Sprediķi || Bībeles stunda || Psalmi || Esejas || || Reģ./piesl. ||Kristus miera draudze Lūgšana ... Dažādi
ELBL manifests

Warning: session_start() [function.session-start]: Cannot send session cookie - headers already sent by (output started at /home/kmd-ftp/inform.php:156) in /home/kmd-ftp/Tumeskoris/cutenews/captcha/php-captcha.inc.php on line 46

Warning: session_start() [function.session-start]: Cannot send session cache limiter - headers already sent (output started at /home/kmd-ftp/inform.php:156) in /home/kmd-ftp/Tumeskoris/cutenews/captcha/php-captcha.inc.php on line 46

Esejas

Komentāri: 0
Mcba par laulbu luteriskaj tradcij

Aigars Dboli

imenes morfoloiju un uzbvi Rietumu kultras arel raksturo monogm laulba, tau to neievie kristietba. Jau Aristotelis un Platons norda, ka monogm laulba ir sabiedrbas pamatbalsts.

 Kristietb laulba ir radbas krtbas elements, kas ar ir luterisks izpratnes pamat. Ts dergums netiek apstiprints tikai baznc” vai ar tikai kristieu uztver” -  laulba nav sakraments, kas ekskluzvi attiecas tikai uz kristieiem, bet gan aptver visus cilvkus. Uz to luterism norda laulbas sakramentl statusa atcelana, un ldz ar to ir pai uzsvrta Radtja iedibint laulba k cilvku kopdzves balsts.

 Lutera izpratne bija iziros pavrsiens vis ldzinj doman par laulbu. Agrnaj posm gan kristietb, gan ar civilaj dzv dominja caur klosteru mcbu gt izpratne: ka atturans no laulbas ir kaut kas cildenks, un ka laulba domta tiem, kuriem nav s dvanas vai spjas dzvot celibt resp. kuri nespj valdt savas miesas tieksmes. Td izpratn Dievs iedibinjis laulbas krtu, lai nktu pret cilvku vjumam un nespjai valdt par miesgajm tieksmm. Skotnji ar luterisms ir liel s btb sholastisks mcbas ietekm.

 T bija virzta uz to, ka laulbas jga jeb btba ir brnu radan un cilvcisk dzimuma turpinana. (Melanhtons atskat uz Aristoteli).

 Tomr tda izpratne neem vr daudzus uzsvarus, kas par laulbu k vriea un sievietes kopdzvi ir raksturgi Bbel, pai par abu lauleu fizisks tuvbas jgu un vietu ajs attiecbs. Luterisk teoloija spja to uztvert un nordt uz o kdu Bbeles skaidrojum par laulbas jgu un nozmi.

 Abu dzimumu savstarpj mlestba k laulbas pamats ir tas, ko bija no Bbeles mcbas palaidui garm sholasti un ar zinm mr Melanhtons ar saviem sekotjiem, un tiei tam pievrss Reformcijas domtji, pai jau Luters. Vi laulto savstarpju mlestbu parda ne tikai k lielko un cildenko mlestbas veidu, kds iespjams cilvku starp viu zemes dzves laik, bet ar pardja laulto prieku par mlestbu k prieknosacjumu laimgai laulbai, un tlk ar imenes dzvei.

 Luters uzsvra: Dievs ir iedibinjis un svtjis laulbas krtu, t ir Via griba, Vi pats garant katras atsevis laulbas izdoans iespju, ar laicgajs iestds slgtu laulbu.

 K vrtt laulto fizisks tuvbas tieksmi vienam pret otru? Viduslaiku sholasti to attaisno tikai brnu radanas nolk. da izpratne ir saglabjusies ar daudzs konservatvs” aprinds kristietb, it k uzskatot seksulo un erotisko attiecbu spektru laulb drzk par apkaunojou, ja tas ir rpus brnu radanas nolka.

 Tau vai tds patiem ir Dieva prts? Jeb drzk cilvku ieviesta interpretcija par to. Reformcijas domtji norda, ka t ir cilvku ieviesta mcba un nevis Dieva griba. Seksuls attiecbas laulto starp, tiesa gan, ir tikai blvs atspulgs no paradz iestdts vra un sievas harmonisks laimes ar miesiskaj tuvb, tomr prieks par dm attiecbm nenoliedzami ir Dieva griba. Ttad erotisks attiecbas vra un sievas starp nav stbas prkpums, ts ir stas, kad tiek koptas pc Dieva prta tiei laulbas krt.

 Td veid luterisk tradcija pair ceu mlestbai k galvenajam laulbas pastvanas prieknosacjumam. Protams, vlme radt pcncjus taj domin, tau laulba nav tikai td vien.

Mlestba gan kvla, gan pienkuma vadta laulbas pamats

Abu laulto vilkme vienam pret otru ir pc Dieva prta, tas ir veids, k Dievs steno laulbas mri: ar vajadzba vienam pc otra ir Dieva dvana. Tau, atzstot un ieraugot tdu situciju, nevar teikt, ka ar to laulb viss ir nokrtots un taj viss notiks pats par sevi. Tiei eit skas saretie momenti laulb: gan iekjie, gan rjie. Jo laulbas otraj gad, kad mlestbas kvle laulto starp noplok, tad karsts mlestbas viet ir jstjas pienkuma virztai mlestbai, kas ir nevis zemka, bet tiei augstka mlestbas forma.

 Tas ar nav juztver t, ka Dievs tikai izmanto o fizisks tuvbas kvli, o reiboni vienam pc otra, lai pc tam iedibintu augstko attiecbas formu: mlestbu k pienkumu, k brnaudzinanas dzinuli. Tieksme pc kvlas (karsts) mlas, abu partneru vilkme vienam pret otru arvien paliek t saikne, kas pievelk laultos, un kas pieir ar laulbai tikumisko kvalitti. Kur nav s savstarpjs dedzgs mlestbas, tur Stans pats jaucas pa vidu, lai grautu laulbu, cenoties padart laulbu par gatavo elli. Kur ir mlestba, tur ar grka radts grtbas un prpratumi var tikt prvarti Dieva spk.

Par ilgtspjgas laulbas galveno nosacjumu

auns un tums lietas mekl un biei atrod ceu, lai iespiestos laulbas dzv, bet tikai balstoties vra un sievas mlestb, izdodas stvt pret iem spkiem. Ar sievas paklausba vram ir iespjama tikai td gaisotn, kur abu starp valda mlestba (atsauce uz ievadu, uz respektu pret sievieti). Lai vartu noturties aj mlestbas uzvaras gjien, ir nepiecieama ticba: ticba grku piedoanai, evalija spkam, bez k nevar pastvt neviena laulba. Tiei laulbas nozm: ka Dievs ir tas, kas ir apsoljis svtt laulbu un gdt par ts izdoanos.

 Laulbu ttad satur kop nevis 6. bauslis ar aizliegumu, bet tiei ticba un mlestbas evalijs, - t ir mcjis Luters. Un t ir laulbas btba.

 Dievs cilvkus aicina doties laulb un td izpratn laulba ir dievis aicinjums ar Via dotu apsoljumu. Laulb ttad ir aicinti doties nevis tikai tie, kas nespj iet auro ceu” un tpc saem iespju doties pa plato”, bet gan tiei Radtja iedibinta krtba: norma cilvku dzvei un tam nav nekda sakara ar auro un plato” ceu, bet gan ar cilvka respektu pret Dieva paa doto krtbu cilvku dzvei. Tpc laulbas krta ir ar garga krta.

Laulba nemitgs krzes apgabals

Aicinjums doties laulb ir likts cilvka tieksmju struktr no Dieva paa. Ir cilvki, kas to neuztver un tpc var dzvot bezlaulb”. Ttad luterisk tradcija atsedz glui pretju izpratni nek sholasti, kuri uzskata, ka laulba ir vjo un ticb nenostiprinto izeja, kad vii pakaujas miesas tieksmm.

 Bet laulba vienlaikus ir ar krusts”, kas jnes vram un sievai abiem laultajiem. Cilvki sava grcguma d netiek gal ar laulbas k gargs krtas augstajiem tiskajiem standartiem. Taj pards daudz grtbu un ru, un briesmu. Velns tiei tpc ir pai nolkojis, k ielauzties laulbas krt un skt premt sav var. Vri nepareizi izmanto savu vadoo lomu (atgdne no ievada: par kristgo” macho).

 Tiei o briesmu un grtbu priek laulbas evalijs un mlestbas saite ir t, kas paldz izturt. Ja nebtu s mlestbas saites, laulba tikai k pienkums ktu pa nepanesamu nastu, to ievro un mca luterisk reformcija.

 Luters tpc oti asi vrss pret o mlestbas jtu apspieanu, ko praktizja jau Stoa filozofija, ar neoplatonisms un t ietekmt viduslaiku kristietba. Juteklisks tieksmes, erotika laulto starp nav grcga vai nesta lieta, bet gan Dieva dots ldzeklis dievii cilvka ielikta tieksme, k stvt pret prbaudjumiem un velna uzbrukumiem laulb.

 Dzvojot ilgsto laulb un audzinot taj brnus, atrodot prieku brnu audzinanas pienkum, pards cita problma k  prvart rutnu?

 Bet ar brnu audzinan vecku mlestbai ir iziroa nozme. Kur ts trkst, brni uzaug traumatiski. Savukrt kur valda mlestba, tur vecku autoritte ir dabiska, nav uzspiesta, bet pieemta ar prieku.

 Luterism laulb abiem veckiem ir ierdta goda vieta. Sieviete, sieva, mte nekd gadjum nav pazemota vai nolikta mal. Kaut ar vado loma ir vram un tvam, tomr respekts pret sievas un mtes lomu ir liels. Neviens sievietes uzdevums netiek vrtts zemk par vriea. Luters savos rakstos saistb ar laulbu ar parda, k vrs nakt mazg autius un strd sievas viet un norda, ka vram ir jsaudz sieva k sava dzves biedrene no Dieva dota. Nama tva vado loma ttad ir stipr koordincij ar sievietes uzdevumiem imen. To ir nepiecieams atklt ar brniem.

 Luterisma patriarhlais” raksturs td ir pai evalisks, nekd zi leglistisks. Tas izriet ar no Katehisma 6. baua skaidrojuma: abi vecki alla ir attloti viend lmen. Luters biei vien norda, ka namamte ir noteicja par saimniekoanu mjs, tomr ar uz to, kur vias funkcijas robeojas ar vra k imenes galvas uzdevumiem. Par to liecina ar via paa laulbas dzves momenti. Harmonija, ldzsvars rezultt.

 Namatva galvenajm rpm ir jvirzs ar uz gdanu par gargajm lietm. Vi ir mjas bskaps tpat k mctjs pr draudzi, tpat nama tvs par savu saimi. Tas ir dievis uzdevums, kas gulstas uz namatva pleciem pirmkrt. imene ldz ar to kst ldzgai draudzei (bazncai), protams, necenoties vienai otru aizstt.

 Luteriskais nams, luterisk saime nav uzlkojams k neaizstjams idels. Laulba, imene un taj dibint krtba ir no s zemes. s pasaules krtba paiet, ar laulba un taj dibints subordincijas. Nevar ar Reformcijas laika izpratni par laulbu, imeni mehniski prnest uz odienu un uzskattu to par dieviu modeli, k to dara dai luteriskie fundamentlisti. Msdiens situcija daudz kur ir mainjusies. Ir jredz laulbas izpratnes btba un jveido ts toss atbilstoi tai, nevis turoties pie kaut kdm neaktulam tradcijm, bet redzot evaliju laulb un veidojot to uz pamata. Luterisks imenes fundaments. Nevis iestvinta agrn Reformcijas laika” atdarinana, bet laulbas uztvere pc evalija: lk, kas ir steni luteriskais.

 s pasaules krtba mains. Paliek tikai tas pamats, kas ir dibinjis laulbu. Mlestba ir k enerijas nezdambas” likums. Viss pazd, bet ne mlestbas enerija, t spj prveidoties cits forms.

 eit skas msdienga pieeja laulbas un imenes problemtikai luterism. Nevis vairs monarhs tvs ir noteicjs pr brnu likteni, tpat k valsts nav noteicja pr imeni. Tpat k imene var aizsargties pret valsts patvau pc Dieva prta, tpat ar brns pret despotu tvu. Bet t, protams, ir izmuma situcija, bet ir oti svargi to aptvert, lai saprastu luterisks domanas veidu aj sakar.

 Brnu paklausbu veckiem patiesb motiv nevis bauslba, bet evalijs. Brni, piedzvojui vecku paaizliedzgs rpes par viiem un savstarpjo mlestbu un uzupuranos vienam par otru, ar prieku atdara to veckiem, gdjot par viiem vecum. Tas ir viu prieks, nevis spaids.

 Laulba ir vra un sievas liktens kopba, tiei to apzins kristietis un tas viam paldz izturt ar laulbu saistts grtbas. Dievs darbojas laulb, ticba tam dod spku. Tpc kristietis apzins, ka via paa grcguma un vjuma radts grtbas ir apgrtinjuas laulbu. Tas vi izraisa vainas apziu un nolu par netaisnu izturanos pret savu otro pusi, un ldz ar to paa Svt Gara iedvesmotu savstarpju piedoanu laulto starp, kas ir is Dieva glbjoais spks, kas gd par laulbas krtas svtbu.

 Td veid mlestba, kas ir laulbas pamats un motivcija, savienojas ar Dieva gribu un paldz prvart radus grtbas, laulbas konfliktus, blakus kaislbas, kas cenas ielauzties monogmij un sagraut laulbu. Tpc laulba nav abstrakta, baua noteikta krtba, bet vra un sievas liktenskopba mletb, kuru uztur Dieva providence. Tdjdi luterisk laulbas tika un morle ir augst mr aktula vis msdienu problemtik sakar ar laulbu un ts krzi.

 Turpinjum: Par prjo problemtiku: laulbas apdraudjumu, konfliktiem un dmonisko varu iejaukanos, iranos traiku un luterisko nostju msdienu pieeju sakar, nelaimgas mlestbas problmu etc.

Ievietots 25.10.2011

Komentāri
0 Komentāri
Vārds:
E-pasts: (neobligāti)
Ievadi: heFUf
Smaidiņš: smile wink wassat tongue laughing sad angry crying confused jee 185 186 187 188 189 190 191 192 

| Aizmirsti mani

Lasi sprediķus!

Šodienas lūgšana no M.Lutera

1. vēstule korintiešiem

Psalmi

Bībeles stunda
 ...Mācība
 ...Mācītājs
 ...Sadraudzības mācība

Kristīgie pasākumi
  Ziemassvētku zvaigzne

Stāsti bērniem:
  Kurš to teica?
  Seifs
  Kivi


Tumes koris,
koris "Vanema"

Fotogalerija Ziemassvētki Tumē 2008. gadā

Svētruna
1941. gada 14. jūnija Deportāciju piemiņas brīdī, iesvētot Piemiņas krusta zīmi Tumē

Svētruna
Karogs pār visiem karogiem
Tumē 2006. gada 1. septembrī

Foto
Kapu svētki Tumē
2006. gada 5. augustā

Foto
2006. gada Jāņi "Pilsētniekos"
Kopā ar Jelgavas Kristus draudzi

Fotogalerija Kristības Tumē
2006. gada Lieldienās

Fotogalerija Jeruzaleme 2006. gada ziemā
A.Dāboliņa foto un komentāri

Fotostāsts Fotoreportāža par Jeruzalemi Tumes kultūras namā

LELB identitātes mokas

Reformācija - lūzuma laiks pasaules vēsturē

Lūgsim kopā ar Luteru!

Krustvārdu mīklas:
  Soģi
  Mozus dzīves sākums
  Jordānas upes šķērsošana
  Jēzus pie krusta
  Jēzus dzīvs!


 ...Jautājumi un atbildes ¬
Par Mat.7:1

Netrūkst situāciju, kad Svētie Raksti mūs aicina tiesāt - ne ar savu prātu, bet lietojot Dieva vārdu, kas vēršas pret atklātu, bezkaunīgu grēku vai pret agresīviem maldu mācītājiem.




Draudzes adrese: Tumes kultūras nams
Jautā, sūti ierosinājumus un atsauksmes par mājas lapu:

e-pasts

tel. 31 93312
29342329
Webmaster
Oskars Laugalis