Sprediķi || Bībeles stunda || Psalmi || Esejas || || Reģ./piesl. ||Kristus miera draudze Lūgšana ... Dažādi
ELBL manifests

Warning: session_start() [function.session-start]: Cannot send session cookie - headers already sent by (output started at /home/kmd-ftp/inform.php:156) in /home/kmd-ftp/Tumeskoris/cutenews/captcha/php-captcha.inc.php on line 46

Warning: session_start() [function.session-start]: Cannot send session cache limiter - headers already sent (output started at /home/kmd-ftp/inform.php:156) in /home/kmd-ftp/Tumeskoris/cutenews/captcha/php-captcha.inc.php on line 46

Citi raksti

Komentāri: 0
Tas Kungs nāk!


1. Advente
29.11.2009.

Mt. 21:1-9

1 Un, kad tie tuvojās Jeruzālemei un nāca pie Betfagas, pie Eļļas kalna, tad Jēzus sūtīja divus no Saviem mācekļiem
2 un tiem sacīja: "Eita uz ciemu, kas jūsu priekšā, un tūdaļ jūs atradīsit ēzeļa māti piesietu un pie tās kumeļu. Atraisiet tos un vediet pie Manis.
3 Un, ja kas jums ko sacīs, tad atsakait: Tam Kungam to vajag, tūdaļ Viņš jums tos atlaidīs."
4 Bet viss tas notika, lai piepildītos pravieša sludinātais vārds:
5 sakait Ciānas meitai: redzi, tavs Ķēniņš nāk pie tevis lēnprātīgs, jādams uz ēzeļa un nastunesējas ēzeļa mātes kumeļa.-
6 Un mācekļi nogāja un darīja tā, kā Jēzus tiem bija pavēlējis,
7 atveda ēzeļa māti un kumeļu, uzlika tiem savas drēbes un sēdināja Viņu tur virsū.
8 Bet daudz ļaužu izklāja savas drēbes uz ceļa, citi cirta zarus no kokiem un kaisīja tos uz ceļa,
9 bet ļaudis, kas gāja Viņam priekšā un nopakaļ, kliedza un sauca: "Ozianna Dāvida dēlam, slavēts, kas nāk Tā Kunga Vārdā! Ozianna visaugstākās debesīs!"

Rom. 13:11-14

11 To darait, saprazdami šo laiku, ka jums pienākusi stunda celties no miega. Jo tagad mūsu pestīšana ir tuvāk nekā toreiz, kad kļuvām ticīgi.
12 Nakts drīz būs pagājusi, diena ir tuvu: tāpēc noliksim tumsības darbus un tērpsimies gaismas bruņās.
13 Dzīvosim cienīgi, kā diena to prasa, nevis dzīrēs un skurbumā, izvirtībā un izlaidībā, ķildās un naidā,
14 bet lai jūsu bruņas ir Kungs Jēzus Kristus, un nelutiniet miesu, lai nekristu kārībās.


Tas Kungs nāk! Viņš nāk pazemīgi pie savas tautas. Par to mēs dzirdējām evaņģēlijā: redzi, tavs Ķēniņš nāk pie tevis lēnprātīgs, jādams uz ēzeļa un nastunesējas ēzeļa mātes kumeļa. Ko tas nozīmē, ka Kristus nāk pie mums? Kas ir svarīgākais Kristus nākšanā?

 

Tas nozīmē prieku. Ļaudis sagaidīja Jēzu priecīgi gavilējot. Viņi sagaidīja savu ķēniņu savā pilsētā ar pienācīgu līksmību. Tauta mīl savu ķēniņu un priecājas par viņu. 24. psalmā mēs dzirdējām par ķēniņu Dāvidu, kas priecājas par Godības ķēniņu, kas nāk. Vārdu prieks mēs šajā psalmā neatrodam, bet tas nekas. Vai ikkatrs Dāvida psalms runā par prieku vai tajā jaušams prieks. 2. Samuela grāmatā 6. nodaļā aprakstīta Godības ķēniņa ieiešana pilsētā un tad Dāvids priekā dejoja Derības šķirsta priekšā. Dāvids burtiski dzīvoja Dieva priekšā un viņam Dievs ir visspēcīgs, varens cīņā, godības ķēniņš, un reizē arī pestītājs. Kaut mēs katrs spētu dzīvot Dieva priekšā kā Dāvids – tik priecīgi, atklāti, neviltoti un ticīgi.

Kad mēs neesam Dieva priekšā? Vai ir kāda vieta, kur varam paslēpties no Viņa? Atceramies Ādamu un Ievu. Lai kā viņi centās …-  tiem neizdevās (gluži kā paslēpēs, ko mazie bērni spēlē ar cerību, ka viņus nu vecāki nekādi neatradīs). Kad mēs parasti vēlamies, lai Dievs mūs neatrastu? Tad, kad grēks pārņēmis mūs un mūsos nav vairs Dievam vietas. Jau minētajā vēstulē Romiešiem apustulis Pāvils runā par gaismu un tumsu, par tumsības darbiem un gaismas bruņām: Nakts drīz būs pagājusi, diena ir tuvu: tāpēc noliksim tumsības darbus un tērpsimies gaismas bruņās.
13 Dzīvosim cienīgi, kā diena to prasa, nevis dzīrēs un skurbumā, izvirtībā un izlaidībā, ķildās un naidā, 14 bet lai jūsu bruņas ir Kungs Jēzus Kristus, un nelutiniet miesu, lai nekristu kārībās.

Katrs esam bijuši situācijā, kad tumsība ir mīļāka par gaismu, kad licies, ka Dieva nav klāt, viņš nu noteikti nav klāt! Bet vai tā ir? Vai nav tā, ka Dieva prombūtne ir tikai mūsu iedomās un ka mūsu prieka avots tad ir kas cits, nevis Dievs? Vai šāds prieks ir pastāvīgs, vai tas nes ilglaicīgus augļus?

Protams, mēs zinām, ka Dievs ir visur, no Viņa nevar paslēpties, protams – Viņš priecājas par cienīgu dzīvi, kā diena to prasa un skumst tad, kad staigājam tumsā. Dienu mēs saprotam kā Evaņģēliju, kas atspīdējusi visiem cilvēkiem, tā ir pestīšana, kas nes neizsīkstošu prieku.

 

Vēl Kristus nākšana pie mums nozīmē atgriešanos. (aiztaisām acis!) Mēs visi dzīvojām tumsā. Tumsā valda citi likumi. Iedomāsimies pilnīgu tumsu, kur nevar redzēt pilnīgi neko. Šādi – taustīdamies varam tikai iedomāties, kā dzīvot pilnvērtīgu dzīvi un darīt kādu amatu. Protams, ir akli cilvēki, kas ar citu cilvēku palīdzību var kaut cik pielāgoties un arī kaut ko strādāt. Evaņģēlijos aprakstīta akla cilvēka dziedināšana (Mt. 12:22 Mk 10:51). Lūk, Jēzus viņu burtiski atgriež no tumsas gaismā. … Un nu jau redzīgais ierauga savu Glābēju, slavē Viņu un seko Viņam.

Tātad mēs dzīvojām tumsā – tumsā, kurā nav Evaņģēlija un līdz ar to tā dāvātās Pestīšanas. Tumsa ir visas maldu mācības, citas reliģijas, kas sola viltus labumus un priekus, kas sola lielu balvu tiem, kas cītīgi pildīs visus noteikumus. Bet iedomāsimies, cik tumsa ir vāja, jo atliek atspīdēt kabatas lukturītim vai mobilā ekrānam, lai tumsa atkāptos. Bet Dievam ir daudz labāks kabatas lukturītis, kas pagaidām vēl neizbēgami parādās katru rītu, lai arī kā dažiem to negribētos. (Varbūt der padomāt arī, kādēļ Dievs radīja debesu spīdekļus tikai 4. dienā – tas lai jums ir mājas uzdevums!) Dievs spēj dot gaismu – tādu gaismu, kas uzvar grēka tumsu un pārvērš neticīgu sirdi ticīgā.

Ecehiēla 36. nod. 24 Es jūs izlasīšu no tautu vidus, savākšu jūs no visām zemēm un atvedīšu jūs atpakaļ jūsu pašu zemē.
25 Es jūs slacināšu ar šķīstu ūdeni, lai jūs topat šķīsti: Es jūs šķīstīšu no visiem jūsu traipiem un no visādas jūsu elka kalpības.
26 Es jums piešķiršu jaunu sirdi un jaunu garu; Es izņemšu no jūsu krūtīm akmens sirdi un ielikšu jums miesas sirdi.
27 Es jums došu Savu Garu un jūs vadīšu, ka jūs staigāsit Manos likumos un sargāsit un pildīsit Manas tiesas.
28 Tad jūs dzīvosit tanī zemē, ko Es devu jūsu tēviem, un jūs būsit Mana tauta, un Es būšu jūsu Dievs.

Apustulis Pāvils šodienas lasījumā saka par ticīga cilvēka dzīvi: Dzīvosim cienīgi, kā diena to prasa, nevis dzīrēs un skurbumā, izvirtībā un izlaidībā, ķildās un naidā, bet lai jūsu bruņas ir Kungs Jēzus Kristus, un nelutiniet miesu, lai nekristu kārībās. Katru dienu dzīvosim Kristus Evaņģēlijā, Viņa piedošanā, Viņa žēlastības dāvanās! Katru dienu atmetīsim tumsas darbus un tērpsimies Kristū. Uzvilkdami gaismas bruņas, dzīvosim ticības darbos. Nebūsim nolaidīgi un nenovilksim gaismas bruņas, jo pretējā gadījumā tumsa būs klāt kā likts. Bet arī tad nekritīsim izmisumā, jo zinām, kur meklēt glābiņu – Evaņģēlijā.

 

Tre lieta, kas man iet svarga Kristus nkan pie mums, ir Debesu valstba. Jnis Kristtjs sludinja: "Atgriezieties no grkiem, jo Debesu valstba ir tuvu klt pienkusi." Jnis sludinja par Kristus nkanu un Via Evaliju, kas piepulcins pavalstniekus Debesu valstbai. 24. psalm lasm: "Js vrti, paceliet savas palodas, un topiet augstkas, js mgs durvis, lai godbas ni ieiet! Kas ir is godbas ni? Tas Kungs Cebaots, tas ir is godbas ni." Debesu valstbas ni ir mrms cits kategorijs, nek cilvku veidots lietas. Derbas irsts, ko ni Dvids ienesa Jeruzalem, ir Kristus na jeb priekvstnesis Vecaj Derb. Gan tad, kad Dvids ar prieku sagaidja Derbas irstu, gan Kristus iejan Jeruzalem abos gadjumos Debesu valstbas ni manifestjas jeb svingi ir klt pie savas tautas. Debesu valstba ir msu vid kur atskan prieka vsts par Dieva aploanos, kur tiek dvti Vi lastbas ldzeki Vrds un Sakramenti, tur Dievs valda, tur ir Via lastbas ietekmes sfra. Protams, Dievs valda it visur ar tur, kur, iet, Via nav pasaul, s valstbas liets, notikumos, cieans, sps.

Cilvki neticgi groza galvu, apgalvodami, ka Dievs 'to un ito' nekad nepieautu. Dievs valda ar pasaul, bet ar citiem likumiem. Nevis ar aploans likumu, bet ar bauslbas un zobena likumu, kas izpauas, piemram, valsts prvald. Bet cilvkiem nevajadztu bt nekdiem aizbildinjumiem par to, ka Dievs ir netaisngs vai auns. Evalija gaisma ir atspdjusi pasaul, kas atklj pilngi savdku Dievu, nek tika pasaulgi iztlots. Dieva brniem jau tagad tiek dotas Debesu valstbas bagtbas: jauna sirds, kur ir miers, prieks, pacietba, ldzjtba, lsirdba, ticba, cerba, mlestba visas lietas, par kurm aj pasaul gan ir tikai kda nojausma, bet patieso nozmi nesaprot. Kur nu vl runt par mgo dzvbu to eit vispr nesaprot vai prvr kd cilvku izgudrot kiborg vai reinkarncijas mcb.

 

Tas Kungs nk! Vi nk odien, dodams no savm bagtbm to pau labko. T k toreiz, kad Jzus iejja Jeruzalem pirms Lieldienm. Tad Jzus deva pau labko, ko kds spjgs dot savu dzvbu k samaksu par visas pasaules grkiem. Tad Jzus cieta, mira un augmcls izcnot mums pestanu, samaksjot ar savm asinm. Tagad Jzus nk Evalij (Labaj Vst) par o savu izcnto pestanu un to piedv bez maksas. K Jesaja saka 55:1 "Visi izslpuie, nciet pie dens, un, kam nav naudas, nciet, prciet un diet! Nciet, prciet maizi bez maksas, par velti, ar vnu un pienu!" Jo par visu jau samaksts un makstjs ir tds Valdnieks, kam pieder viss. Nksim visi bez bailm pie Jzus dvanm Via miesas un asinm, kuras vi sniedz Vakardiena maiz un vn, lai ms tiktu stiprinti ticbas ce uz pilngo atpestanu, kad Vi ms uzems pie sevis Debess! men.

Ievietots 04.12.2009

Komentāri
0 Komentāri
Vārds:
E-pasts: (neobligāti)
Ievadi: U9W4U
Smaidiņš: smile wink wassat tongue laughing sad angry crying confused jee 185 186 187 188 189 190 191 192 

| Aizmirsti mani

Sprediķi, paziņojumi

Tas Kungs nāk!


1. Advente
29.11.2009.

Mt. 21:1-9

1 Un, kad tie tuvojās Jeruzālemei un nāca pie Betfagas, pie Eļļas kalna, tad Jēzus sūtīja divus no Saviem mācekļiem
2 un tiem sacīja: "Eita uz ciemu, kas jūsu priekšā, un tūdaļ jūs atradīsit ēzeļa māti piesietu un pie tās kumeļu. Atraisiet tos un vediet pie Manis.
3 Un, ja kas jums ko sacīs, tad atsakait: Tam Kungam to vajag, tūdaļ Viņš jums tos atlaidīs."
4 Bet viss tas notika, lai piepildītos pravieša sludinātais vārds:
5 sakait Ciānas meitai: redzi, tavs Ķēniņš nāk pie tevis lēnprātīgs, jādams uz ēzeļa un nastunesējas ēzeļa mātes kumeļa.-
6 Un mācekļi nogāja un darīja tā, kā Jēzus tiem bija pavēlējis,
7 atveda ēzeļa māti un kumeļu, uzlika tiem savas drēbes un sēdināja Viņu tur virsū.
8 Bet daudz ļaužu izklāja savas drēbes uz ceļa, citi cirta zarus no kokiem un kaisīja tos uz ceļa,
9 bet ļaudis, kas gāja Viņam priekšā un nopakaļ, kliedza un sauca: "Ozianna Dāvida dēlam, slavēts, kas nāk Tā Kunga Vārdā! Ozianna visaugstākās debesīs!"

Rom. 13:11-14

11 To darait, saprazdami šo laiku, ka jums pienākusi stunda celties no miega. Jo tagad mūsu pestīšana ir tuvāk nekā toreiz, kad kļuvām ticīgi.
12 Nakts drīz būs pagājusi, diena ir tuvu: tāpēc noliksim tumsības darbus un tērpsimies gaismas bruņās.
13 Dzīvosim cienīgi, kā diena to prasa, nevis dzīrēs un skurbumā, izvirtībā un izlaidībā, ķildās un naidā,
14 bet lai jūsu bruņas ir Kungs Jēzus Kristus, un nelutiniet miesu, lai nekristu kārībās.


Tas Kungs nāk! Viņš nāk pazemīgi pie savas tautas. Par to mēs dzirdējām evaņģēlijā: redzi, tavs Ķēniņš nāk pie tevis lēnprātīgs, jādams uz ēzeļa un nastunesējas ēzeļa mātes kumeļa. Ko tas nozīmē, ka Kristus nāk pie mums? Kas ir svarīgākais Kristus nākšanā?

 

Tas nozīmē prieku. Ļaudis sagaidīja Jēzu priecīgi gavilējot. Viņi sagaidīja savu ķēniņu savā pilsētā ar pienācīgu līksmību. Tauta mīl savu ķēniņu un priecājas par viņu. 24. psalmā mēs dzirdējām par ķēniņu Dāvidu, kas priecājas par Godības ķēniņu, kas nāk. Vārdu prieks mēs šajā psalmā neatrodam, bet tas nekas. Vai ikkatrs Dāvida psalms runā par prieku vai tajā jaušams prieks. 2. Samuela grāmatā 6. nodaļā aprakstīta Godības ķēniņa ieiešana pilsētā un tad Dāvids priekā dejoja Derības šķirsta priekšā. Dāvids burtiski dzīvoja Dieva priekšā un viņam Dievs ir visspēcīgs, varens cīņā, godības ķēniņš, un reizē arī pestītājs. Kaut mēs katrs spētu dzīvot Dieva priekšā kā Dāvids – tik priecīgi, atklāti, neviltoti un ticīgi.

Kad mēs neesam Dieva priekšā? Vai ir kāda vieta, kur varam paslēpties no Viņa? Atceramies Ādamu un Ievu. Lai kā viņi centās …-  tiem neizdevās (gluži kā paslēpēs, ko mazie bērni spēlē ar cerību, ka viņus nu vecāki nekādi neatradīs). Kad mēs parasti vēlamies, lai Dievs mūs neatrastu? Tad, kad grēks pārņēmis mūs un mūsos nav vairs Dievam vietas. Jau minētajā vēstulē Romiešiem apustulis Pāvils runā par gaismu un tumsu, par tumsības darbiem un gaismas bruņām: Nakts drīz būs pagājusi, diena ir tuvu: tāpēc noliksim tumsības darbus un tērpsimies gaismas bruņās.
13 Dzīvosim cienīgi, kā diena to prasa, nevis dzīrēs un skurbumā, izvirtībā un izlaidībā, ķildās un naidā, 14 bet lai jūsu bruņas ir Kungs Jēzus Kristus, un nelutiniet miesu, lai nekristu kārībās.

Katrs esam bijuši situācijā, kad tumsība ir mīļāka par gaismu, kad licies, ka Dieva nav klāt, viņš nu noteikti nav klāt! Bet vai tā ir? Vai nav tā, ka Dieva prombūtne ir tikai mūsu iedomās un ka mūsu prieka avots tad ir kas cits, nevis Dievs? Vai šāds prieks ir pastāvīgs, vai tas nes ilglaicīgus augļus?

Protams, mēs zinām, ka Dievs ir visur, no Viņa nevar paslēpties, protams – Viņš priecājas par cienīgu dzīvi, kā diena to prasa un skumst tad, kad staigājam tumsā. Dienu mēs saprotam kā Evaņģēliju, kas atspīdējusi visiem cilvēkiem, tā ir pestīšana, kas nes neizsīkstošu prieku.

 

Vēl Kristus nākšana pie mums nozīmē atgriešanos. (aiztaisām acis!) Mēs visi dzīvojām tumsā. Tumsā valda citi likumi. Iedomāsimies pilnīgu tumsu, kur nevar redzēt pilnīgi neko. Šādi – taustīdamies varam tikai iedomāties, kā dzīvot pilnvērtīgu dzīvi un darīt kādu amatu. Protams, ir akli cilvēki, kas ar citu cilvēku palīdzību var kaut cik pielāgoties un arī kaut ko strādāt. Evaņģēlijos aprakstīta akla cilvēka dziedināšana (Mt. 12:22 Mk 10:51). Lūk, Jēzus viņu burtiski atgriež no tumsas gaismā. … Un nu jau redzīgais ierauga savu Glābēju, slavē Viņu un seko Viņam.

Tātad mēs dzīvojām tumsā – tumsā, kurā nav Evaņģēlija un līdz ar to tā dāvātās Pestīšanas. Tumsa ir visas maldu mācības, citas reliģijas, kas sola viltus labumus un priekus, kas sola lielu balvu tiem, kas cītīgi pildīs visus noteikumus. Bet iedomāsimies, cik tumsa ir vāja, jo atliek atspīdēt kabatas lukturītim vai mobilā ekrānam, lai tumsa atkāptos. Bet Dievam ir daudz labāks kabatas lukturītis, kas pagaidām vēl neizbēgami parādās katru rītu, lai arī kā dažiem to negribētos. (Varbūt der padomāt arī, kādēļ Dievs radīja debesu spīdekļus tikai 4. dienā – tas lai jums ir mājas uzdevums!) Dievs spēj dot gaismu – tādu gaismu, kas uzvar grēka tumsu un pārvērš neticīgu sirdi ticīgā.

Ecehiēla 36. nod. 24 Es jūs izlasīšu no tautu vidus, savākšu jūs no visām zemēm un atvedīšu jūs atpakaļ jūsu pašu zemē.
25 Es jūs slacināšu ar šķīstu ūdeni, lai jūs topat šķīsti: Es jūs šķīstīšu no visiem jūsu traipiem un no visādas jūsu elka kalpības.
26 Es jums piešķiršu jaunu sirdi un jaunu garu; Es izņemšu no jūsu krūtīm akmens sirdi un ielikšu jums miesas sirdi.
27 Es jums došu Savu Garu un jūs vadīšu, ka jūs staigāsit Manos likumos un sargāsit un pildīsit Manas tiesas.
28 Tad jūs dzīvosit tanī zemē, ko Es devu jūsu tēviem, un jūs būsit Mana tauta, un Es būšu jūsu Dievs.

Apustulis Pāvils šodienas lasījumā saka par ticīga cilvēka dzīvi: Dzīvosim cienīgi, kā diena to prasa, nevis dzīrēs un skurbumā, izvirtībā un izlaidībā, ķildās un naidā, bet lai jūsu bruņas ir Kungs Jēzus Kristus, un nelutiniet miesu, lai nekristu kārībās. Katru dienu dzīvosim Kristus Evaņģēlijā, Viņa piedošanā, Viņa žēlastības dāvanās! Katru dienu atmetīsim tumsas darbus un tērpsimies Kristū. Uzvilkdami gaismas bruņas, dzīvosim ticības darbos. Nebūsim nolaidīgi un nenovilksim gaismas bruņas, jo pretējā gadījumā tumsa būs klāt kā likts. Bet arī tad nekritīsim izmisumā, jo zinām, kur meklēt glābiņu – Evaņģēlijā.

 

Tre lieta, kas man iet svarga Kristus nkan pie mums, ir Debesu valstba. Jnis Kristtjs sludinja: "Atgriezieties no grkiem, jo Debesu valstba ir tuvu klt pienkusi." Jnis sludinja par Kristus nkanu un Via Evaliju, kas piepulcins pavalstniekus Debesu valstbai. 24. psalm lasm: "Js vrti, paceliet savas palodas, un topiet augstkas, js mgs durvis, lai godbas ni ieiet! Kas ir is godbas ni? Tas Kungs Cebaots, tas ir is godbas ni." Debesu valstbas ni ir mrms cits kategorijs, nek cilvku veidots lietas. Derbas irsts, ko ni Dvids ienesa Jeruzalem, ir Kristus na jeb priekvstnesis Vecaj Derb. Gan tad, kad Dvids ar prieku sagaidja Derbas irstu, gan Kristus iejan Jeruzalem abos gadjumos Debesu valstbas ni manifestjas jeb svingi ir klt pie savas tautas. Debesu valstba ir msu vid kur atskan prieka vsts par Dieva aploanos, kur tiek dvti Vi lastbas ldzeki Vrds un Sakramenti, tur Dievs valda, tur ir Via lastbas ietekmes sfra. Protams, Dievs valda it visur ar tur, kur, iet, Via nav pasaul, s valstbas liets, notikumos, cieans, sps.

Cilvki neticgi groza galvu, apgalvodami, ka Dievs 'to un ito' nekad nepieautu. Dievs valda ar pasaul, bet ar citiem likumiem. Nevis ar aploans likumu, bet ar bauslbas un zobena likumu, kas izpauas, piemram, valsts prvald. Bet cilvkiem nevajadztu bt nekdiem aizbildinjumiem par to, ka Dievs ir netaisngs vai auns. Evalija gaisma ir atspdjusi pasaul, kas atklj pilngi savdku Dievu, nek tika pasaulgi iztlots. Dieva brniem jau tagad tiek dotas Debesu valstbas bagtbas: jauna sirds, kur ir miers, prieks, pacietba, ldzjtba, lsirdba, ticba, cerba, mlestba visas lietas, par kurm aj pasaul gan ir tikai kda nojausma, bet patieso nozmi nesaprot. Kur nu vl runt par mgo dzvbu to eit vispr nesaprot vai prvr kd cilvku izgudrot kiborg vai reinkarncijas mcb.

 

Tas Kungs nk! Vi nk odien, dodams no savm bagtbm to pau labko. T k toreiz, kad Jzus iejja Jeruzalem pirms Lieldienm. Tad Jzus deva pau labko, ko kds spjgs dot savu dzvbu k samaksu par visas pasaules grkiem. Tad Jzus cieta, mira un augmcls izcnot mums pestanu, samaksjot ar savm asinm. Tagad Jzus nk Evalij (Labaj Vst) par o savu izcnto pestanu un to piedv bez maksas. K Jesaja saka 55:1 "Visi izslpuie, nciet pie dens, un, kam nav naudas, nciet, prciet un diet! Nciet, prciet maizi bez maksas, par velti, ar vnu un pienu!" Jo par visu jau samaksts un makstjs ir tds Valdnieks, kam pieder viss. Nksim visi bez bailm pie Jzus dvanm Via miesas un asinm, kuras vi sniedz Vakardiena maiz un vn, lai ms tiktu stiprinti ticbas ce uz pilngo atpestanu, kad Vi ms uzems pie sevis Debess! men.

Ievietots 04.12.2009

Lasi sprediķus!

Šodienas lūgšana no M.Lutera

1. vēstule korintiešiem

Psalmi

Bībeles stunda
 ...Mācība
 ...Mācītājs
 ...Sadraudzības mācība

Kristīgie pasākumi
  Ziemassvētku zvaigzne

Stāsti bērniem:
  Kurš to teica?
  Seifs
  Kivi


Tumes koris,
koris "Vanema"

Fotogalerija Ziemassvētki Tumē 2008. gadā

Svētruna
1941. gada 14. jūnija Deportāciju piemiņas brīdī, iesvētot Piemiņas krusta zīmi Tumē

Svētruna
Karogs pār visiem karogiem
Tumē 2006. gada 1. septembrī

Foto
Kapu svētki Tumē
2006. gada 5. augustā

Foto
2006. gada Jāņi "Pilsētniekos"
Kopā ar Jelgavas Kristus draudzi

Fotogalerija Kristības Tumē
2006. gada Lieldienās

Fotogalerija Jeruzaleme 2006. gada ziemā
A.Dāboliņa foto un komentāri

Fotostāsts Fotoreportāža par Jeruzalemi Tumes kultūras namā

LELB identitātes mokas

Reformācija - lūzuma laiks pasaules vēsturē

Lūgsim kopā ar Luteru!

Krustvārdu mīklas:
  Soģi
  Mozus dzīves sākums
  Jordānas upes šķērsošana
  Jēzus pie krusta
  Jēzus dzīvs!


 ...Jautājumi un atbildes ¬
Par Mat.7:1

Netrūkst situāciju, kad Svētie Raksti mūs aicina tiesāt - ne ar savu prātu, bet lietojot Dieva vārdu, kas vēršas pret atklātu, bezkaunīgu grēku vai pret agresīviem maldu mācītājiem.




Draudzes adrese: Tumes kultūras nams
Jautā, sūti ierosinājumus un atsauksmes par mājas lapu:

e-pasts

tel. 31 93312
29342329
Webmaster
Oskars Laugalis