Sprediķi || Bībeles stunda || Psalmi || Esejas || || Reģ./piesl. ||Kristus miera draudze Lūgšana ... Dažādi
ELBL manifests

Warning: session_start() [function.session-start]: Cannot send session cookie - headers already sent by (output started at /home/kmd-ftp/inform.php:156) in /home/kmd-ftp/Tumeskoris/cutenews/captcha/php-captcha.inc.php on line 46

Warning: session_start() [function.session-start]: Cannot send session cache limiter - headers already sent (output started at /home/kmd-ftp/inform.php:156) in /home/kmd-ftp/Tumeskoris/cutenews/captcha/php-captcha.inc.php on line 46

Esejas

Komentāri: 0
Feminisma problma filozofij un teoloij

Aigars Dboli, ELBL mctjs,

prieklasjums LLISTA seminr

Kleistu Dubultmui 13.04.2010

 

Feminisma problma filozofij un teoloij

 

  1. Feminisms filozofiskaj refleksij
  2. Feminisma invzija teoloij — fakti un argumenti Bbel
  3. Feminisms k sabiedriska problma

 

I.

Feminisms filozofij, tpat k teoloij, ir pardba, kas prasa iedziinanos un prasmi izirt starp, teiksim, "feminismu" un "refleksiju par sievibas savdabbu". Abus, iespjams, dvs par feminismu, tau s pardbas nekd gadjum nav liekamas vien plaukt. Kaut ar gan teoloij, gan filozofij feminisms sastopams pla amplitd no liberl ldz radiklajam un ldz pat ekstrmisma paveidiem, tomr feminisma formas teoloij ir identificjamas daudz skaidrk — ts ir daudz homognkas, ar vienotku struktru, mriem, metodm un racionalittes modeiem nek filozofij, kur feminisma diskurss ir daudz neviendabgks gan attiecb uz t domanas veidu un metodm, gan mriem. Ar filozofij "feminisms" pretend uz visas ldzinjs, proti, "netaisngs, maskulns resp. patriarhls filozofijas apvrsumu", ts tiesbu atcelanu un visa ldzinj mantojuma totlu prorganizciju etc., tomr pietiekami spcgi ir izteiktas ar mrens un samierniecisks formas, kuras drzk ir dvjamas par filozofanu par sievietes patnbm, stvokli un vietu klasisks filozofijas tradcij.

 

Filozofija it k btu tiei t vieta, kur izvrsties feminismam un tur tam durvis ar ir plai atvrtas paas filozofijas liberls pozcijas d, tau zmgi, ka filozofij feminisma ietekme visum ir vrtjama k krietni mazka nek teoloij, kur feminismam per definitionem nebtu ko meklt. Filozofij pastv apjomga un daudzveidga feminisma literatra, tau dvain krt t ir daudz lielk autsaidera lom nek msdienu teoloij. Filozofiski kritisk vrtjum feminismam tiek ierdta vieta drzk politisko kustbu un ideoloiju spektr nek filozofij. Paradoksli, ka tiei filozofijai un nevis teoloijai ir vairk raksturgs vrtt feminismu "pc t augiem", pc t rel pienesuma nozarei (proti, pc t, ko tiei feminisms pta un cik nopietna ir sievieu tika, sievieu epistemoloija, ontoloija etc.). Zmgi, ka daudzas autores, kuras tiem kaut ko ir sasnieguas filozofij un rakstjuas par sievietes specifiskajm problmm, daudzos gadjumos neauj savu jaunradi klasifict k "feminismu". T nu var teikt, ka filozofij feminisms arvien vl noplas iekarot savu vietu un atrast savu identitti, kurpretim (Rietumu pasaules) teoloij tas ir nostiprinjies k pasaprotama vrtba.

 

Vispirms ir nepiecieams noskaidrot, ko tad nozm termins "feministisk filozofija"? Vrds "feminisms" attiecas pirmkrt nevis uz ptjumiem, bet uz politisku kustbu; tas attiecas uz visiem tiem, kas par savu uzdevumu uzskata apkarot daudzveidgos sievietes diskriminanas veidus viss dzves joms. Feminisma ptniecb tiek prstvts uzskats, ka "feministisk filozofija nav uzskatma par jaunu filozofijas disciplnu, kuru tagad tikai vajadztu pievienot jau pastvoajm. Drzk ts uzdevums ir izsekot sievietes stvokli viss filozofijas priekmeta disciplns. Ldz ar to feministisko filozofiju vartu defint k filozofanu, kuru virza interese par sievietes emancipciju" [1].

 

Ldzinjais vrda "feminisms" lietojums nekd gadjum nav bijis vienots. Taj ir bijis iespjams izdalt dadus grupjumus, un katrs no tiem ir bijis prliecints, ka ir viengais leitmais, kas drkst prstvt pareizo nostju c par sievietes atbrvoanas lietu. Linda Gordona (Linda Gordon) pasvtro: jebkura virziena feminismam piemt ,,an imprimatur to bestow upon those we agree with"[2], proti, derguma licence, kuru tas pieir tikai tiem, ar kuriem sakrt viedoki.

 

Hertas Nglas-Dosekalas (Herta Nagl-Docekal) uzskat "feministisks filozofijas jdziena" noteikanai norda uz to, ka feministisk filozofija k projekts nav izaugusi no ptniecbas sav iekjs attstbas gait, bet gan — no feminisma k politiskas kustbas un t ar alla patur o saistbu. Tpc vienmr ir jpatur prt atirba starp politisko kontekstu, kas ir radjis ptniecbas interesi (proti, kura interess ir bijis izmantot ptniecbas rezulttus no vienas puses, un zintnisko darbu no otras). Filozofu starp pastv ar tds uzskats, ka feminisms nevar pretendt uz filozofijas statusu. Tas nav ncis no "kristgi metafizisks" nometnes, bet gan no valodas analtisks filozofijas konteksta (tds ir vairk populrs ASV un Kand, k ar Lielbritnij). Piemrm, tdas visnota feminismam labvlgas domtjas k Morvena Grifita (Morwenna Griffith) un Mrgareta Vitforda (Margaret Whitford) sav kopj darb par feministisks filozofijas metodoloiskajm un ar tiski saturiskajm perspektvm norda[3], ka tdas ar politiku saisttas un uz emprisko momentu orienttas nostdnes neatbilst filozofijai. Turklt, k uzsver H.Ngla-Dosekala, iespaids par nesavietojambu nebija radies sakar ar feministisks metodoloijas resp. teorijas veidoanas veidu, bet gan ar diskusijm par filozofijas jdziena izpratni. Pdjos gados it pai angliski runjo vid tiek spriests par filozofijas jdziena izpratnes atgrieanu Apgaismbas laikmeta tradcij.

 

Vl ir jnorda uz tdu btisku momentu, ka feminisma attstb anglosaku zems oti tri pardjs iekj diferencans jeb nodalans. Parasti tiek atirtas trs pozcijas: pirmkrt, "liberlais feminisms" (Liberal Feminism) , kas nca klaj ar ldztiesbas un vienldzgu iespju prasbu sievietm[4]. Otrkrt, "marksistiskais feminisms" (Marxist Feminism) jeb "socilistiskais feminisms" (Socialist Feminism), kas, glui tpat k kontinentlaj Eirop, nosprauda par mri visas sabiedrbas prveidoanu un bija pret visiem minjumiem integrt sievietes pastvoajs sabiedriskajs attiecbs[5]. Trekrt, "radiklais feminisms" (Radical Feminism) – ar o jdzienu tiek apkopota vesela virkne teoriju, kas sav starp stipri atiras. Tomr ts vieno tze "the private is political" ("privtais ir politisks") un apgalvojums, ka sievietes apspieana ir pas diskrimincijas paveids, kas pc sava rakstura nav saldzinms ar citiem socilajiem konfliktiem un td tai ir nepiecieami specifiski analzes kritriji. aj sakar tika ieviests patriarhta jdziens, kas kuva par centrlo kategoriju. Daudzas autores, kas pieskaitmas radikl feminisma pozcijai, tri kuva pazstams rpus angliski runjos vides, k, piemram, teoloij startjus Mrija Deilija (Mary Daly), Keita Mileta (Kate Millett) un Adrienna Ria (Adrienne Rich)[6].

 

H.Ngla-Dosekala tlk ar uzsver, ka tan pat laik feminisma zintnisks teorties — ttad ne tikai filozofijas nozares, bet ar citu disciplnu prstves — vairkkrt ir pasvtrojuas, ka feminisma zintnisks ptniecbas projektu apdraud vienotas teorijas un ldz ar to dogmatisma briesmas, jo vienotas mcbas izveide vartu bremzt dau labu ptniecisko iniciatvu. Td veid Ruta Grosmsa (Ruth Groma) un Kristna merla (Christina Schmerl) sav studij par feminisma metodoloiju nonk pie secinjuma, ka visupirms ir nepiecieams izstrdt "atkltu un visu akcepttu polemisko kultru"[7].

Feminisma filozofija arvien krustcels: noraidt vai izmantot tradicionlo filozofiju?

Feminisma filozofijas prieknosacjums (H.Nglas-Dosekalas piemum) ir fakts, ka visos filozofijas vstures periodos bija nostiprinjies un valdja patriarhls skats attiecb uz dzimumu atirbm — tas ir bijis oti skaidri izteikts un iema centrlo vietu, t.i., t nebt neesot bijusi pardba tikai kaut kur filozofijas nozares nomals. Daudzi t.s. klasisks filozofanas prstvji raugs uz o feminisma atziu visai skeptiski un pieprasa aj sakar ievrot neitralitti, k ar lietot pietiekami universlu jdzienu cilvks vispr. Feministes turpretim ce pretenzijas, ka visi izteikumi, kas pieprasa ievrot neitralitti spriedumos par dzimumu atirbu, ir uzskatmi par aizdomgiem un ir jprbauda attiecb uz mizogniju jeb naidgumu pret sievietm un ka filozofu spriedumos vispr biei ir noniecinta sieviete...

 

Feministisk filozofija vispirms vlas attiecbu noskaidroanu ar Apgaismbas laikmet pieemto brvbas un vienldzbas programmu, kura, kaut ar tika formulta attiecb uz pilngi visiem (un ar odien tiek uztverta td pat veid), tomr, pc autores uzskata, izsldza sievieti. T, piemram, Hanelore rdere (Hannelore Schrder) nordja, ka cilvktiesbas ldz im ir tikuas uztvertas k vrieu tiesbas[8]. Ar sievietes loma vstur, pc feministu domm, ir tikusi noklusta. problemtika skar ne tikai filozofiju, bet ar visas zintnes kopum. s problmas iztirzanai var pielietot feministisks vstures teorijas metodoloiju, kura ir sev pievrsusi uzmanbu, nkot klaj ar krasu formuljumu, ka ldz im lietot vsture ir jkonfront ar sievietes vsturi, proti — "history" ar "herstory"[9]. Tpc feministm arvien vl ir aktuls jautjums: ko tad vim sti dart filozofij? Noraidt tradicionlo filozofiju k diskrimincijas formu, vai tomr, izmantojot ts izstrdes un kategorijas, reflektt par sievietes stvokli un izredzm vstur? H.Ngla-Dosekala parda, ka tm feministm, kas turas pie psihoanalzes, pai pie t varianta, kas saistms ar Laknu (Lacan), problma kst pai radikla. Viu uztver filozofija un jo pai zintnisk racionl domana katr izpausm ir fallokrtiska agresija un tpc nemaz nav iedomjami, ka feminisms spraustu par mri bt par alternatvu filozofiju; runa td gadjum vartu bt viengi par alternatvas radanu filozofijai. Bet kdu alternatvu filozofiju feminisms vartu likt pret patriarhlajai (tradicionlajai) filozofijai?

Tendence uzsvrt sievietes citdumu, nevis vienldzbu

Jau kop vairkiem gadiem feministisks filozofanas priekpln ir izvirzjusies tendence pozitv nozm defint sievietes citdumu atirb no vriea. aj sakar H.Ngla-Dosekala raksta: "Preczk runjot, runa ir par diviem minjumiem aj zi, kas ir raduies no atirgiem teortiskajiem kontekstiem, proti, viens ir radies Francij un otrs anglosaku vid". 

 

Uzsvars uz citdumu vras pret agrk feministiskaj filozofij valdoajm tzm un vispirms pret tiem apsvrumiem, kas bija centrli 20.gs. 60. un 70.gados. Lai saprastu o msdienu feminisma teorijas distancanos no 60. un 70.gadu ievirzes, H.Ngla-Dosekala piedv vsturisku atskatu situcijas attstb: jaun sievieu kustba iesks, reflektjot par dzimumu attiecbu faktisko stvokli pckara sabiedrb. Dzimumu lomu strikt sadalana, par ko tika reflektts 18. un 19.gadsimta vid (piemram, Ruso (Rousseau), Kants (Kant), Hgelis (Hegel)), bija prvarta un kuvusi par socili kulturlu realitti Rietumu zems pc Otr pasaules kara. Tomr sieviete palika imen un, neskatoties uz vienldzgo tiesisko statusu, via pc autores domm bija izslgta no sabiedrisks dzves — ttad tiklab no politikas, k ar no profesionls karjeras pasaules. emot vr o realitti, t laika sievieu kustba koncentrjs uz emancipcijas tmu — uz sievietes tiesbm ldzvrtgi darboties sabiedriskaj dzv. Filozofisko pamatojumu te sievieu kustba, protams, varja atrast, piemram, Simonas de Bovuras (Simone de Beauvoir) darb ¥Otrais dzimums¡, kas bija jau izncis 1949. gad. Emancipcijas motvs jo pai pastiprinjs td, ka sievietm, kas bija aktvi iesaistjus 1968.gada kustb, bija jpiedzvo atstumana un diskrimincija pat to grupjumu iekien, kas bija radikli noskaoti pret pilsonisko sabiedrbu (t sauktie ¥sedesmit astotie¡ un viu mantinieki savu ldzcntju sievieti biei izmantoja k brv seksa rku un ar zinm mr k ¥lielgabala gau¡ terorisma aktu veikan). Sievietes, kuras skra situcija, minja tikai aizstvties, prveidojot K.Marksa (K.Marx) kategorijas feministisk gar[10]. Tlkaj diskusij noskaidrojs, ka iru cas koncepcija nespj neko piedvt sievietes apspieanas struktranalzei[11]. Tomr aj laik tika pardta dau apsvrumu aktualitte — ar neatkargi no marksisma diskursa aurk nozm — piemram, ka nepietiek maint sievietes stvokli sabiedrb, bet gan jpank paas sabiedrbas izmainans.

 

Feministisks filozofijas pdjo gadu novranos no msdienu emancipcijas koncepcijas izraisja, protams, ne tikai feminisma iekj situcija un ts imanentie nosacjumi. Dramatiski pieaugoie apbruoans draudi 20.gs. 70. un 80.gados, k ar apkrtjs vides prslogoana lika pacelties jautjumam: vai sievieu iespieans ldz im vrieu prvaldtajs pozcijs nenozm, ka tagad ar sieviete kst ldzdalga vrieu veiktaj izncinanas noziegum un tpc viai bs juzemas ldzatbildba par o noziegumu? H.Ngla-Dosekala norda, ka ldz ar to pardjs prdomas, kas turjs pie sekojos paradigmas: msdienu pasaules problmu clonis ir mekljams Rietumu kultras racionalitt; ts formas pardjs gan zintniski tehniskaj progres, gan ar virskundzbas alku stenotajs kara stratijs, un ir kuvuas par visas cilvces tieu apdraudjumu. Dzvbai bstams racionalittes (ts konsekventaj stenojum) trenkana uz prieku un izvrans ir nkusi no tm jomm, kuras tradicionli ir prvaldjis vrietis. Td rodas jautjams: vai o daudzpusgo nves draudu apturanai nebtu nepiecieamas ts vrtbas, kas tradicionlaj dzimumu lomu sadaljum tiek piedvtas sievietei un kuras ldz im ir noniecintas k otrirgas? jautjuma gaism ar sks feminisma teortisko koncepciju pagrieana uz citu pusi. Td liks nepiecieams novrsties no ts ptjumu programmas, kas sprauda par mri[12] potencilo sievietes vienldzbu ar vrieti viss dzves joms. Tlk feminisma interese pievrss tikai sievietes citdumam un izaugsmes potencilam.

 

Runjot par to, k stenojs orientcija uz sievietes citdumu, ir jpreciz, ka plao atzinbu, kdu ideja par sievietes citdumu bauda tagad, t ieguva 80.gados. Tomr domana veidojs un attstjs jau daudz agrk. Francij novrans no vienldzbas koncepcijas notika jau vienlaicgi ar ts noformulanos: t saukto ¥sedesmit astoto¡ kustbas iekien. eit pc autores domm liela nozme bija 1968.gad dibintajai grupai ¥politika un psihoanalze¡. grupa protestja pret feministisks kustbas pakauanu un prmeta sievietm, kuras sevi dvja par feministm, ka vias nevis vlas sagraut patriarhlo pasauli, bet tikai gt taj savu vietu zem saules[13].

 

eit par teortisko pamatojumu noderja Derid (Derrida) un Lakns (Lacan), preczk sakot — kritiska o autoru apguve. No psihoanalz izgltotas semiotikas viedoka ¥tva likums¡ defin visu zmju un simbolu sistmu ldzinj kultr un ldz ar to ar visu humnisma tradciju; sieviete aj kontekst drkst bt tikai prombtnga resp. klusjoa, raksta H.Ngla-Dosekala. Tas liek domt, ka sievietes, kuras artikulti pielieto visprpieemto valodu, paas iegst fallisku raksturu. Td ir nepiecieams meklt citu valodu, tas nozm — eksperimentt ar sievis jaunrades formm, radot rakstus, kas atce vrieu radtos likumus ar gramatik. No t izriet visas ldz im pastvjus simbolisko formu krtbas revolucionizana. Svargks autores, kas btiski attstjuas o koncepciju, ir Helna Siks (Hlène Cixous), Jlija Kristeva (Julia Kristeva), Lsa Irigareja (Luce Irigaray) — viu raksti ir devui franu postmodernisma feminismam starptautisku atzinbu.

 

Skatiens tagad tika pievrsts tam, k izdalt to patnjo, kas atir sievieti no vriea. Centr izvirzjs jautjums, vai filozofijas vstur ir atrodami kaut kdi pieturas punkti msdiengam sievi skaidrojumam, proti, tdam, kas civilizciju redz kritisk gaism. Tas nozm, ka dulistiskais modelis vairs netiek noraidts k tds, bet uzsvars tiek likts uz dzimumu atirbu kvalitatvi jaunu izvrtanu, vrt H.Ngla-Dosekala. Dakrt ir sastopamas feministes, kuru prstvt dzimumu tipoloija pirms daiem gadiem tiktu uztverta k patriarhla. Vciski runjoaj vid pardjs vesela virkne specilu ptjumu sakar ar Lizelotes teinbriges (Liselotte Steinbrgge) grmatu "Das Moralische Geschlecht."

Tomr atkal uzpeld interese par vienldzbas tmu

Angliski runjoaj vid egalitrs jeb vienldzbas koncepcijas atkal iegst aizvien lielku aktualitti. Apspljot dzimumu atirbas tmu no dadiem aspektiem, tika ar uzrdts, ka pastv sievietes izolanas briesmas. Atjaunot interese par t. s. egalitrisma koncepcijm tomr nenozm atgrieanos atpaka vecaj kurs. Nav runa par to, ka postultajam sievietes citdumam tagad tiktu pieprasta saturiska ldztiesba, bet gan par taisngumu k brvbas formlo nosacjumu. Ldz ar to Apgaismbas filozofija feminism iegst jaunu aktualitti, un tas attiecas ne tikai uz paa Apgaismbas laikmeta feminisma koncepcijm, bet ar uz jaunkm refleksijm, kas prem impulsus no laikmeta un turpina tos attstt feminisma gar. obrd priekpln ir izvirzjusies doma, ka citduma un vienldzbas koncepcija feminisma teorij nav pretrun, bet abas satur pilngi leitmus apsvrumus, kurus jsk saistt sav starp, k sprie H.Ngla-Dosekala. Par veidu, kd tam btu jnotiek, obrd vl, protams, pastv daudz domstarpbu, k to ar parda pirmie minjumi d virzien[14]. Tiek meklta atbilde uz jautjumu: kdai vajadztu bt sabiedrbai, kur visiem ir viendas tiesbas un viendas iespjas un kur indivdi brvi var realizt savu citdumu? Un tlk: ko dos apstkos nozm bt sievietei vai vrietim?

Daas citas versijas feminisma filozofij

Brigita Vaishaupta (Brigitte Weisshaupt) sav rakst grib saprast, vai feminisms ir ieinterests ldzinjs filozofijas viet likt citu, "tri sievigu filozofiju". Via sprie: kamr filozofi ¥nevlas konkrti apskatt to pao, proti, specifiski vrio un sievio gan gara spjs, gan bioloiski, feministiskajai domanai ar visiem spkiem ir jpastv disidenta pozcij. Tomr btiskkais mris nav antagonisma izdalana, bet gan "transformt veco ideju par prtu, papildinot to ar ldz im nopieautajiem sieviajiem momentiem". Vaishaupta izskaidro, ka im nolkam nepiecieamie btiskie prieknosacjumi jau pastv komunikcijas teorij. "Atraist sieviets filozofisks argumentcijas vlmi — tiei tas ir vlams, bet iztrkst msdienu sievieu doman". aj sakar, k uzver H.Ngla-Dosekala, ir interesanti aplkot daas poststrukturlisma pamattzes. Vispirms psihoanaltiski pamatoto logos un phallus pieldzinjumu. To argument t, ka brnbas visagrnkaj fz pastv dabiska mtes un zdaia simbioze. Bet, mcoties runt un attstoties brna ¥es¡ apziai, notiek atraisans no mtes. Td veid ir radusies un turpina pastvt logocentrisk tva pasaule. Logos jeb jgpiln komunikcija ttad ir uztverams k ¥patriarhls¡ un sievietes nozmi mazinos faktors. da pieeja tomr noved pie manmm pretrunm. Vispirms ir japsver, ka mtes un zdaia pirmsvalodas saskarsme pirmajos dzves mneos vl pati par sevi nenozm, ka tds attiecbu modelis btu kaut kas cilvkam dabisks. Turklt mtes un zdaia attiecbs no paa skuma pastv ar komunikatvas resp. caur valodu pastarpintas saites un ar pedagoiska relcija. K pretarguments te vartu tikt izvirzta papildus tze, ka mte no savas puses ir bijusi pakauta "falliskajam logos" un tpc bijusi spiesta pati to paust un prstvt.

 

Savukrt Agnese Hellere (Agnes Heller) tdu pozciju novrt k nepietiekamu: "Identifict sievieti k vriea apkarotju nozm zaudt cilvka identitti — t saistbu ar cilvci. Bet pazaudt saistbu ar cilvces identitti, kas tiek noteikta bez specifiskas atsauces uz dzimuma identitti, nozm ar sievietes identittes pazaudanu. [..] Nav brvu sievieu bez brvas cilvces."

 

II. & III[15]. 

Ievadam: Feminisms teoloij saistb ar sabiedrbu

K jau skum uzsvru, feminismam teoloij ir savas patnbas: tas, atirb no feminisma filozofij ir daudz homognks savos mros un struktrs, un kopum krasks un agresvks, jo ir vairk saistts ar feminisma relo ¥Sitz im Leben¡, ar t relo veidolu, kds tam piemt sabiedrb. Citiem vrdiem sakot, teoloij feminisms atrod pieeju "dzves stenbai", relm cilvku attiecbm un sabiedrbai un td zi t nostdnes nav tik liela akadmiska fantasmagorija k dabrd filozofij. Resp. teoloija uzrun ikdienas dzvi vis to attiecbu konkrtb — ttad t ordin un koordin ar attiecbas dzimumu starp. Feminisma pa interese ielauzties kristgaj teoloij ir izskaidrojama, iespjams, ar to, ka kristietba faktiski ir bijusi t dzves regula, kas ir ieviesusi un attaisnojusi patriarhtu k cilvku ldzinjo kopdzves modeli, pret kuru ir devies karagjien feminisms, un tpc ar kristietbai ir jsaem ar vislielk "pauka" no feminisma.

 

Ttad feminisms visa aunuma sakni saskata patriarht k vriea virsvaldb viss dzves joms. Saska ar feminisma izpratni par cilvces vsturi un attstbu, sabiedrbas pagrimums iesks ar privtpauma, imenes un valsts pastvanu, kuru pan ar tika attstti patriarhta pamati. Patriarhts nozm permanentu cilvces vienas puses izvaroanu, apspieanu un sievietes noniecinanu[16]. Feminisma uzskat cilvkus no paradzes izdzina tiei vriei, izjaukdami tur valdoo idelo matriarhtu. Tpc, domjot konsekventi, paradze var tikt atjaunota tikai priek sievietm. Grk kriana feministisk skatjum izpauas taj apstkl, ka mtes viet stjas tvs k virskundzbas un apspieanas simbols. Dievs Tvs, par ko kristiei apgalvo, ka vi ir radjis debesis un zemi un ir visas dzvbas Kungs, ir represvas un ar apspieanas pamieniem izveidotas  sabiedrbas simbols. Cilvce sps izdzvot tikai tad, ja izdosies sievieu vadta sacelans, kas pilnb atbrvos cilvkus no pagaidm valdos vriea virskundzbas[17]. Patriarhts ttad reprezent absolti auno, matriarhts — absolti labo principu. Vriea — prtiveidg un t ar pa stam par cilvku neevolucionju  barvea tvia[18] – virskundzba atspoguo pasaules aunumu, kas stv ce cilvces nepiepildtajai laimei, tpc is aunums ir jizncina.

 

Feminisma stratijas, k redzjm prieklasjuma pirmaj (I.) da, var bt vairk vai ar mazk radiklas. Bet lielkoties feminisms tomr ir vrtjams k revolucionra kustba, kas par savu mri uzskata cu pret vrieti[19] — pret vriea virskundzbu. Td stratij mazk radiklais feminisms orientjas uz vrieu virskundzb bzts kultras boikotu, bet feminisms ultraekstrmaj versij — pat uz burtisku vrieu izncinanu.

 

Feminisma literatr marksistiska iru sabiedrbas analze biei tiek prnesta uz attiecbm dzimumu starp, kad sievietes tiek apraksttas k apspiest ira. No t izriet, ka iru ca resp. feministisk revolcija ir viengais da stvoka prvaranas ce[20]. revolcija izpauas c pret sievietes maternitti, jo kana par mti resp. brnu dzemdanas pienkums ir viens no patriarhta uzliktajiem jgiem; tpat ar noraidot veikt t.s. mjas soli. Tdjdi feminisma uzdevums ir radt jaunas apzias tipu: sieviete k iru cas kaujiniece pret vrieu virskundzbu. Tdu ideju paas ekstrmks versijas ir redzamas Valer Solanasas (Valerie Solanas) ¥manifest par vrieu izncinanu¡: ¥Vrietis ir pilngi egocentrisks, vi nav spjgs uz nekdm attiecbm ar citiem. [..] Via reakcijas nosaka vders un nevis smadzenes [..] Sav attstbas ce vi apstjies starp kaut kur neitrlaj josl starp prtii un cilvku. Saukt vrieti par dzvnieku nozm glaimot viam [..] Tpc visus vrieus vajadztu aizvadt uz tuvko ¥panvbu pakalpojumu firmu¡, kur tie gzes kamers bez spm vartu beigt savu dzvi¡ [21]— t V.Solanasa. Un, k norda tmas eksperti, tas nebt nav viengais sacerjums d stil, kas prstv feminisma ekstrmistu sprnu. Bet, k jau teikts, ar mrenie varianti feminism iezm negcijas un destruktvisma ceu.

Feminisma rtausma Vcijas evaliskaj baznc 20.gs. 80.gados

Feministisks teoloijas iespraukans Eirop ir notikusi pa dadiem ceiem. 20.gs. 70.tajos gados feministisk teoloija ieceoja no Amerikas vispirms Holand, kur Neimgenas (Nijmegen) katou universitt t jau uzreiz tika iecelta akadmisk god[22], pieirot tai pat atseviu katedru. Bet, piemram, Vcijas universitts tds ce nav iespjams, tpc aj Eiropas lielvalst feministisk teoloija meklja citus ceus: evalisko bazncu sievieu apvienbas un to organiztos kursus un seminrus, ar "evalisks akadmijas" jeb bazncu organiztas draudzes loceku izgltbas iestdes. Vienu raksturgu piemru apraksta teoloijas profesors Pters Beijerhauss (Peter Beyerhaus), kas uzskatmi parda feminisma invzijas formu un to, k t tlt atrod atbalsi bazncas dzv un faktiski uzbv tiltu uz draudzm: "1983. gada maija skum kda Minhenes feministe Heide Gtnere-Abendrota (Heide Gttner-Abendroth) Hofgesmar inscenja Valpuru nakti. Pc trstksto gadu letariska miega atkal atmodint dabas dieviete Atarte nostjs 150 par raganm prrbtu paskuma dalbnieu priekgal, lai eksttisk ceremonij ar atdzvintu seno ritulu paldzbu ierdtu piencgo vietu patriarhta deformtajai kristietbai. (izdevums Deutsches Allgemeines Sonntagsblatt, 1983. gada 22. maijs). 20. Vcijas evalisko bazncu Sievieu foruma sanksme, kas tika organizta mnesi vlk, tiesa gan, nekrita tds galjbs, tomr ts dalbnieces ar sajsmas aizmiglotm acm kartona maket bija izveidojuas savu "Ninivi", proti, Jauns Jeruzalemes apveidus, lai tdjdi konkretiztu savu sapni par valstbu, kur bs prvarta vrieu virskundzba un kur sievietes jaunrades spja bs kuvusi par pamatu paradzei zemes virs. Tomr pc savas idejas is paskums daudz neatpalika no Hofgesmar notiku"[23].

 

Saistb ar feministisko teoloiju notiek ar nopietnas iestrdes un ptniecba Bbeles eksez, bazncas vstur, socilantropoloij, k ar kop 1982.gada Volkswagen-Stiftung atbalsttais prof. Hansa Knga (Hans Kng) Ekumnisk institta vadtais projekts ar mri sist plaisu ldzinj androcentriskaj, ttad vrieu prvaldtaj kristietbas model. Tdu un ldzgu projektu ietvaros tiek prezentti ¥fantastiski¡ jaunatkljumi par vsturiski citu sievi lomu un savdku attiecbu modeli dzimumu lomu sadal – ldz pat idejai, ka Bbeles Dieva ideja ir patapinta no dabas reliijs pastvom mtes dievietm[24].

 

Profesors P.Beijerhauss, apkopojot visu o oti dado kustbu pazmes, secina, ka tm vism ir vienota pazme – ¥sacelans pret vrieti¡. Btb t ir kultras revolcijas pazme: feminisms ir stjies ce "patriarhls pasaules krtbas aunumam" sabiedrb un baznc. Tas uzskata, ka beidzot ir jeras pie problmas pa ts sakn, jdara gals vrieu virskundzbai un jizveido jauna, pilngi prstrukturta cilvces kopba. Feminisma prstvm tpat ir raksturga utopiska vzija par ¥pasaules miera valstbu¡, kas balsttos sievietes dzves pieredz un vias gargaj vienotb ar dabu, kas dotu iespju harmonizt cilvku attiecbas sabiedrb un ar attiecbs ar dabu. Inscentais ¥raganu gjiens¡ nekd gadjum nebija vulgarittes izpausme, bet jsaprot saistb ar iem mriem — k sievis pasaules uztveres protests pret vris pasaules varas struktrm. Tas liecina, ka feminisms sabiedrb un teoloij nav modes pardba vai mazsvarga "blakus tendence", bet jauna veida revolucionra rakstura garguma izpausme, kura ir jpakauj nopietnai akadmiskai analzei un ts premisu kritiskai caurskatei. No teoloisk viedoka ir jnorda uz bbeliskajm sakarbm par taj k radbas krtbu attainoto keflo struktru (1 Kor, 11, 3; Efez 5, 23) — radanas krtbas teoloiju, ko feministisk teoloija atmet vispr[25]. Sievietes un vriea kopdzves ldzsvars ir mekljams abu radan dievldzb — kda ir abu dzimumu sadarbbas (mijiedarboans) struktra laulb, imen un draudz. Faktiski ar feministisko teoloiju tiek atcelta tdu Rakstu vietu k Efezieiem 5, 22 – 24 un 1.Korintieiem 14, 34-36 jga un prlaicisk validitte, konstat P.Beijerhauss. Feministisk teoloija mina kristietb pagnu kultu invziju. Tomr ar m tendencm ir jstjas dialog un jskaidro par vriea un sievietes misiju pestanas vstur evalija gaism.

Vl daas feministisks teoloijas tendences

Feministisk teoloij (tpat k filozofij) ir konstatjama stipra politisks darbbas motivcija, daudzas idejas tiek smeltas no citm reliijm un ir kras pretstat ar bbelisku teoloiju[26]. Pret feministisks teoloijas uzncienu uz Vcijas Evalisks bazncas skatuves pirms iestjas sievietes no apvienbas ¥Sammlung Bekennender Evangelischer Frauen¡ (Apliecinoo (konfesionlo) evalisko sievieu apvienba), kuras k Bbelei uzticgas kristietes neuzskatja par iespjamu gaidt, kad pardsies vrieu reakcija uz to. Tiei sievieu atbilde ¥feministiskai teoloijai¡ liks svarga un ts prstves zio, ka, jo vairk vias studja ¥feministisks teoloijas¡ premisas, jo lielk ok vias nonca.

 

Viu visnota akadmiski nopietnajos ptjumos tika konstatts, ka feministiskaj teoloij saplst kop dadas idejisks tendences. Feministes ar vieglu roku un iespaidgos formuljumos run tikai par vienu, pievilcgo pusi sieviaj dab, savukrt vriaj, glui pretji, izceot tikai negatvos aspektus. T ir visprja ideoloiska tendence feminisma doman. Tpc, k aicina Ingeborga Hauildta (Ingeborg Hauschildt), ir svargi atkal un no jauna dzirdt Bbeles liecbu par sievieti un vrieti, resp. par to, k darbojs Dieva vrd (stst par radanu, grk krianu un pestanu) pamatotais abu dzimumu attiecbu modelis un kdi ir t rezultti. Tpat kristgm sievietm ir oti nepiecieams dzirdt, k is attiecbu modelis izpauds pirmaj kristg kopb — to cilvku starp, kuri pai bija pieredzjui Jzu sav vid. Liela nozme ir tam, ka atkal tiek prdomta Dieva vrdos skaidrot laulbas jga. Ir nepiecieama sievietes identittes un vias stbas un dzves satvara kristga eksplikcija msdienu situcij, kad kristgas sievietes vairs nevar atgriezties savu dievbijgo vecomu socilajs loms, tomr Bbel pa var atrast paskaidrojumus un ierosinjumus, k Rakstiem uzticgas kristietis var rast s problmas risinjumus.

 

  • Feministisko teoloiju raksturo agrns cevedis Bbel

 

Rakstu kritikas metodei pc Otr pasaules kara Eiropas teoloij tika atvrti visi vrti, tomr s ptniecbas (biei vien — ideoloijas) augi draudzs ir bijui nevis cilvku dzika izpratne par Bbeles dokumentu vsturisko fonu un tematiku, bet gan taisni otrdi: tda pat attieksme pret Rakstiem, ar kdu saskrs Luters k jauns Svto Rakstu doktors. Tolaik cilvkos bija iesakojies uzskats, ka vii ir par dumju Bbeles lasanai; ka to var dart tikai ar pam zinanm apveltti specilisti. Proti, Svtie Raksti, to lasana, studana un sapraana lganu dzv s kritisks ptniecbas rezultt bija kuvusi mazsvarga. Tdi procesi panca, ka Vcijas ev.lut. draudzs tika izraista pakpeniska atsveinans no ticbas[27]. Bet savas saknes zaudjis kristietis ir k atvrti vrti visdm svem gargm un kristietbu graujom ietekmm. Sastopot tdu sav kristgaj identitt izaubtu cilvku, feministiskajai teoloijai bija daudz vieglk ieteikt viam selektvu Bbeles lasanu, it pai sievietm tika mcts meklt Bbel tikai noteiktus (ar ne visus!) sievieu tlus un analizt tos noteikt redzes le, kamr viss prjais Rakstos ir visai nosacti uzticama informcija. Feministe Elizabete Motlmane-Vendela (Elisabeth Motlmann-Wendel)  par to ir uzrakstjusi grmatu "Kt par patstvgu cilvku — sievietes Jzus tuvum"[28], kas pat kuva par sava laika bestselleru. Taj ir doti padomi Bbeles tekstu lasan orientties tikai uz to, k ¥tu uztver to k sieviete¡. Feministisks teoloijas product literatra ataino ldzinjo teoloiju k patriarhli vienveidgu un cenas iedibint pilngi jaunu — sievieu teoloiju, kur sieviete vartu bt gan teoloijas subjekts, gan objekts[29]. Ir vrts padomt, ka patiesb tas izsaka, ka ne tikai sieviete nodarbojas ar teoloiju, bet kst par ts izptes priekmetu. Td veid sieviete kaut kd mr — k teoloijas objekts — tiek nolikta Dieva viet. Katarna Halkesa (Katharina Halkes) sav grmat ¥Dievam ir ne tikai stipri dli¡ defin feministisko teoloiju k ¥enitva jeb konteksta teoloiju¡, kuras tma ir pret vrieu varas sistmu saclus sievietes un vias k is teoloijas subjekts padara savu attieksmi pret dievbu jeb dievio par s teoloijas centrlo tmu[30]. Viasprt teoloija ir nevis Dieva, bet cilvka runa, cilvka ststs par via ilgm pc Dieva. Teoloijas viet viasprt jnk "teofantzijai". Sievietes izjtas un asocicijas kst par feministisks teoloijas svargko kritriju un visu lietu mru ts spriedumos.

 

Td veid tiek veidots uzskats, ka sieviete pc savas btbas atrodas dabisk ldzsvar ar visu kosmosu un ldz ar to ar ar t Radtju. Sieviete faktiski tiek pardta k vienots veselums gan ar kosmosu, gan ar Dievu. Tpc sievietes btbai neatbilst tda ticbas interpretcija, kdu ir iedibinjis dulistisk (resp. saelt) pozcij stvoais vrietis [31]. Grks un caur to radt atrautba no Dieva ir vriea izdomjums, sievietei tas nav nepiecieams, k sav rakst "Pavedint uz ticbu" norda Hildegunda Vellere (Hildegunde Wller)[32]. Tikai savos Edipa kompleksos iegrimuajam vrietim ir nepiecieams domt par grku, vainu un atpestanu. Jzus ar savu sludinanu nemaz neesot domjis vedint uz tdm domm. Td pa virzien ir formults jau mints teoloes feministes E.Motlmanes-Vendeles raksts "Es esmu laba, es esmu veselums, es esmu skaista", kur ar tiek apgalvots, ka sieviete ir bez grka[33]. Bet, kam nav grka, tam ar nav vajadzgs pesttjs no grka — Jzus Kristus. Tomr tda mcba par sievieti, kura atrodas harmonisk vienb ar dabu, kosmosu un ar visu radbu, bet ldz ar to ar radtju, nav Bbeles mcba; t pilngi droi nav ar kristietba.

 

  • Feministisk teoloija ir sinkrtiska

 

Td uzskatu sistm nav ar nekdu kavku dadu sveu reliiju ideju ienkanai: jsmoana par dabu un par vienbu ar to tri vien atrod saikni ar Austrumu mistiku, k ar ar maiju un astroloiju un okultu praksm. Sievi aplama novrtana un neatbilstos sievietes dabas atspoguojums tri vien izraisa sapus par seno matriarhlo kultru atjaunoanu ar to maiskajm dejm, rituliem un eksttiskajiem kultiem, kas neizsldz pat tempa prostitciju[34].

"T bs piedzvojumiem bagta apcere par Dievu un par cilvci, kurai vairs nebs bailgi jnorobeojas no dvseles, no dzvg, no dzidomg, no citm reliijm, no maijas un astroloijas, no evolcijas teorijas un zemapzias psihoanalzes, no mistiskas un reliisko atklsmju pieredzes", t H.Vellere jau piemintaj rakst.

 

Daas feministisks teoloijas prstves tomr plas saglabt saikni ar kristietbu, uzsverot, ka kristietbu ir nepiecieams paplaint jeb bagtint ar elementiem no citm reliijm, lai t vartu izrauties no savas aurbas un attsttu tai trkstoo toleranci. s kristietbai "labvlgs" teoloes izvirza jaunus Dieva apzmjuma veidus un l, ka Jzus, iespjams, ir bijis sieviete, kas ir jsauc "Jza Krista", un ka kristgajs lgans ir jiekauj Zemes k mtes pielgana. Daudzas vietas Bbel vienkri ir jprraksta no jauna, jmaina ir ar visas dziesmu grmatas un liturija.

 

  • Feminisma mris — kultras revolcija

 

Mums ir lemts dzvot globla lzuma laikos, it pai pdjo 200 gadu laik pasaules virzbas un vstures gait par visu lietu mru ir kuvis cilvks. Pirms tam cilvces kultr o vietu stabili iema Dievs, Via vrd paust griba. Msdienu acm raugoties, daudziem liekas, ka runas par Dievu k absolto orientieri cilvku kopdzvei ir senas pagtnes relikts, tomr globl mrog is laikmets vl arvien ir liel lzuma daa. Kaut ar kristgais dzves skatjums tiek aizvien nostumts perifrij, tomr tas nav atstjis pavisam savas pozcijas ar 21. gadsimta skum.

 

Tikm msdiens tradicionlo vrtbu apaubana vairs nav nekda marginla pardba[35], un sabiedrisks domas attstbas process vairk liecina par pretjo: tradicionlo jeb pamatvrtbu apoloti tiek aizvien vairk uztverti k marginlu uzskatu paudji. Tradicionlo vrtbu noliegana alla ir gjusi roku rok ar ar tieksmi revidt attiecbas starp dzimumiem. Filozofij das domanas avangard stjs neomarksisma prstvji. Feminisms labprt piesldzs t radto ideju klstam. Dadu nihilisma, vrtbu relatvisma vai ar neomarksisma un ldz ar to ar feminisma ideju izplatana vistrk atrod atbalsi dezorientt sabiedrisk vid, kur daudzi cilvki ir pazaudjui savu identitti un atrodas dzves jgas mekljumos[36]. Komunistisk rema laik aktvi propagandtais ateisms ir saglabjis savu ideoloisko ietekmi ar msdienu sabiedrb. Kristietba un Bbele k stabils orientieris dzv un cilvka identitti veidojos faktors apzinti tiek atvirzta; Bbel balstt kristg ticba arvien tiek vrtta k aprobeotba (kaut ar implikatvi), un tiei tpc cilvkiem msu sabiedrb ir tik grti ieraudzt nihilisma, neomarksisma un feminisma fenomenus kritisk gaism.

 

Feminisma mri un ar darbbas formu ttad raksturo kultras revolcija. T ir mrtiecga ca pret Bbel prstvts radanas teoloijas paradigmu, kas defin atirbas starp vrieti un sievieti un nosaka diferenctu attiecbu sistmu abu dzimumu starp. Visprgi emot, ms varam secint, ka feminisma mris ir cilvka un tradicionlajs vrtbs balstts sabiedrisks iekrtas radikla izmainana[37].

 

Feminisma stenot kultras revolcija, protams, neiet secen ar bazncai k sabiedriskai institcijai. Sievieu ordincija ir viena no m feminisma domanas invzijas izpausmm, un, t ir uzpeldjusi nevis k teoloisks jautjums, bet gan k feminisma uzstdta prasba par vienldzbu dzimumu starp, ttad k feminisma vadts politisks cas elements. Ts pankumi ir saistti vispirms ar to, ka daudzi kristiei vispr nenojau, ko vispr nozm ie procesi un kds kopsakarbs tie ir apskatmi. Bbelei un bazncas ticbas apliecbm (LTA) uzticgiem kristieiem biei vien pietrkst skaidras informcijas, kdi ir s problmas diskusiju aspekti saistb ar visprjs priesterbas teoloiju — pai Lutera prstvtajm un Rakstos pamatotajm atzim par ordinciju k par aicinjumu[38]. Tpc kristieiem ir oti nepiecieama godga un pamatga diskusija feminisma teoloijas sakar. T ir juzsk un jturpina atklti un bbelisks patiesbas gaism, neapejot grts, bram paradoksls vietas un situcijas, bet ar neradot "jaunu bauslbu" evaliskaj kalpoan.

 

  • Feminisma dzikie cloi

 

Pla skatjum raugoties, feministisk sacelans sks den pirms grka krianas, tomr lavnveidgu raksturu kustba ieguva tiei Jaunajos laikos un emancipcijas gait. Sacelans pret Dievu sekas ("Vairodams Es vairou tavas spes un tavu radbu mokas - sps tev bs brnus dzemdt; un tev bs krot pc sava vra, un viam bs valdt pr tevi") ir Via radbas krtbas izjaukana, jo vrietis un sieviete tika radti vienldzgm attiecbm, lai savstarpji papildintu viens otru, dzvotu harmonisks attiecbs. Tau vrietis un sieviete to noraidja. Un is noraidjums izjauca Dieva dibinto harmoniju un ieviesa abu dzimumu izturans veid agrnas (perversas) formas[39]: piemram, vriei, pieemot, ka sieviete ir "mazvrtgks" radjums, ska pazemot sievietes, laupt vim godu un apspiest vias; savukrt sievietes patvag veid ska meklt iespjas, k atjaunot savu godu, neemot vr Rakstos dotos pamudinjumus un pametot savus vrus un ar sazvroties pret tiem. Vrietis atmeta radbas krtb no via prasto atbildbu, dodot priekroku savas varas izvranai (ekstrapolcijai). T rads agrns patriarhts ar vriea k tirna uzkundzanos, vriea ovinisms un patvaas kults. Sieviete reaja uz to ar protestu un cnjs pret to, minot stties vrietim dievis radbas krtbas model paredztj viet. Viduslaiku teoloij, izmantojot gnosticisma un manihejisma tradcij veidotas aplamas Bbeles eksezes, tika nostiprinti aizspriedumi uzskatos par abu dzimumu attiecbm. Ldz ar to tika ieviestas daudz nejdzbas ar kristgs imens: nepareizi izskaidrojot 1. Tim 3, 4-5 un Kol 3, 18-25, vri savu imenes galvas stvokli mjs prvrta par ¥dievbijgi¡ motivtu tirniju. Ar situcija veicinja to, ka kristgas sievietes ska meklt veidu, k izlauzties no das apspiestbas (biei vien aplami asocijot o nejdzbu raanos ar Bbeles mcbu), un atrada to taj dots pestanas koncepta noraidjum. d zi pirms sievieu emancipcijas kustbas raans 19. gs. ir attaisnojama un ar jdzga, tomr — k jau nordts — feminisms nav t sastvdaa, bet gan tas tikai izmanto sievieu emancipcijas leitimitti savu mru attaisnoanai.

 

Kop Apgaismbas un jo pai kop Franu revolcijas ir notikuas lielas prmaias cilvku pasaules uztver. Dieva viet pasaules skaidrojum tika izvirzts cilvka prts, bet prta emancipcija nozmja ar t atrauanu no Dieva radanas koncepta un krtbas, kur cilvka prts un dvsele tika radti pc Dieva tla un ldzbas. Tdjdi Bbel dot atklsme k svargkais pasaules skaidrojuma pamats tika atmesta. Ldz ar to tika sagrozta skotnj radbas krtbas izpratne — ts grk krianas un pestanas cerbas saemana zaudja savu aktualitti. d kontekst uzpeldja neskaitmas ¥autosalvcijas¡ jeb paatpestanas teorijas. Feminisma ideoloija ir viena no tm. Sievietes patriarhl apspiestba taj pardta k visa aunuma sakne, kamr dzves jga tiek atrasta baudas principa atraisan, ko pamatoto Zigmunda Freida (Sigmund Freud) teorij[40], tdjdi leitimizjot ar seksulo revolciju, kas feminism izcls pai ar lesbisks mlas apjsmoanu[41].

Svtie Raksti par radanas krtbu

Kristietba pirms aptuveni 2000 gadiem uz vsturisks skatuves pardjs ar savam laikam neparastu gargo kultru un ldz ar to — tiku: visu cilvku un ldz ar to dzimumu ldztiesba bija samr sves attiecbu modelis t laika sabiedrb.

 

Lai pilnveidotu aprakstu par dzimumu attiecbm, Svtie Raksti uzsver, ka garg zi vrietis un sieviete ir vienldzgi: ¥Jo visi, kas esat Kristus Vrd kristti, esat trpuies Krist. Tur nav ne jda, ne griea, nav ne kalpa, nedz svabad, tur nav ne vra, nedz sievas, jo js visi esat viens Jz Krist¡. Vrietis gan paliek galva s pasaules attiecbs, bet tas nedod viam tiesbas raudzties uz sievieti ar prkumu, it k via btu zemka vai nepilnvrtgka. Visu lietu krtba, kdu Dievs to ir radjis, nosaka un pasvtro vriea un sievietes vienbu Krist. Vi sievietes statuss un t ciea ir pai garantts un iestiprints (sal 1 Pt 3, 7; Efez 5, 25). Krist sieviete ir pasargta, drointa un stiprinta k vienldzga un ar  viendm tiesbm ar vrieti.

 

Fakts, ka s zemes dzves laik pastv pakrtotba un vrs (vrietis) ir sievas (sievietes) galva, uzliek visu atbildbu vrietim— Dieva prta atzan, ka viam pakrtot sieviete ir drgs Dieva paums Krist, tpat k ikviens. Vriea ¥vado loma¡ jeb virsvadba radanas krtb nozm pilngi harmonisku un mlestb ierkotu krtbu, kuru caurstrvo evalijs un brvba un kur nav pat vismazks apspieanas vai pakrtots resp. sievis puses noniecinanas k ¥mazvrtgkas¡. T to attlo Bbele un t ar jsaprot Pvils 1. Kor 11, 3.

Sievietei un vrietim ir atirgi dotumi (tas neattiecas uz dievldzbu un gargajm spjm, bet uz dadiem bioloiskiem un fiziskiem parametriem). Btiskas ir ar psiholoisks atirbas. Vrietis ir vairk cntja tips ar izteiktu gribasspku, sieviete iejtgka un gatava uzupurties, pakrtot sevi brnu vajadzbm un paldzbai viiem. Tlab sievietes ir daudz vairk apdvintas tiei mlestbas pardan, uz ko visi kristiei ir aicinti un pc kuras tos pazst rpus draudzes esoie. Mlestba, kas nk no skaidras sirds un neliekuotas ticbas, k zinms, ir kristgs sludinanas mris. Ticbas resp. dievbijbas pamatstruktru kristieu brni prmanto visvairk no mtes, no vias dzves Dieva lgan un kalpoan citiem; no vias klus, pazemg gara, paaizliedzgas sirds. T ir t neliekuot ticba, kdu Timotejam bija atstjusi mantojum via mte Eunika un vecmte Loida... Ttad ja vrs imen ir ts galva, tad sieva (mte) taj pilda to funkciju, ko sirds (un nevis kakls, k to ar gudru ziu mdz printerprett latvieu sadzves folklor).

 

Ja sievi pakrtotba vriajam balsttos tikai dzimum, tad tda krtba btu vriea ovinisms, kur k stiprkais dzimums btu nospiedis vjko. Dieva brnu vid t nav un nevar bt. ai pakrtotbai ir citi apsvrumi (skat. tlk — par 1. Kor. 11, 3). Neviens dzimums nav pilngs bez otra. Faktiski tie ir abpusji saistti un pakrtoti viens otram. Drzk saite ir dialektiska—neviens nevar pastvt bez otra, un abi dzimumi pastv mijiedarbb viens ar otru: Bbel ir ststts, ka sieviete ir radta no vriea, ttad vias nebtu, ja nebtu bijis vriea iepriek. Bet visa tlk radbas krtba ir tda, ka neviens vrietis nevartu bt, ja vi nebtu piedzimis no sievietes. Pat Dieva Dls nca pasaul, piedzimstot no sievietes.

Tas, ka sieviete pakaujas vrietim, nenorda uz vias vjumu vai nepilnvrtbu, bet taisni otrdi— ticg sieviete atzst Dieva krtbu un zina, kda t ir pilnb. Bet vispirms t ticb ir jatzst vrietim un jsaprot, ka no via tiek gaidta gdba. Autobusa pasaieri kaut kd zi ir pakrtoti oferim, jo via roks ir stre un vi ir tas, kas vada braucienu. Bet vi brauc un vada autobusu nevis sevis paa, bet pasaieru d: piestj, uzem tos, brauc lni un ar domu par viu komfortu, em vr viu vlmes; nogd katru taj viet, kur tas grib nonkt. Vii nav pazemoti ar to, ka ir atkargi no ofera, bet taisni otrdi — aprpti, un atkarba ir viu priekrocba.

 

1. Kor 11, 3 Pvils it k noliek blakus trs attiecbu lmeus: 1) Kristus ir vra galva, 2) vrs ir sievas galva, 3) Dievs Tvs ir Kristus galva. Vrs atzst, ka Kristus ir galva pr viu k via Kungs un Pesttjs. Turklt ar Kristus k Dievcilvks un pestanas starpnieks ir pakrtots savam Debesu Tvam, kaut ar Dieva Dls k Trsvienbas otr Persona ir vienldzgs jeb nav zemks par Tvu. Tau sav zemes dzves stvokl, bdams Cilvka Dls, Kristus atzst savu Tvu par savu galvu. Tiei s divas pakrtotbas izsaka to, ka sieva ir pakrtota vram, tpat k vrs Kristum, un zemiaj stvokl esoais Kristus – Dievam Tvam. T ir tda krtba, kas izskaidro un paldz sievietei pieemt to, ka via pakrtota savam vram, resp., ka vias vrs ir vias galva. Ja Kristus – patiess cilvks un patiess Dievs – sav zemes dzves gait varja darboties, atzdams, ka Tvs ir Via galva, tad sievietei tpat ir jspj atzt pakautba savam vram. Turklt labprtgi—emot vr ticbas paklausbu Dievam, kas ir priecga paklaust un bt labprtga.

 

Kristgs draudzes skatjums Jaunaj derb kopum saglab to pau attiecbu struktru vriea un sievietes starp, kda ir prstvta visos Svtajos Rakstos. Kaut ar ms mdzam izdalt atsevias Rakstu vietas, kas skaidri norda uz atirbm dzimumu starp (uz atirgm funkcijm un nosacjumiem, kdus Dievs tiem ir paredzjis radanas krtb uz vriea vadoo lomu), Svtajos Rakstos ir ielikta da pamatstruktra — kristgs draudzes dzv un ts kalpoan ir oti iziroa nozme tam, ka Jzus un ar apustui ir aicinjui un iesaistjui draudz gan vrieus, gan sievietes, un devui tiem atirgus uzdevumus.

 

Jzus attieksme pret sievietm bija unikla t laika kultrai. Vi pai pievrss viu dvseles vajadzbm, rundams mierinjuma un iedroinjuma vrdus un apliecindams vim pestanu. Tds izturans veids nordja uz pao brvbu, ar kdu Jzus stjs pret sava laika reliiskajai un socilajai izpratnei par sievietes vietu un lomu sabiedrb. Vlnaj jdaisma kultr izteikti noteicoo lomu splja vriei, kamr sievietes bija pakautas pilng paklausb.

 

¨       Jzus attieksme pret tdu attiecbu struktru bija teju vai revolucionra: Par savu pestanas uzdevumu un par sevi k par Mesiju Jzus pavsta vispirms samarieu sievai (J 4, 26). paas attiecbas Jzu saistja ar Mariju un Martu — abm Lcara msm, kuras vi mlja tpat k viu brli (J 11, 5). Marta apliecinja viu k Mesiju, Dieva Dlu (J 11, 27) — t bija ticbas apliecba, kas ir vienldzga Ptera izruntajai (Mt 16, 16). Vias msai Marijai, kura neilgi pirms Jzus krusta nves svaidja Viu ar eu, Jzus sola pau piemiu evalija sludinan vis pasaul, jo via, atirb no mcekiem, acmredzot bija pirm, kas bija sapratusi Kristus cieanu un nves jgu (Mt 26, 13). Sievietes, atirb no mcekiem, spja atrast drosmi Lieldienu rt un devs uz Jzus kapu un kuva par pirmajm Augmcelans lieciniecm, kas par to pirms sludinja mcekiem, un ldz ar to ir uzskatmas par kristgs draudzes (bazncas) pirmajm evalistm (Mt 28, 1-10, Mk 16, 1-10, Lk 24, 1-11; J 20, 1-18).

¨       Un tomr, izvloties divpadsmit apustuus, kuriem bs jliek Via bazncas pamats (Ef 2, 20), Vi neizvljs to starp nevienu sievieti, bet tikai vrieus, kuri tpat aicinja tlk citus vrieus k draudzes dzves vadtjus un kalpotjus ar vrdu (Apd 6, 3; 14, 23; 1 Tim 4, 14; Tit 1, 5 f.). Kaut ar tiei sievietes palika pie Jzus via krusta nves laik, nevienas sievietes nebija klt pie Svt Vakardiena iestdanas un Jauns Derbas doanas (Mt 26, 20 ff.). Kad Augmceltais Kungs deva savu uzdevumu turpint grku piedoanas darbu, ar taj brd telp bija tikai mceki (J 20, 19 – 23). Ldz ar Jzus tiei viiem, mcekiem nodeva atbildbu par draudzes vadbu un par evalija pasludinanu.

¨       Pirmdraudze un ts vadtji Pteris, Jnis un Jkabs strikti turjs pie Jzus nordjumiem. Sievietm bija gan atauts dievkalpojuma laik lgt kop ar vriem un ¥pravietot¡, proti, celsmgi sludint (1 Kor 11, 5; Apd 21, 9), tau tam bija jnotiek, atzstot vrieti k galvu, ko simbolizja sievietes apsegt galva. Tpat sievietes drkstja ldzdarboties katehisma mcan pat vrieiem (Apd 18, 26), tau ne mcbas vadan. Tda situcija bija izveidojusies nevis td, ka kristiei respektja sava laika kultrvsturiskos apstkus un tradcijas (t laika grieu un romieu kultos sievietes priesteres nebija nekds izmums; kristiei apzinti norobeojs no s pagnism izplatts prakses), bet gan pakvs Dieva prtam, kaut ar td viiem bija jiet pret sava laikmeta socili kulturls prakses straumei[42].

¨       Ar apustulis Pvils aizliedz sievietm sludint nevis kultrvsturisku ieganstu d, bet atsaucoties uz radanas krtbu, kur vrietim/vram ir noteikta vado loma (1 Tim 2, 12 ff; 1. Kor 11, 3-10), td veid saistot to ar paiem btiskkajiem Dieva atklsmes momentiem, kuros ir pardta cilvka attiecbu sistma ar Dievu. Tpat vi apraksta draudzi k veselumu, k vienu miesu ar daudziem locekiem, kur katram ir atbilstoa kalpoana atkarb no via dvanm, un sav metaforik liek saprast, ka katram ir jrins ar savu dabisko resp. no Dieva nolikto stvokli, ar ar bioloiskajm patnbm (1 Kor 12).

¨       Izteikumi par sievieti Jauns Derbas kontekst vispirms ir saistti ar sievu resp. prectu sievieti. Neprects (jaunavas) un atraitnes gan atrodas savdk situcij (1 Kor 7, 23; 1 Tim 5, 3 ff) nek prects, tomr ar vias ir iekautas visprj Dieva radanas krtb, kda tiek uzturta ldz pestanas dienai un attiecas uz visiem draudzes locekiem.

¨       Tiei krtba paredz sievietm kristgaj draudz ieemt brnu audzintjas un ticbas skolotjas (sal. 2 Tim 1, 5), diakones, ldzjas, sludintjas un misionres lomu. Tda krtba bija skum un tdai tai vajadztu palikt tagad un ldz tai dienai, kad nks Dieva valstba, kur valds jauna krtba un kur sievas pakrtotba vram un vriea virsvadba tiks atcelta — Rakstos par to mums ir doti dai ieskati paradzes stst un Jzus vrdos (piem. Lk 20, 35; Mt 22, 30). Tpc sievieu kalpoanai kristieu draudz alla ir bijusi liela nozme (sal. Rom 16, 1-16) — evaelizcij un draudzes misij t ne ar ko neatpaliek no vrieu veiktajiem uzdevumiem. Tomr, emot vr visu iepriek teikto, sievieu apzinta un sistemtiska virzana uz draudzes gana amatu (izemot rkrtas situcijas!) ir pretrun ar Svtajos Rakstos atklto radanas krtbu[43].

Noslguma viet

Ja Dieva radt krtba abu dzimumu attiecbs ir gdjusi par harmoniju cilvku kopdzv, tad msdiens feminisma inscentais sievieu kar pret vrieiem rada tajs haosu. Tomr, k jau teikts, feminisma raans un izvrans clonis neprprotami ir mekljams nevis sieviets, bet gan vrieos: vrieu masveida atkrian no ticbas un Bbel viiem nolikts atbildbas.

 

Kristgs ticbas svtba ir pamesta. Fakts, ka Kristus ms ir atbrvojis no gandrz vism reliijm raksturg leglisma, atbrvojis ms Dieva brniem dotajai brvbai (Gal 5, 1), nozm pau, kristieiem dvtu dieviu brvbu. Tomr brvba tiek aunprtgi izmatota pai msdienu Rietumu kultr, kuras sastvdaa esam ar ms (kaut ar nedaudz iekavta). aunprtba izpauas taj apstkl, ka cilvki (vispirms jau vriei) o Dieva doto brvbu ir prvrtui par ts pretstatu — par brvbu jeb emanciptbu no Dieva, par cilvka autonomijas deklaranu iepretim Dievam. ie procesi aizsks jau sen, Renesanses laikos un ar lielu joni turpinjs Apgaismb; tie turpins vl tagad, to destruktvs sekas aug augum un vl joprojm ir neprskatmas. brvbas aunprtg izmantoana un ts izraist paradigmu maia cilvku kopdzv ir skrusi vispirms vriea un sievietes attiecbas. Miesg bauda ir kuvusi par centrlo principu abu dzimumu attiecbs, bet vara — par ts sasnieganas ldzekli[44]. Daudziem vrieiem, kuri ir atbrvojuies no pakrtotbas Kristum k savai galvai, sievietes ir kuvuas tikai par neierobeotas seksuls baudas objektiem, par ¥saldkaisles darbgaldiem¡. da mra vadti, macho[45] tipa vriei sava prkuma un virsvaras vrd pakauj sievieti, tiraniz to, bet atmet savu tieo pienkumu uzemties atbildbu k dzves (gan materils, gan gargs puses) vadtjam; gdt par imenes (un sievietes) drobu un labkljbu vispirms gargaj izpratn.

Sekas ir sievieu sacelans pret tdu "vru varu", tau t vien brd kst par vranos pret vra/vriea autoritti k tdu. da situcija izraisa haosu imen un ldz ar to vis sabiedrbas vrtbu sistm. Feminisms un t nostiprinans sabiedrb un ar imens ttad ir vrieu bezatbildbas rezultts, un, tam izvroties, imens tiek grauta vecku autoritte un faktiski tiek smagi deformtas ar vecku un brnu attiecbas. Kad Dieva dot krtba ir nordta, ts viet nk jauni ideli: "poliamorija" un "postnuklers imenes" koncepcijas, bezatbildgas un klajos egoisma apsvrumos dibintas partnerattiecbas laulbas viet etc. du partnerattiecbu organizjoais princips ir partneru brvba resp. "patvaa" pakrtot kopdzvi savm iegribm un lmumiem; nejusties saisttiem, atbildgiem par m attiecbm, un kaut kd mr ar par tajs piedzimstoajiem brniem. Td skatjum "feminismu" t agresvaj veidol varam uzlkot k Dieva sodu par vriea atkrianu, bet sav zi ar k laika beigu zmi. Td Bbelei uzticgiem kristieiem vai tiem, kas gribtu tdi bt, btu pdjais laiks kritiski izvrtt savu darbbu: vrieiem vajadztu grknol atzt, ka feminisma saknes ir mekljamas msu pau prkpumos un atkrian. Savukrt sievietm pienktos atzt, ka savu tiesbu aizstvan ts ir gjuas pa tlu un saclus pret Dieva doto krtbu — pret vriea virsvadbu un pret vru k pret savu galvu. atgrieans pie Bbel balsttas ticbas un vrieu un sievieu kopjas lganas (sal. 1 Pt 3, 7) par Dieva dots krtbas atjaunoanu faktiski ir vieng izeja no radt haosa un apokaliptisk sairuma briesmm.

 

Bet attiecb uz feministisko teoloiju Bbelei uzticgiem kristieiem vajadztu atzt, ka t faktiski nav kristga teoloija un tdjdi ir noraidma. Turpretim bazncm un teoloiski atbildgm personm beidzot ir jsk saprast, ka pareizj situcij ir nepiecieams konstruktvs darbs — iejtgs un mlestbas pilns Bbeles teoloijas skaidroanas darbs, lai aizkavtu feminisma izvranos kristietb. Respektvi, mctjiem ir nevis tikai jdeklam 1 Tim 2, 12, bet jveic padziintas Bbeles studijas par sievietes lomu un vias kalpoanu draudz; par sievietes pao lomu k Dieva dzemdtju. Jauns Derbas sievieu tli un motvi aicina uz Dieva dots sievieu kalpoanas izcelanu, ts nozmes slavanu utt. Mctjiem un bskapiem ir jiemcs ar evaliski skaidrot t saukto ¥sievieu ordinciju¡ — emot vr visprjs priesterbas teoloiju, viiem vajadztu  runt tikpat drosmgi, k to darja Mrti Luters sav darb ¥K aicint un iecelt Dieva vrda kalpus¡, nordot, ka sieviete saska ar visprjs priesterbas evaliju nav izslgta no visiem kristieiem piedero kalpoanas amata, bet tomr k ticga un Dieva vrdam uzticga via respekt dievio radanas krtbu un atzst, ka kalpoanas amats saska ar Dieva prtu ir vrietim uzticts uzdevums.

 

Tpc, emot vr visu iepriek teikto un it pai uz nordi par Svtajos Rakstos doto mcbu par radanas krtbu, ticga sieviete pati brvprtgi un labprtgi atteiksies no vilinjuma kt par mctju (izemot t saukts "notes" jeb rkrtas situcijas), bet ziedosies tai kalpoanai un uzdevumiem, uz ko via ir aicinta no dievis providences aj radanas krtb. Td mctjiem un teologiem ir jbt spjgiem paskaidrot, cik paradoksla ir Bbeles teoloija: ts ir dialektiskas, biei vien pretstatus apvienojoas jgformas, kas veido msu ticbas saturu daudzos punktos. Jzus Kristus — vienlaikus patiess cilvks un patiess Dievs, pats ir kristgs ticbas paradoksa paraugs. Luterisk (bbelisk) mcba par divm Kristus dabm, par to vienotbu un tan pa laik atirtbu; tpat mcba par Altra sakramentu, par grcinieku un vienlaikus svto, par taisnoanas un svtdaranas dialektiskajm attiecbm, par bauslbu un par evaliju — faktiski ikviena Bbeles doktrna prasa mct paskaidrot, k kop var pastvt pretstati. Ar gadjums ar "sievietes ordinciju" zinm mr ir klasificjams aj kategorij. K jau bija teikts, nordot uz Lutera darbu, t ir iespjama un tan pat laik nav, jo, kstot par faktu, nonk pretrun ar Rakstos mcto radanas krtbu. T "sievieu ordincija" nav agresvi jiznd, kur t uz rkrtas situcijas pamata ir izveidojusies un kur draudze turpina uzturt du aicinjumu kalpot ar vrdu ar sievietei (tda situcija obrd pastv, piemram, LELB), bet t ar nav gvi jpieem, pakaujoties feministisks teoloijas spiedienam, k tas ir raksturgi daudzs evaliski luteriskajs bazncs Vcij. Jo t saukto "sievieu ordinciju" — resp. kalpoanu Dieva draudzes gana amat – nenoraida vriei vai sievietes, bet Dieva vrd balstta ticba, kas darbojas gan vrieos, gan ar sieviets.



[1] Herta Nagl-Docekal, "Was ist Feministische Philosophie?". In: Herta Nagl-Docekal (Hrsg): Feministische Philosophie. Ergebnisse, Probleme, Perspektiven. 2. Aufl. Fischer, Frankfurt a. M. 2001. aj prieklasjuma sada attlotais feministisks filozofijas diskurss ir bzts aj rakst, kuru esmu tulkojis latvieu valod un kas obrd ir vl nepublicts manuskripts.

[2] Linda Gordon, "The Struggle of Reproductive Freedom: Three Stages of Fe­minism", in: Z. R. Eisenstein (Hg.), Capitalist Patriarchy and the Case for So­cialist Feminism, New York 1979, S. 107.

[3] Morwenna Griffith - Margaret Whitford, Introduction, in: (Hg.), Feminist Perspectives in Philosophy, London 1988, S. 2; skat. ar Susan Sherwin, Philosophical Methodology and Feminist Methodology: Are They Compatible?, in: Feminist Perspectives. Philosophical Essays on Method and Morals, hg. v. L. Code - S. Mullett - C. Overall, University of Toronto Press 1988,5.13.

[4] Zillab  Eisenstein, The Radical Future of Liberal Feminism, New York, 1981.

[5] Sal. L. Jenness   (Hg.),   Feminism   and   Socialism,   New   York   1972;.C. Guettel, Marxism and Feminism, Toronto 1974; Z. R. Eisenstein (Hg.), Ca­pitalist Patriarchy and the Case for Socialist Feminism, a. a. O.; S. Rowbo-tham - L. Segal - H. Wainwright, Beyond the Fragments. Feminism and theMaking of Socialism, London 1979.

[6] oti izsmeou analzi par m atirgajm pozcijm var last grmat: Alison M. Jaggar: Feminist Politics and Human Nature, Totowa, N. J., 1983.

[7] Ruth Groma - Christine Schmerl, Nur im Streit wird die Wahrheit geboren . . . Gedanken zu einer prozefibezogenen feministischen Methodo­logie, in: (Hg.), Feministischer Kompa, patriarchales Gepack. Kritik konservativer Anteile in neueren feministischen Theorien, Frankfurt - New York 1989, S. 280; feministisks teorijas prejoo jeb maingo, atvrto raksturu uzsver ar Elisabethe Lista sav rakst: Denkverhaltnisse. Feminismus als Kritik, in: E. List - H. Studer (Hg.), Denkverhaltnisse. Feminismus und Kritik, Frankfurt 1989, S, 7.

[8] Skat. Deuber-Mankowsky - U. Ramming - W. Tielsch u. a. (Hg.), 1789/1989 — Die Revolution hat nicht stattgefunden, Tbingen 1989.

[9] Vgl. Gisela Bock, Der Platz der Frauen in der Geschichte, in: H. Nagl-
Docekal - F. Wimmer (Hg.), Neue Anstze in der Geschichtswissenschaft, Wien 1984, S. 108.

[10] A. Kuhn - A. M. Wolpe (Hg.), Feminism and Materialism. Women and Modes   of   Production,   London   1978;   Frigga   Haug,  Mtinnergeschichte, Frauenbefreiung, Sozialismus. Zum Verhaltnis von Frauenbewegung und Arbeiterbewegung, in: Das Argument, 129,1981 a, S. 649; Frigga Haug - Kornelia Hauser. Geschlechterverhaltnisse: Zur internationalen Diskussion um Marxismus - Feminismus, in: Argument - Sonderband 110, 1984.

[11] Sal. Hilda Scott, Does Socialism Liberate Women? Boston 1975; Batya  Weinbaum, The Curious Courtship of Women's Liberation and Socialism, Boston 1978;

[12] Sal. Mary Evans, Simone de Beauvoir, A Feminist Mandarin, London, New
York
. 1985.

[13] Sal. Toril Moi,Introduction, in: French Feminist Thought. A
Reader, Oxford 1987, S.I.

[14] A. Phillips (Hg.), Feminism and Equality, a. a. O.; Annette C. Baier, The Need for More Than Justice, in: M. Hanen - K.Nielsen (Hg.), Science, Morality and Feminist Theory, a. a. O., S. 41.

[15] pai II. un III. prieklasjuma punkt ir plai izmantoti materili no krjuma Wort und Wissen. Impulse, Materialien, Konzepte fr christliche Alternativen in Wissenschaft, Technik, Gesellschaft (Hrsg. Peter Beyerhaus)  Bd 14: Frauen im theologischen Aufstand. Eine Orientierungshilfe zur Feministischer Theologie. – Hnnsler. Neuhausen-Stuttgart, 1983.

[16] Volker Elis Pilgrim, Der Untergang des Mannes, Mnchen, 1977, S. 60.

[17] Volker Elis Pilgrim, Der Untergang des Mannes, a.a.O., S. 518.

[18] Rainer Knussmann, "Der Mann – ein Fehlgriff der Natur¡" Zeitschrift Stern, Nr. 18 ff.

[19] Lutz von Padberg, "Der Feminismus: Historische Entwicklung — ideologische Hintergrnde, kulturrevolutionre Ziele", in: Frauen in theologischen Aufstand: eine Orientieurgshilfe zur feministischer Theologie. — Hnsler. Neuhausen. Stuttgart, 1983. S. 77.

 

[20] Kate Millet, Sexus und Herrschaft. Die Tyrannei des Mannes in unserer Gesellschaft, Mnchen, 1971. S. 43 ff.

[21] Valerie Solanas, Manifest der Gesellschaft zur Vernichtung der Mnner. – Schlechtenwegen (Fnfte Auflage), Berlin 1982, S. 25 f. S. 92 f.

[22] Sal. Peter Beyerhaus, "Vorwort des Herausgebers", in: Frauen in theologischen Aufstand: eine Orientieurgshilfe zur feministischer Theologie. — Hnsler. Neuhausen. Stuttgart, 1983. S. 7.

[23] Peter Beyerhaus, ibid, S. 7.

[24] Sal. Peter Beyerhaus, ibid, S. 8.

[25] Peter Beyerhaus (hrsg.), ibid.  S. 10.

[26] Ingeborg Hauschildt, "Die Verunsicherung der Gemeinden durch "Feministische Theologie", in: Frauen in theologischen Aufstand: eine Orientieurgshilfe zur feministischer Theologie, a.a. O,  S. 11.

[27] Ingeborg Hauschildt, "Die Verunsicherung der Gemeinden durch "Feministische Theologie", a. a. O., S.15.

[28] Elisabeth Moltmann-Wendel, Ein eigener Mensch werden – Frauen um Jesus, Gtersloh, 1980.

[29] Ingeborg Hauschildt, "Die Verunsicherung der Gemeinden durch "Feministische Theologie", a. a. O., S.18.

[30] Katharina Halkes, Gott hat nicht nur starke Shne Gtersloh, Dritte Auflage, 1982. S. 32

[31] Ingeborg Hauschildt, "Die Verunsicherung der Gemeinden durch "Feministische Theologie", a. a. O., S.19.

[32] Hildegunde Wller, "Zum Glauben verfhren",  Evangelische Komentare 4/1979, S. 221 f.

[33] [33] Elisabeth Moltmann-Wendel, "Ich bin gut – ich bin ganz – ich bin schn´,  Evangelische Akademie Bad Boll, Arbeitshilfen 3, S. 22 f.

[34] Sal. Ingeborg Hauschildt, ¥"Die Verunsicherung der Gemeinden durch "Feministische Theologie", a. a. O., S.19 f.

[35] Aktulaj Latvijas politiskaj dzv to uzskatmi parda dadu ¥ekspertu un valsts attstbas stratu¡ darboans. Atklti apkarojot noliedzot tradicionlo vrtbas, tdi kareivgi un uz populismu tendti ¥akadmii¡ uzstjas k visas valsts nkotnes stratijas veidotji. Tdu un ldzgu ruporu "apustulisks" darbbas rezultt msu zeme kst par poligonu postmodernisma ideoloijai un tradicionlo vrtbu nihilismam. Piemram, socilantropologa R.a pres mrtiecgi un jau vairku gadu garum sludints idejas par laulbas resp. imenes izzuanu un par jauna "postnuklers imenes modea" laikmeta drzo iestanos labi saskan ar feminisma uzstdjumiem. das medijos izplattas idejas msmjs tiek uzemtas bez piencgs kritikas, kamr ts "izcelsmes zems" Rietumos (piemram, Amerik un Anglij) tdm koncepcijm aizvien ir alternatvs, graujos vai revolucionrs statuss un ts tiek uztvertas par apdraudjumu sabiedrbas labkljbai. "imenes izzuanas" sludintji tur nevar rinties ar valdbas atbalstu, jo imene un ts vrtbas ajs zems aizvien tiek uztvertas k neaizskaramas; pamatvrtbu publiskus noliedzjus valsts oficilo stratu vid pagaidm vl neatrast.

[36] Latvija resp. msu sabiedrba aj zi ir pai pateicga vide. Pc padomju imprijas sabrukanas msu sabiedrb turpina plosties identittes krze gan socil, gan individul lmen.

[37] Feminismu nevajadztu sajaukt ar 19. gadsimt uzskto sievieu emancipcijas kustbu, kuras mris bija sievieu vienldzbas pankana viss dzves sfrs. s kustbas mri ir pankti un ar iestiprinti demokrtisko valstu konstitcijs.

[38] Sal. Martin Luther, Wie man Kirchendiener whlen und einsetzen soll; Dr. Martin Luthers Smtliche Schriften, herausgegeben von Dr. Joh. Georg Walch. Band X. Katechetische Schriften un Predigten. 1554-1602 lpp. St. Louis, Mo. Concordia Publishing House. Skat. ar manuskriptos apkrt ceojoo latvisko tulkojumu K baznc aicint un iecelt Dieva vrda kalpus. Taj ir pierdts, ka aicinjums kalpot ar Dieva vrdu ir leitms visiem kristieiem, ttad ar sievietm. Tomr s jautjums ir japskata taj kontekst, kd Bbele run par radanas krtbu. Tas ir gana sarets darbs gan ar Rakstiem, gan paam ar sevi. Bet kopum, saska ar o radanas krtbas teoloiju faktiski ir izslgts, ka Bbelei uzticgs kristietis resp. kristiete, kas respekt o Rakstu mcbu, ar lietotu s savas evalij par visprjo priesterbu dots tiesbas un izvirztu prasbu kt par draudzes ganu. emot vr o un vl daudzus citus teoloiskus un pastorlus apsvrumus, kuru apsprieanai nav vietas aj refert, evaliski ticga sieviete neizvirza un neuztur du prasbu uz kalpoanas amatu ar Dieva vrdu, ja vien to nenosaka rkrtas situcijas.

[39] Peter Beyerhaus (Hrsg),  Frauen im theologischen Aufstand. Eine Orientierungshilfe zur Feministischer Theologie. Wort und Wissen  Bd.  14. – Hnnsler. Neuhausen-Stuttgart, 1983, S. 26.

[40] Sal. I. da: Feminisms un filozofisk refleksija.

[41] Peter Beyerhaus (Hrsg),  Frauen im theologischen Aufstand, a.a. O., S. 27.

[42] Peter Beyerhaus (Hrsg),  Frauen im theologischen Aufstand, a.a. O., S. 48.

[43] Sal. Beyerhaus (Hrsg),  Frauen im theologischen Aufstand, a.a. O., S. 52. ff.

[44] Peter Beyerhaus (Hrsg),  Frauen im theologischen Aufstand, a.a. O., S. 55.

[45] is no spu valodas aizgtais vrds ir kuvis par prprastas vribas apzmjumu; tas ir pret sievieti vardarbgs un savu seksulo varu apliecinos vrietis. Mao ir ar savdabgs idels ar emanciptaj sabiedrb: bodbildinga un "hip-hop" vides tips ir visnota modgs msu laika zmols.

Ievietots 02.05.2010

Komentāri
0 Komentāri
Vārds:
E-pasts: (neobligāti)
Ievadi: MLYQy
Smaidiņš: smile wink wassat tongue laughing sad angry crying confused jee 185 186 187 188 189 190 191 192 

| Aizmirsti mani

Lasi sprediķus!

Šodienas lūgšana no M.Lutera

1. vēstule korintiešiem

Psalmi

Bībeles stunda
 ...Mācība
 ...Mācītājs
 ...Sadraudzības mācība

Kristīgie pasākumi
  Ziemassvētku zvaigzne

Stāsti bērniem:
  Kurš to teica?
  Seifs
  Kivi


Tumes koris,
koris "Vanema"

Fotogalerija Ziemassvētki Tumē 2008. gadā

Svētruna
1941. gada 14. jūnija Deportāciju piemiņas brīdī, iesvētot Piemiņas krusta zīmi Tumē

Svētruna
Karogs pār visiem karogiem
Tumē 2006. gada 1. septembrī

Foto
Kapu svētki Tumē
2006. gada 5. augustā

Foto
2006. gada Jāņi "Pilsētniekos"
Kopā ar Jelgavas Kristus draudzi

Fotogalerija Kristības Tumē
2006. gada Lieldienās

Fotogalerija Jeruzaleme 2006. gada ziemā
A.Dāboliņa foto un komentāri

Fotostāsts Fotoreportāža par Jeruzalemi Tumes kultūras namā

LELB identitātes mokas

Reformācija - lūzuma laiks pasaules vēsturē

Lūgsim kopā ar Luteru!

Krustvārdu mīklas:
  Soģi
  Mozus dzīves sākums
  Jordānas upes šķērsošana
  Jēzus pie krusta
  Jēzus dzīvs!


 ...Jautājumi un atbildes ¬
Par Mat.7:1

Netrūkst situāciju, kad Svētie Raksti mūs aicina tiesāt - ne ar savu prātu, bet lietojot Dieva vārdu, kas vēršas pret atklātu, bezkaunīgu grēku vai pret agresīviem maldu mācītājiem.




Draudzes adrese: Tumes kultūras nams
Jautā, sūti ierosinājumus un atsauksmes par mājas lapu:

e-pasts

tel. 31 93312
29342329
Webmaster
Oskars Laugalis