Sprediķi || Bībeles stunda || Psalmi || Esejas || || Reģ./piesl. ||Kristus miera draudze Lūgšana ... Dažādi
ELBL manifests

Warning: session_start() [function.session-start]: Cannot send session cookie - headers already sent by (output started at /home/kmd-ftp/inform.php:156) in /home/kmd-ftp/Tumeskoris/cutenews/captcha/php-captcha.inc.php on line 46

Warning: session_start() [function.session-start]: Cannot send session cache limiter - headers already sent (output started at /home/kmd-ftp/inform.php:156) in /home/kmd-ftp/Tumeskoris/cutenews/captcha/php-captcha.inc.php on line 46

Esejas

Komentāri: 0
lis imen

Aigars Dboli
Datums: 2003. gada 4. oktobr
Publicts laikrakst "Latvijas Luternis"


urnls "Mjas viesis" 12. septembra numur publicjis socilantropologa un Rgas ekonomikas augstskolas profesora Roberta la domas par to, vai nkotn bs vai nebs imeu. urnls ir uzaicinjis uz sarunu specilistu, un, pc visa pateikt sprieot ar pravieti, jo tdu iespaidu uz mani atstj vrs, kas "skaidri" redz, k bs bt nkotn.


     Es gan Robertu atceros vl cit kategorij k kursa biedru Latvijas Universittes filozofijas noda, kur, godgi jsaka, bijm svi oponenti gandrz ikvien principil jeb specialitti skaro seminr. Toreiz polemiku ar Robertu uzskatju par principilu lietu cu par filozofijas "mundiera godu" pret evolucionisma idejm un idelisma nolieganu. T nu sank, ka pc kda laika daudz nekas nav manjies, varbt tikai tas, ka msu opozcija iegst publicitti. Protams, mainjies ir gan msu statuss. Roberts pc studijm ir papildinjis savu izgltbu un kuvis par socilantropologu, savukrt es par konfesionlu luteru mctju, neprtraucot ar filozofijas pasniedzja darbbu.
     
      Profesors lis ir paudis oti radiklas un daudzviet klaji pretrungas idejas par imeni un laulbas instittu. Cilvces vsture ir uzkrjusi pavisam citu pieredzi par imeni, laulbu un ts nozmi socilaj dzv gan vriea un sievietes seksulajs attiecbs, gan ar ekonomisk un tiesbu jom. Dvaini, ka ar tik augstiem akadmiskiem tituliem apveltts specilists ataujas paust tdas radiklas idejas, kas vairk piedien avangardistu vai alternatvo kluba aitcijai vai diskusijai geju kafejnc, bet ne soldai un akadmiskai socilo sakarbu analzei.
      Skot savas prdomas "Mjas vies", Roberts lis uzsver, cik daudz via draugu un paziu lok ir iziruu imeu, un, pc t sprieot, pasludina spriedumu laulba un imene k nuklerais kopdzves modelis "statistiski ir ja ne galgi izmiris, tad tuvu beigm". Te ir jsaka: cik primitva un brutla ir da pozcija, tpat ar datu analze!
     
      Pat ja postmodernism, pastvoo tendenu ietekmta, laulba un imene pareiz piedzvo krzi un pat ja Latvij btu oti augsts irto imeu statistiskais rdtjs, tas nebt nenorda uz imenes un laulbas institta izmiranu. Tikpat labi, apmekljot kdu vietjo tirdziu un konstatjot, ka tur piedvjum nav, teiksim, tomtu, vartu apgalvot, ka Latvijas cilvki ir prstjui st tomtus un tomtu audzanas kultra ir tuvu beigm.
     
      Savas promocijas studiju laik Blefeld man bija tas gods divus gadus mcties vien no lielkajm socioloijas fakulttm Eirop, un tur profesori ms brdinja tiei no tda rakstura mehniskiem sldzieniem. Statistiska vai individul prliecba ne vienmr norda uz attsttbas tendenci. T vartu spriest jauneklis, kas dzvo alternatvo kopien un dedzgi pretojas visam tradicionlajam. imenes un laulbas institts vl joprojm ir sabiedrbas strukturls uzbves pamats. Ja tas, k apgalvo Roberts lis, btu "tuvu beigm", tad sabiedrb valdtu anarhija un taj nekas neturtos kop: tad tuvu beigm btu ar pilsou tiesbu sargana un notarits jeb socili ekonomisk un tiesisk sistma, tpat medicnisk aprpe tuvu beigm, skolas un izgltbas lietas tuvu beigm. sk: gadu simteos iestrdt liberli pilsonisk vrtbu sistma btu iznkusi un ts viet btu evolucionjis kaut kds jaunais modelis.
     
      Bet t vienkri nav visspilgtk to apliecina civiltiesbu joma, k ar dzves ikdienas ainas nedas nogal, piemram, iepirkans centros, atptas viets vai citur. Atseviu aprindu tikumiskais pagrimums un izkurtjuas pamatvrtbas nav rdtjs, ka btu mainjies kurss. Absurdi ir novirzes no normas mint padart par normu. Sabiedrb arvien bs tdi sli, kuros tiek relativiztas pamatvrtbas kur valda ateisms, aunas intrigas un apmeloana, kur zdzba un slepkavba tiek tverta bez “vsturiskiem aizspriedumiem". Vai td tas btu jakcept? Ja riten izlst dai spiei, tas vairs nav perfekts, un ir piencis laiks tehniskajai aprpei, tomr tas vl aizvien ripo. Tau lis grib ieststt, ka ir izdomti jauni kvadrtiski ritei, kas tagad jau aizstjui apaos. Tomr Robertam lim tas, ka ritei turpina griezties un vest uz prieku visas sabiedrbas vilcienu, ir tikai "sajta", ko rada Rietumeiropas kultras normu uzmcba. Protams, postnuklers un postmoderns domanas rupori alla gribs vlamo pasludint par esoo, un tiem l, ka tdiem karstgalvjiem piebalso Rgas ekonomisks augstskolas profesors.
     
      Tikpat labi, raugoties no sava skata draugu, paziu un kolu loka, es vartu apgalvot, ka imenes un laulbas institts kst aizvien stabilks un spcgks, taj nostiprins kristgs vrtbas un, kaut ar patriarhlisma laikmets ir izskanjis, laulba piedzvo tai Dieva apsolto svtbu ar msdienu emanciptaj sabiedrb. No mana "tirdzia" jeb dzves vides skatoties, btu liels pamats izdart spriedumu, tau btu aplami dvt to par visprju tendenci.
      Raugoties msdienu masu sazias ldzeku manipultaj sabiedrb, es labi apzinos spiediens uz imeni un laulbu ir uzkrtos. To spilgti apliecina ar Roberta a izteikumi. K gardznieks es apzinos, ka graut pamatvrtbas arvien ir bijis visa noliedzja gara Mefistofea interess, un zinu, ka laulbai tiem ir grti laiki. Tau vstur tas nav nekas jauns, jo laulbas norietu ir prognozjui alla, un alla tam ir bijui kdi ideoloiski apsvrumi: gan daiem sens Grieijas filozofiem, gan ar vlk, teiksim, franu utopiskiem socilistiem un viu sekotjiem marksistiem, gan ar bohmistiem, hedonistiem un tamldzgiem.
     
      Laulbas noliegana, starp citu, ir gjusi roku rok ar kristietbas nolieganu. Sedesmito gadu beigs studentu seksuls revolcijas laik entuziasti milzu burtiem rakstja uz sienm: "Dievs ir miris," un lepni parakstja to "Ne". Interesanti, ka kds esot pavisam maziem burtiem pievienojis im uzrakstam: "Ne ir miris". Paraksts "Dievs". Tagad Roberts lis td pa gar deklar imenes un laulbas miranu. Nu, atliek tikai atbildt k aj piemr.
      Tomr cauri vism krzm un grtiem laikiem gan kristietba, gan laulba k ir pastvjusi, t pastv. Neviens no norieta pravieiem patiesb nebija uztvris nedz laulbas un imenes, nedz ar kristietbas patieso jgu. Viiem ts bija cilvku dibintas lietas un tpc lemtas neveiksmei. Un, ja tas t btu, tad ie noliedzji nemaz nebtu tlu no patiesbas. Tomr gan laulbu, gan ar kristietbu ir dibinjis un uztur pats visuvarenais Dievs. Tiem, kuriem Via nav vai pietrkst, nav vai pietrkst ar izpratnes par dzio laulbas jgu un imenes svtbu.
     
      Roberts lis uzsver: "Es par to [acmredzot imenes un laulbas miranu] esmu ststjis vairks auditorijs: jauniem cilvkiem tas pats par sevi saprotams, kamr veckam gadagjumam iet rkrtgi drmi. Viiem liekas, ka ir krze. Bet t nav. Vsturiski viens modelis ir darbojies kdu laiku, tas ir atbildis ekonomiskajiem un socilajiem apstkiem, nu tas ir transformjies un vairs nav nepiecieams.. tikai jvro t vsturiski notiek, viens modelis sairst, t viet rodas daudzi citi, un tas nav nekas sevis t vienkri ir" paskaidro socilantropoloijas specilists. Ja vi turpintu td pa gar un ststtu, ka msdiens ir mainjusies izpratne ar par zdzbu un slepkavbu vec ir izzudusi, ts viet nk jauna daudz brvka attieksme pret o normu tad btu jrins ar vl lielku drmumu klaustju vid, varbt ne tikai vecka gada gjuma.
     
      Kaut ar Roberts lis vstures virztjspku redz socilekonomiskos apstkos, tomr vi vienlaikus ar saprot, ka transformcija ir nepiecieama cilvku galvs, jo tiei tur ir mekljama pretestba jaunajam modelim. Es gribu vl piebilst, ka ne tikai galvs, bet ar sirds, cilvku sirds ilgs pc sta lault drauga un imenes. Sirdsapzia patiesb ir tas novads, kur ir dstta acmredzot "cietpaurain" izpratne par laulbas vrtbu. T k Robertam lim, lai panktu tdu transformciju, nksies ne tikai sadragt kristieu un ar citu konservatvi domjou cilvku cietos paurus, bet ar izravt ilgas pc krtgas imenes un laulbas no visu cilvku sirdsapzias. Ar no savjs, jo ikviena cilvka sirdsapzi ir ierakstts "Tev nebs laulbu prkpt!" Tpat k "Tev nebs slepkavot", "Tev nebs zagt", "Tev nebs apmelot" un t tlk.
      Ir jpiekrt autoram tda transformcija tik tiem ir "spga un problemtiska", bet tas, viaprt, nekas ja izdodas, tad jaunais un "gargi uzlabotais" mankurta variants gatavs bs. K vi saka: "..tas nav nekas sevis t vienkri notiek, tas ir vsturiski." Tomr lis nav strmanis uz sabiedrbas kua un problmas ir drzk via galv, nevis vec gada gjuma cilvkos, kuriem viam nekdi neizdodas izskaidrot ts lietas.
     
      Nkamais nopietnais klupanas akmens, uz k ir jpaklp laulbas transformatoram Robertam lim, ir brni. Ar te vi uztver glui pareizi: ja nkotnes scenrijs attsttos via iecertaj virzien, brnu psihoterapeita profesijai bs liels pieprasjums. Bet kas par to t, lk, notiek Francij, kur tiesas paldz risint das situcijas. Man jpiebilst: ne tikai Francij, bet ar Latvij, kuras sabiedrbu posta un grauj irans procesi. da paldzba gan vairk ldzins miesnieka padomdoanai neiroirurijas jom. Bet, viaprt, atkal kas par to, t ir jnotiek! Sagatavosim tik vairk tiesneu, vairk irans padomdevju mefistofeliskos dienestus, kas vartu uzstties daudzs auditorijs mankurtizt jeb laupt sirdsapziu savai tautai; izrausit tapu no dziu un krbu apslpts mucas cilvk lai plst un grst! Tas nekas, ka ts ir pamatvrtbas, tas nekas, ka klasiskaj politekonomij ir tda beces patiesba: zems, kur stipras imenes, tur ar ir plaukstoa tautsaimniecba. Apkrsimies ar svargiem tituliem un brai ignorsim to.
     
      J, bet ko lai iesk ar brniem ar o "zinmo bagu", o "nelikvdo investciju", k tos nemulst dvt Roberts lis? Izrds, ka, lk, imeni atstjuie vri ir ekonomiski neizdevgk situcij, ja brni paliek pie sievas. Tpc ir svargi izraut brnus no pamesto sievu rokm, lai vri kop ar o stabilo kapitlu nelikvdo investciju jeb brniem vartu doties jauns daudz perspektvks partnerattiecbs. Un, ja kdam t tk, ar ar sava dzimuma prstvi. Atbaidoi, bet kas par to t vienkri notiek, tas nav nekas sevis, viens modelis sairst, t viet nk cits modernks. Vajadztu vl tikai krietni pastrdt pie likumdoanas reformas "postnukler laikmeta" gar, lai s "nelikvds investcijas" jeb brnus vartu pieradint pie jaunajm partnerattiecbm un brvajm attiecbm tajs. Protams, protams tikai, ja vii pai vlsies. ausmgi? Bet kas tur sevis ar tas jau notiek...
     
      Quo vadis, Robert li? Vai uzbrukums imenei un laulbai nav ps, kas gal trpa pau? Laulba un imene ttad ir Dieva radta aizsargjosla, lai iegrootu ego patvau un agresvo vlmi padart otru tikai par savu dziu apmierinanas ldzekli. T ir Dieva radts ietvars sievietes un vriea kopdzvei, kur var jdzgi izpausties cilvka seksualitte. Varu iedomties, ka kristgs vrtbas neder par orientieri td ce, bet varbt vl ir laiks attapties un ieklausties? Sievietes un vriea attiecbas, ja ts balsts tikai sava ego patvaas un iegribu apmierinan, tik tiem nonk strupce. Tpc Dievs, dibinot laulbu, ir gribjis to guldt mlestbas un uzticbas apsoljum, kas tiek dots liecinieku kltbtn un vieno laultos. Laulb dotais vrds noslpumain veid top miesa tie ir msu brni, jauna dzvba. T nu laulba ir k cilvcbas eksistences forma, nevis katra privta darana. T vienlaikus ir ar noslpums, kuras jgu un svtbu ir jmcs pazt visa ma garum. Dieml s domas kst aizvien svekas msdienu sabiedrb, kas vairk un vairk atsveins no Dieva vrda, no t brnig dziuma, ko Bbele mca par laulbu: par to, k vriea un sievietes attiecbs ir apliecints Dieva radoais nijs, k brnu radanas brd ir klt pats Dievs. imenes svtba ir patvrum no skarbs pasaules, t pavisam noteikti ir savstarpj mlestb, brnu audzinan un priecgaj atzi, ka sieviete un vrietis ir radti viens otram un ka caur viiem Dievs turpina radt mgas dvseles. "Td cilvks atsts tvu un mti un pieersies savai sievai un abi ks par vienu miesu. is noslpums ir liels: es to attiecinu uz Kristu un draudzi." (Ef. 5:3132).

Ievietots 16.03.2010

Komentāri
0 Komentāri
Vārds:
E-pasts: (neobligāti)
Ievadi: 7jKAn
Smaidiņš: smile wink wassat tongue laughing sad angry crying confused jee 185 186 187 188 189 190 191 192 

| Aizmirsti mani

Lasi sprediķus!

Šodienas lūgšana no M.Lutera

1. vēstule korintiešiem

Psalmi

Bībeles stunda
 ...Mācība
 ...Mācītājs
 ...Sadraudzības mācība

Kristīgie pasākumi
  Ziemassvētku zvaigzne

Stāsti bērniem:
  Kurš to teica?
  Seifs
  Kivi


Tumes koris,
koris "Vanema"

Fotogalerija Ziemassvētki Tumē 2008. gadā

Svētruna
1941. gada 14. jūnija Deportāciju piemiņas brīdī, iesvētot Piemiņas krusta zīmi Tumē

Svētruna
Karogs pār visiem karogiem
Tumē 2006. gada 1. septembrī

Foto
Kapu svētki Tumē
2006. gada 5. augustā

Foto
2006. gada Jāņi "Pilsētniekos"
Kopā ar Jelgavas Kristus draudzi

Fotogalerija Kristības Tumē
2006. gada Lieldienās

Fotogalerija Jeruzaleme 2006. gada ziemā
A.Dāboliņa foto un komentāri

Fotostāsts Fotoreportāža par Jeruzalemi Tumes kultūras namā

LELB identitātes mokas

Reformācija - lūzuma laiks pasaules vēsturē

Lūgsim kopā ar Luteru!

Krustvārdu mīklas:
  Soģi
  Mozus dzīves sākums
  Jordānas upes šķērsošana
  Jēzus pie krusta
  Jēzus dzīvs!


 ...Jautājumi un atbildes ¬
Par Mat.7:1

Netrūkst situāciju, kad Svētie Raksti mūs aicina tiesāt - ne ar savu prātu, bet lietojot Dieva vārdu, kas vēršas pret atklātu, bezkaunīgu grēku vai pret agresīviem maldu mācītājiem.




Draudzes adrese: Tumes kultūras nams
Jautā, sūti ierosinājumus un atsauksmes par mājas lapu:

e-pasts

tel. 31 93312
29342329
Webmaster
Oskars Laugalis