsvadbas lmums, ar sabiedrbas intereses vai ar esoo kopjo brnu fakts nevar neko maint taj fakt, ka laulbas btba ir tikusi izjaukta. Tiesu lmums par laulbas iranu izdara tikai civiltiesisku secinjumu par laulbas tikumgo saiu sardanu. Ttad nevis tiesnea lmums ir tas, kas ir vai atce laulbu, bet gan personisk netikumba, apgrkoans ir tas iemesls, kas dara iranos par nepiecieamu. Turklt msu luteriskaj tradcij alla ir likts uzsvars uz to, ka nevaing puse piedod vaingajai un ar to rada prieknosacjumus zaudts laulbas kopbas atjaunoanai. Ja nevaing puse sirdsapzias apsvrumu d nevar izirties par piedoanu vai ar ja vaing puse aizvien turas pie savas aunprtbas, tad patiem laulba ir prstjusi eksistt. Tad nevaingajai pusei ir juzskata vaingo par miruu (prkpumi laulb senk tpat tika sodti ar nvi), un t ir tiesga veidot jaunu laulbu. T nu ir skaidrs, ka senaj luterism nebija vagas izpratnes laulbas jautjum.

Atbilstoi luteriskajai izpratnei par laulbas iranu, nevaing puse saem tiesisku atbalstu pa irans proces. Td ar, definjot leitmos irans iemeslus, ir pieauta zinma abu irans attaisnojumu interpretcijas brvba. Jaunaj Derb, k zinms, ir tikai divi leitmi irans iemesli. Vienu nosauc Jzus, minot netiklbu, proti, laulbas prkpanu (neuzticbu) un laulbas aunprtgu sagrauanu resp. sava lault drauga pameanu. Luteriskaj laulbas izpratn iem abiem JD irans iemesliem ir pieldzinta tda lault izturans, kas rada tdas paas sekas k t, ja aunprtgi tiek sagrautas laulbas saites. Vispirms pilnb atsakoties pildt savu laulbas pienkumu, tad, ja laultais tiek spiests izdart ar nvi sodmus prkpumus vai ja laultais ir pakauts nemitgai vardarbbai un nves draudiem, vai ar, ja laultajam tiek liegts praktizt via reliiju (apustulis Pvils Korintieu vstul 7, 15: ja laulto starp rodas reliisks strds un viena puse spie otru atteikties no reliisks prakses, tad ir pieaujama irans: ja neticgais iras, lai tas iras, td gadjum brlis vai msa nav saistti, jo uz mieru Dievs ms ir aicinjis¡).

Par laulbas izpratni Apgaismbas laikmet

Apgaismba pilnb satricinja ldzinjo izpratni par laulbu. Kop Samuel Puffendorf jautjums par laulbu netiek apskatts saistb ar Dieva bausli un evalisko izpratni. Btb Apgaismb tiek iestrdta visai primitva izpratne par laulbu: Laulbas galven jga tiek saskatta vairoans resp. cilvku dzimuma turpinanas nepiecieambas fakt. Td mr, cik laulb noris ne tikai vairoans, bet ar vriea un sievietes personisks attiecbas, Apgaismba saskata laulb ar pilsonisku lgumu. Te Apgaismbai ir zinma ldzba ar tiem Romas teologiem, kuri ar trakt laulbu k lgumu. Kamr, piemram, Luters noraidja tdu laulbas izpratni, kas saderinanos asoci ar lgumu.

Pc Puffendorf vrs ar laulbas lgumu, kas viu saista pie sievas un pie monogmijas, nodroina savu pcncju leitimitti. Tas viaprt ir laulbas uzticbas galvenais motvs. Btb te pazd viss tas dvselisko attiecbu spektrs un t laulto attiecbu izpratne, kura sirsngi un iejtgi tika atspoguota agrn luterisma literatr, un laulba tiek interpretta k pragmtiskas lgumsaistbas, lai radtu un audzintu brnus k devums sabiedriskajam labumam. Laulbas vieng jga tiek pakrtota im sabiedrisko intereu primtam. Luterisk izpratne, ka laulbu uztur dievi griba un apsoljums, ka laulbas kopbu uztur gargas saites vra un sievas starp, tiek apsmieta un noraidta.

Atbilstoi tdai pieejai laulbai Apgaismbas izpratn tiek definta ar irans: laulbas prkpana ir lguma prkpana, un t atbrvo abas lgumsldzju puses no taj paraudzts atbildbas. Ja Luteram viss tiek saistts ar iekjo, gargo savienbu, tad eit viss uzsvars ir prnests uz rjo.

Zmgi, ka Puffendorfa skolnieki un via ietekme pakpeniski izvrts ar baznc. Tika veikti asi uzbrukumi evaliski luteriskajai izpratnei par laulbu. Valentin Ernst Lscher, Dresdenes superintendants, senas un ietekmgas luteru teologu dinastijas prstvis, iestjs par laulbas lgumisko raksturu. Tad ar bazncas tiesbu profesors Henning Bhmer publiski iestjs par lguma teoriju laulbas skaidrojum. Abi bija izteiktas autorittes t laika luteriskaj pasaul. Td veid apgaismbas ietekme ska gt virsroku ar luteriskaj kultr.

Ar m Apgaismbas vsmm mainjs ar bazncas tiesbas attiecb uz pieaujamiem irans iemesliem. Puffendorfa netie ietekm irans noteikumos pardjs formuljums, ka t ir pieaujama, emot vr 1) Unterschiedlichkeit der Gemter, tas ir, atirgas dvseles jeb, k vartu vl paskaidrot, pasaules uztveres un prdzvojuma veidus, jeb kaut ko ldzgu sauc raksturu nesaderba¡, 2) Zank und unvershnliche Feindschaft¡ plans un nesamierinms ienaids, 3) bstamas lipgas slimbas, 4) neauglba.

To prem tlkie Apgaismbas laikmeta teologi. Siegm. Jac. Baumgarten sav darb Theologische Moral, Halle 1738 pakrto laulbu cilvku socilo savienbu formm, saucot to par tdu formu, kura izveido mjsaimniecbu, un kura ir nepiecieama sabiedrbas reprodukcijai un rtkai savstarpjs resp. socils dzves iekrtoanai. Laulba ir socila institcija ar zinmu sabiedrbas reprodukcijas mri un k tda pakrtota sabiedrbas interesm. Tdjdi no laulbas uztveres pazd tas, ka t ir pakrtota Dieva gribai un likumiem. d defincij majam Dievam atliek nevis laulbas dibintja, bet gan tikai ts k socils mrapvienbas apstiprintja loma. Un pats par sevi saprotams, ka tda defincija nozmja stingras lguma attiecbas. Ar laulbas neizdzambas princips (ar tad, ja t ir faktiski grka d sardta), kdu prstv Bbele un luterisk teoloija, tiek pamatots tikai un viengi ar brnu audzinanas uzdevumu, kas sabiedrbas interess nedrkst bt apdraudts.

d pieej luterisk laulbas morle btb vairs nav nepiecieama un taj ar nekas nav palicis pri no luterisk. Tagad pr laulbu noteica absolts valsts likums. Apgaismbas lguma teorij par laulbu ttad trkst transcendent jeb prlaicg, prmateril enkurojuma, kuru k laulbas pamatu definja Lutera un agrn luterisma laulbas mcba.

Restaurcijas laikmets un t pienesums

Apgaismbas idejas ttad radikli postja luterisko pieeju laulbai, tomr ts neradja plau atsaucbu taut: taj vl jo projm bija aktula luterisk laulbu morle. Tomr, ja t bija gjusi zudum, tad to atjaunoja luterisks atjaunotnes kustba 19. gadsimta vid, pieprasot stingra tosa un skaidras reformcij defintas pieejas atgrieanos ne tikai laulbas liets vien, bet ar daudzos citos teoloiskos un mcbas jautjumos. Restaurcijas vadoie darbinieki Henstenbergs, Huschke, Stahl iestjas par kdreizjs laulbu iranas prakses atjaunoanu. Un tiei aj sakar labi pardjs reformcijas pamatprincipu un moderns valsts priekstatu dihatomija (Auseinanderstreben). Taj laik pie Reformcijas laikmeta izpratnes par laulbu atgriezs ne tikai konfesionli luteriskie, bet ar gandrz visi protestantu tikas prstvji. Tika strikti noraidta laulbas k lguma teorija, k ar laulbas k socils mrapvienbas piemums. Atkal tika aktualizts reformcijas laika uzskats, ka laulbas btba un ts dzik tikumisk jga ir mekljama laulto savstarpjs attiecbs.

No t izrietja ar monogmijas (viensievbas) prasba k nemainmas esambas krtbas uzstdjums. Kamr lgumu teorijas konsekvence, emot vr laulbas patvags iranas pievumu, stenb ir poligmija jeb daudzsievba.

Td luteriski konfesionlie domtji izsldza brnu radanu no laulbas subjektv mrsprauduma jeb no laulbas slganas nodoma (piem., Harle). Laulbas kopbas stenoana nozm savstarpjs mlestbas pienkuma pildanu laulto starp, un mlestbas augi (brni) ir juztver k dievia, un nevis cilvku iniciatva. Luterisk pieeja pieir ar cilvku dzimuma turpinanai augstku resp. dieviu jgu. Brni ir nevis divu pieauguo vienoans, resp. lgumattiecbu rezultts, bet Dieva gribts un iedibints abu laulto mlestbas auglis. d dievii dibint mlestb ir nesaldzinmi augstks cilvku esbas paskaidrojums, un ar to luterisk kultra stv augstu pr modernajai, Apgaismbas nestajai izpratnei par cilvku kopdzvi.

Msdienu laikmet, kas uzskatms par Apgaismbas laikmeta mantinieku, ir bezgala sarejies tas, kas luterism ir pasaprotama lietu krtba: erotiskais un tikumiskais pretjo dzimumu attiecbs, kuri atrodas laulb, ir dabisk harmonij. Apgaismbas primitv un pat brutl apieans ar laulbas izpratni, ts izkropoana faktiski ir ieviesusi izkropojumus ar aj novad.

Idelisma filozofijas pienesums

Apgaismbas lguma teorija ar pakauj privto valsts institciju objektvajai varai. Tiei o Apgaismbas motvu uztver un kritiz idelisma filozofija, kas rodas k pretspars Apgaismbas destruktvajm tendencm. T uztvra, ka nevis sabiedrba nosaka un dibina laulbu, kad laulto savienba tiek pakrtota sabiedrbas interesm un pai indivdi pakauti objektvai institciju virsvarai, ar ne valsts tiesisk krtba (k vl Kants to uzskatja), un vl mazk sakramentus dvjo baznca ir noteicja pr laulbu, bet gan vrietis un sieviete k indivdi laulb ir nolikti attiecbs viens ar otru, uzemoties personisku atbildbu vienam par otru, kuru uztur apzia par pilngo brvbu un brvprtbu, kur laulba ieskas un kur t ar var tikt prtraukta. Te, var likties, atkal ieskanas Apgaismbas motvs, tau tas ir tikai virspusjs iespaids, jo tiei idelisma filozofij tika stenots jauns monogmijas neatceambas apstiprinjums.

Idelisma filozofij attsttais brvbas jdziens jau pats par sevi ir pretrun ar Apgaismbu. Cilvks pc savas brvs iniciatvas velta laulbai visu savu tikumisko eksistenci: faktiski visa via dzve tiek likta uz sples. Idelisma tikas izpratne ir tda, ka cilvks ziedo sevi brvi un pc paa iniciatvas savam dzves projektam, kuru vada tikumiski ideli. Ja tas neizdodas, tad tas nozm ar personisku sakvi personisku lzumu. du principu attiecinjums uz laulbu izveidojs pats no sevis: ja ziedoans laulbai neizdodas vai ar ja laulbu attiecba neiegst atbilstou stenojumu, tas nozm paas personas sakvi.

Idelisma augst tikumbas lnij pards problmas ar cilvka dabisks tieksmes (seksuls dzias) un cilvka brvbas skaidrojumu. Fichte un Schleiermacher eit prstv vienotu pozciju: tikumiskais idels ir dabisks tieksmes pilnga pakauana tikai, kas ir iespjama tikai monogmas laulbas ietvaros sevis ziedoanas kontekst. Hegel sauc laulbu par nepastarpinti tikumiskm attiecbm¡, kuras substancionl vienba tiek gta mlestb. T ir ar dabisks tieksmes pastvanas forma.

Aber im Selbstbewutsein wird zweitens die nur innerliche oder an sich seiende und eben damit in ihrer Existenz nur uerliche Einheit der natrlichen Geschlechter in eine zeitliche, in seblsbewutse Liebe verwandelt´2.

Idelism ttad tiek uzsvrts, ka gargs saites ir substancionlas resp. pirmsktnjas laulbu attiecbs, kamr dabisks tieksmes moments ir tikai rja, prejoa forma, kurai ir japdziest ts apmierinjum. Problemtiska resp. domu dalans bija raksturga dadaj dzimumu lomas novrtan laulbas slgan un praktizan. Idelismam kopjs bija uzskats, ka sieviete nav vienviengs objekts ajs attiecbs, bet ar personba tikumisks rcbas subjekts. T Schleiermacher uzsvra, ka pie abu puu individualittes nobeigtbai pieder ar pilnga dzimumu patnbu pilnveidoana. T nepiecieam krta ved pie dzimumu kopbas, kas papildina katru indivdu, pavirzot to tuvk tam veselumam, tai pilnbai, kdu pc tam nav iespjams pazaudt.

Idelisma mcba par laulbu, tpat k viss idelisma toss, ir dibints tikumisks esbas autonomij. Tpc nebt nav grti nordt uz pretrunu ar reformcijas tiku. Idelismam pietrkst ts domas, ka visu o attiecbu kompleksu caurau dievia krtba, kuras ievroanu nenosaka brvie indivdi¡ pai, bet tdi cilvki, kuri saprot sevi k atkargus no Dieva. Tiea tas virza un izpauas ar mcb par laulbu. Idelismam trkst reformcijas atzias par grknolas un ticbas nepiecieambu k laulbas izdoans prieknosacjumu. Tomr nevar ar neievrot, ka Lutera izpratnei un idelisma izpratnei par laulbu ir daudz kopju sakarbu. Fichte tiesa gan uzsver, ka laulbas uzskana ir brva cilvka brvs lmums un tpat ar ts prtraukana. Bet tad brvba tomr nav patva, bet gan brv atbildbas izvl. Tpc t ir nevis tda rakstura, kas veicina laulbas prtraukanu, bet tiei otrdi tda, kas uzsver ts btbu: laulba ir divu laulto savstarpja tikumiska savienba, kas ir dibinta neierobeot mlestb no sievietes puses, un neierobeot iejtb, gdb un dsnum no vra puses. Ja da savstarpja attieksme ir iekja sagrauta, tad t prstj bt par laulbu. Tad ir ne tikai tiesbas irties, bet ar pienkums. Lk, aj sakarb ir zinma kopba ar Lutera izpratni. Fichte apzm tdu laulbu, kas ir iekji izrdta, par konkubintu.

Romantisma prstvji mlestbas motvu vl vairk liek priekpln, un norda, ka mlestbas apdziana jau nozm laulbas iekju iziranu, atstjot no ts tik vien k pilsoniska lguma attiecbas¡.

Tpat luterisma sakritba ar idelisma izpratni ir tan apstkl, ka laulba nozm dabisko tieksmju tisku noformjumu, kurai nav nekda sakara ar evalija vai bazncas kompetencm. Tlk luterism, tam iegstot institucionlas izpausmes un prspljot bazncas laulans nozmi, izpratne tiek nedaudz aizmiglota, tau t nekad nav tikusi atmesta.

Tomr idelisti vien zi bija ietekmti no Apgaismbas: vii bija neierobeoti optimisti. Vii pilnb pierakstja laultajiem labo gribu un tulkoja to k labo pau par sevi. Tomr gadjumos, kad laulbas dzve aiziet greizi, vii to saprata tikai k tikumbas un labs gribas trkumu. Reformatoru mcba par iedzimto grku un ar to saisttais toss, kas priekpln izvirza tdas kategorijas k vainu un ts noloanas un gandaranas, - izldzinanas nepiecieamba idelistiem pietrka. Tikmr tiei s kategorijas ir ts, kas paldz izskaidrot sareto un grto dzvi, ts poli-dinamiku. Viduslaikos bija raksturgi mti par incubus un sucubus dmoniem, kas varja premt cilvkus mieg un prtika no o cilvku enerijas, iegstot to, projoties ar aizmiguajiem. Tdi skaidrojumi bija aktuli vl pat 17. gadsimt laulbas problmu skaidrojum gan juridiskajs, gan teoloiskajs fakultts.

Lai vai k, pirms Apgaismbas cilvkiem bija skaidrs priekstats par dmoniskm varm, kuras spj izraist laulbas konfliktus un dart laulbas dzvi par neaptverami traisku. Apgaismba par to smjs k par tumsongiem aizspriedumiem. T Apgaismba panca, ka di priekstati par dmoniskm varm izzuda, bet neizzuda pati problma: s varas vl aizvien turpinja nomkt laultos, bet tikai cilvki vairs nezinja, ar ko viiem ir darana. Ar idelisti eit seko Apgaismbai, un tie ir maldi. Gan apgaismba, gan idelisms skaidro rkrtas situcijas un sarejumus laulbas dzv ar raksturu nesaderbu no t izrietom pardbm, bet lietas btba, ts dzikie cloi paiet secen.

Tikai romantisma prstvji atkal sk aktualizt os iracionlos momentus laulbas dzves sarejumos. Shakespeare bija tas, kas veicinja dmonisk un traisk atkal atklanu laulto savstarpjs attiecbs. Dmoniskais ir apslpts katr cilvk. Tpat ar radikli aunais. Faktiski cilvks ir spjgs uz visu. Kaislbu dmonisms paliek idelistu neievrots, jo vii dom, ka tikumisk griba prems pilnb visu cilvku. Liktens dmonisms tpat pilngi neder idelistu izpratn par cilvku resp. laulbas attiecbm.

Klasisks nepastarpinti iracionl piemrs ir Gtes romn Wahlverwandschaften pausts idejas.

Tpat daudzi citi dzejnieki un rakstnieki apraksta ldzgus motvus, kad kaut kds dmonisks, iracionls spks sk prvaldt cilvkus. Ts vairs nav paa cilvka dabisks tieksmes, bet vara, kas ir lielka par viu pau noteikanu. Paliek neomulgi, jo vienlaikus s intences un vlmes it k tiek paa subjekta kontroltas, gribtas. Heinrich von Kleist un via jtas pret divm msm vienlaikus: ar pas hromatiskajs un brnigkajs jts var iezagties kaut kdas vairs neprvaldmas, sveas un baismgas ietekmes. Pret visu to k cietoksnis, k bruas stv luterisks tikas princips, ko pau 6. bauslis: Tev nebs laulbu prkpt!

Vienlaikus ir jsaprot, ka visa problemtika ir uzpeldjusi tikai ar luterisks mcbas par laulbu nostdnm. Jo tdam, kur laulb redz tikai cilvku populcijas paplainanu, - tam laulba ar ts faktisko btbas raksturu, dinamiku, dramaturiju, izaicinjumiem un satricinjumiem ir tik pat vienaldzga k Romas katou bazncas nostdns dzvojoam tur, kur laulbas btba tiek saskatta laulto tikumiskajs saikns.

Bet Goethes izvirzt problma ir un paliek: ko dart, ja laulb uzrodas kds treais? Ja ar msdienu laulbas krze uzrda laulbas uztveres pagrimumu, tad vaina nav jmekl Reformcijas brvaj spriedum par to, k to apgalvo Romas katou polemii. Tda laulbas krze tiesa gan primitvk, bet ldz ar to ar daudz grtk uzveicam form pastvja jau pirms Reformcijas, kad frzu prstvji panca, ka viu priesteri drkst precties, lai reiz tiktu prtraukta viu sievu un meitu paveana un piesmieana. T k msdienu katou priesteru pedofilijas un seksulo nodarjumu skandli nav nekas jauns vstur. Td veid prmetums Reformcijai par tikumu sabojanu ir pilngi absurds.

Ja ar Reformcijai eit ir ko prmest, tad tikai to, ka t prk augstu ir paclusi laulbas tikumisko idelu. Uztverot laulbas iekjo etnosu par viengo noteicoo, rjie nosacjumi var pardties relatvi vienaldzgi. Tikai un viengi td nozm Reformciju var uztvert k msdienu laulbas problemtikas prieknosacjumu. Tau te btu pilngi neviet nordt, ka Reformcijas agrnaj posm nevienam nenca prt atcelt rjos nosacjumus (laulbas juridiskos nosacjumus: lgumu, apgdanas un brnu audzinanas pienkumu, oficili atztos irans ieganstus utt.).

Visos risinjuma mekljumos ir jredz, ka, kaut ar luterismam nav universlas receptes visu to problmu risinan, ar kdm sastopas odienas laulba, tomr ir jnorda, ka luterismu interes patiesi risinjumi, mekljot sintzi starp dadm jdzgm pieejm laulbas mcbai. Luterisks tikas izcilais prstvis Frank saka par laulbu, ka t atsedz attiecbas, kas ir stipri paceltas pri dzvnieku pasaules pru attiecbm. Tpc ar cilvka ban dzimuma atirba nav dota tikai tpc, lai gdtu par dzimuma turpinanu. Tpc ar laulba pieder pie cilvka dzimuma raksturpazmm, jo tikai laulb atseviais indivds var prvart katra atsevi dzimuma ierobeotbu un tikai savienojoties ar citu, ar otru dzimumu, var apjgt visu cilvces ideju kopum.

Kristietis attiecas pret laulbu atirgi nek nekristietis. Kristietim ar laulba ir tikai viens no cilvku dabisks eksistences elementiem, kur var tikt izpausta Dieva piederga cilvka identitte. Td ar laulbu nevar absolutizt, sakot k t ir viengais cilvcisks esambas stenoanas veids un ka pilnu cilvces esambu vartu apgt tikai laulbas savienb, kda t ir. Dieva cilvks var atrast savu izpausmi un pielietojumu un ar stenoanos ar citos esbas apgabalos (piemram, sav radoaj izpausm, profesij, sav kalpoan etc.). Kaut ar laulba liel mr nosaka indivda personisko dzves veidu, kristietim tas nav viengais, augstkais iekj miera mrogs vai atskaites punkts. Laulba kristietim k dievia institcija jeb dibinjums pieder pie radbas krtbas, bet ne tikai. T ir ar katra cilvka personisks dzves daa, kuras veidoana un izdoans ir atkarga ne tikai no paa tikumisks ievirzes, gribasspka un veidoanas, bet ar Dieva valdanas pr cilvka likteni. K atzmja Schleiermacher: ir nepiecieams, ka viens laultais kst par otra likteni. Tiei tas kristietim parda un liek apzinties Dieva kltbtni laulbas kopdzv. Td vi ar apzins, ka viens vai otrs paa izraists traucjums un grtbas ir ne tikai kdas abstraktas pilsoniskas krtbas prkpums, bet vaina otra lault priek, caur kuru Dievs ar savm prasbm viu uzrun pa veid. Tikai td veid izdodas saskaot personisko tieksmi uz mlestbu ar dievio bausli, k ar ar pilsonisk tiesiskuma principiem.

Td ldz ar o likteng tre pardanos tiek apdraudta ne tikai kda abstrakta krtba (nolikumi, lgumu principi), bet gan katras konkrtas laulbas liktens kopba, kura tiek izprasta k dievis gribas nepastarpinta izpausme. Cietja puse laulbas sabrukanas gadjum (nevaing puse) tiek tdjdi pasargta no ilzijas par to, it k runa btu tikai par to jautjumu, vai viam aj gadjum netiek piedvta via individualittes izkopanas, izaugsmes iespja. T vai citdi, bet turoties pie s skaidrs luterisks izpratnes par laulbu, ar ts sabrukana var tikt uztverta zinm mr k Dieva griba, kas tiesa gan neaiztaups viam spes aj traiskaj notikum, bet tomr padars to vieglku.

Atgrieoties pie skuma tmm un tajs ietvert jautjuma, vai attiecb pret laulbas izpratni luterisma vstur ir vrojama iekja izaugsme, tad, tiesa gan, ir iespjams atbildt, ka taj atspoguojs viens otrs visprjs kultras vstures pavrsiens un tpc viena vai otra pieeja ir padarta vl izsmalcintka. Tpc var teikt, ka evalisk tika uztver laulbas jautjumu daudzpusgos spektrus msdiens. Bet tda alla ir bijusi Reformcijas iezme. Un, ja idelisti un romantii salai grst laulbas mcbas nosacjumus un produc destruktvas koncepcijas, tad mums neatliek nekas cits, k viengi atgrieans pie stingrajiem pamatprincipiem, kas ir sakoti Reformcijas atjaunotaj ticb Dievam¡ t sav fundamentlaj ptjum par luterisko kultru raksta Werner Elert. (Werner Elert: Die Morhologie des Luthertums. Band II, Soziallehren und Sozialwirkungen des Luthertums, E. H. Becksche Verlagsbuchhandlung, hsg. Oscar Beck, Mnchen, 1958.).

1Genesis 4, 19 vsta par Lamehu, kur aprecja divas sievas. Ldz ar to reizi vstur ienk pirmais poligmijas jeb daudzsievbas gadjums. Lamehs bija septt paaudze pc dama, Kaina lnij, vi, iespjams, domja, ka, emdams divas sievas, vi iegs vl vairk no Dieva apsolts svtbas, resp. varas un bagtbas. cf. Gen 1, 28. Tau tas bija patvags lmums. Dieva nodoms bija monogmija, k to apliecina Gen 2, 23.24.) Monogmija ttad ir idels, kdu Dievs ir gribjis vriea un sievietes attiecbs, kas ir stingri formults k norma Jaunaj Derb. Tikm poligmija bija realitte ar Dieva daudzu izredzto auu vid (piem. brahms, Jkabs, Dvids utt.). Luterisko teologu secinjums: VD laik Dievs piecieta patriarhu poligmiju. Jzus pats, atsaucs uz Mat. 19, 5-6, uz Gen 2, 23.24 un bilst beigs, ka ie vairs nav divi, bet viena miesa¡. Pvils to uzsver un norda vl skaidrk: tas, ka sieva precas otru reizi, vram dzvam esot, prkpj laulbu (I. Kor. 7, 2-3). Tpat ar pastorlajs vstuls un prasbas Dieva vrda kalpiem, ir skaidri noteikts likums: vienas sievas vrs. Tomr jautjums par to, kpc Dievs tomr piecieta poligmiju VD patriarhu dzvs, un k to skaidrot luteriski, tas ir, piln saska ar rakstiem ir augst k mr aktuls ar msdienu kontekst un diskusij par laulbu lomu, jgu etc.


2Hegel, Rechtsphilosophie, SW VIII, 221 ff. Vgl. § 161, 158, 163.


Ievietots 26.10.2011

Lasi sprediķus!

Šodienas lūgšana no M.Lutera

1. vēstule korintiešiem

Psalmi

Bībeles stunda
 ...Mācība
 ...Mācītājs
 ...Sadraudzības mācība

Kristīgie pasākumi
  Ziemassvētku zvaigzne

Stāsti bērniem:
  Kurš to teica?
  Seifs
  Kivi


Tumes koris,
koris "Vanema"

Fotogalerija Ziemassvētki Tumē 2008. gadā

Svētruna
1941. gada 14. jūnija Deportāciju piemiņas brīdī, iesvētot Piemiņas krusta zīmi Tumē

Svētruna
Karogs pār visiem karogiem
Tumē 2006. gada 1. septembrī

Foto
Kapu svētki Tumē
2006. gada 5. augustā

Foto
2006. gada Jāņi "Pilsētniekos"
Kopā ar Jelgavas Kristus draudzi

Fotogalerija Kristības Tumē
2006. gada Lieldienās

Fotogalerija Jeruzaleme 2006. gada ziemā
A.Dāboliņa foto un komentāri

Fotostāsts Fotoreportāža par Jeruzalemi Tumes kultūras namā

LELB identitātes mokas

Reformācija - lūzuma laiks pasaules vēsturē

Lūgsim kopā ar Luteru!

Krustvārdu mīklas:
  Soģi
  Mozus dzīves sākums
  Jordānas upes šķērsošana
  Jēzus pie krusta
  Jēzus dzīvs!


 ...Jautājumi un atbildes ¬
Par Mat.7:1

Netrūkst situāciju, kad Svētie Raksti mūs aicina tiesāt - ne ar savu prātu, bet lietojot Dieva vārdu, kas vēršas pret atklātu, bezkaunīgu grēku vai pret agresīviem maldu mācītājiem.




Draudzes adrese: Tumes kultūras nams
Jautā, sūti ierosinājumus un atsauksmes par mājas lapu:

e-pasts

tel. 31 93312
29342329
Webmaster
Oskars Laugalis