Sprediķi || Bībeles stunda || Psalmi || Esejas || || Reģ./piesl. ||Kristus miera draudze Lūgšana ... Dažādi
ELBL manifests

Warning: session_start() [function.session-start]: Cannot send session cookie - headers already sent by (output started at /home/kmd-ftp/inform.php:156) in /home/kmd-ftp/Tumeskoris/cutenews/captcha/php-captcha.inc.php on line 46

Warning: session_start() [function.session-start]: Cannot send session cache limiter - headers already sent (output started at /home/kmd-ftp/inform.php:156) in /home/kmd-ftp/Tumeskoris/cutenews/captcha/php-captcha.inc.php on line 46

Citi raksti

Komentāri: 0
Dzve k ca

Reformcijas dien
         1.11.2009.

Efezieiem 6: 11-18

11 Bruojieties ar visiem Dieva ieroiem, lai js vartu pret stties velna viltbm.
12 Jo ne pret miesu un asinm mums jcns, bet pret valdbm un varm, s tumsbas pasaules valdniekiem un pret aunajiem gariem pasaules telp.
13 Tpc satveriet visus Dieva ierous, lai js btu spcgi pret stties aunaj dien un, visu uzvarjui, vartu pastvt.
14 Ttad stviet, savus gurnus apjozui ar patiesbu, trpuies taisnbas brus,
15 kjas apvui ar apemanos kalpot miera evalijam;
16 bez visa t satveriet ticbas vairogu, ar ko js varsit dzst visas aun ugungs bultas.
17 emiet ar pestanas bruu cepuri un Gara zobenu, tas ir, Dieva vrdu,
18 ar vism lganm un lgumiem ldziet Dievu Gar ik brdi


Reformcijas dien ms sevii piedomjam par tiem msu ticbas tviem, kas nav atstjui savu ticbu novrt, bet to pat pasargjui no izncbas un maldiem un tdjdi ar ms varam smelties iepriecu un spcinjumu msu kristgaj dzv. Kas viiem deva spku pastvt ticb un uzvart? Kas ms aizsarg no aun uzbrukumiem ik dienu?

Daudzi piekrits teicienam, kas dzve ir ca. T ir ca ar trkumu, slimbm, ca ar sevi, ar savu ktrumu un neizlmbu. Dzve ir ca ar nelabviem: skol, darb un sadzv, t ir ca par savu vietu, savu imeni un savu namu.

da ca izpauas pareiz msu grtajos laikos, kad ir nedroba darb, nezia par to, vai spsim samakst par dzvokli, ri, vai spsim nomakst tekoos maksjumus. Ar to vl nepietiek. Pastvgi tiek uzturta spriedze sabiedrb redz, tas ir tikai skums, bs vl trakk. Vai ir kds glbi tiem, kas ir zaudjui pdjs cerbas atrast darbu? Risinjums btu doties prom uz citm zemm laimes un darba mekljumos. Vai tas ir kas jauns? N. Vai ikkatr pasak tva dli dodas prom no mjm laimi meklt. Cilvki pameta Eiropu un devs uz Ameriku, sapodami par jaunu un labku dzvi. Daudzreiz aizceoana bija piespiedu, jo sav zem draudja izncinana (Armu tauta 1914. gad), visbiek cilvki aizceoja tiei ekonomisku aprinu rezultt, t k odien, jo citur labk var nopelnt. Vai tas ir kas auns, ka cilvki t dara? N. Jo t ir svarga lieta nodroint sevi un imeni ar iztiku, un krzes situcij cilvks dara ko var, lai tikai atvieglotu savu dzvi.

Cilvki ikdien cns ne tikai par to, kas ietekm fizisko dzvi iztikanu, aprbu, pajumti. Ca jau skas pirmkrt ar sevi ar grku, velnu un nvi. Glui k ikdienas domas par damo ir ar ikdienas ca ar to, kas ms ved prom no Dieva. Apustulis Pvils tlo brus trptu cntju ar bruucepuri galv, vairogu vien un zobenu otr rok un pret nvgu ienaidnieku. ir aina, kaut ar cilvkiem labi pazstama, nemaz neiet pievilcga, jo t ir kara aina, bet kar nesis tik daudz cieanu un posta. Tomr t ir realitte, kuras aptveranai ms modina Dieva vrds. Iedomjieties, cik nespcgs ir cilvks, kas karam nav gatavojies. Cik viegli ievainojama ir valsts, kas karam nav gatavojusies un noguljusi ienaidnieka tuvoanos. Apustulis brdina, ka mums visapkrt ir labi organizta un bruota tumsas armija, tumsas valsts, ts vadtji un dmoni pasaules telp. Tie ir aplenkui cilvci un kro izncint Dieva radbu un Via Dla pestanu.

Kds teiks: tie ir murgi, t ir vajanas mnija. Jo nekas tds rji tau nav redzams. Debesis ir skaidras un dzidras, un tur neredz auojam stana eeu pulkus. Un tomr tiei t mca Kristus apustulis un brdina kristieus bruoties cai.

Tau neprprotiet! ca nav ar miesu un asinm, proti ca nav ne ar cilvkiem, ne valstm vai tautm. T ir Kristus bauu un Evalija ca ar grku msos un ar stana ideoloiju un viltus teoloiju pasaul. Ak, Kungs, ar kdu neatlaidbu tie uzmcas! Jo kd gan cilvkiem vajadztu sevi nodot izncbai, noziegumiem, postoai izlaidbai, neticbai, elkdievbai. Tas ir td, ka tumsas kunga bultas un ieroi trpa msu grcgum un msu vjajs viets, un tad cilvki garg zi kst tiei k nespcgi ievainotie, ar kuriem velns un via eei var rkotie k tk.

Neaizsargti cilvki kst par vieglu guvumu. Un nvga ievainojuma pazme ir, ka cilvki tiecas pc visa, izemot grku piedoanu un Debesu valstbu. Nvgi ievainota cilvka pazme ir, ka cilvki tiecas pc visa, izemot grku piedoanu un Debesu valstbu. Nvgi ievainota cilvka pazme ir vienaldzba gargs liets. Nvgi ievainota cilvka pazme ir garga paapzia, lepnums un apzinta pretoans Bbeles mcbai. Un vioais ir tas, ka rji cilvks var bt vesels, spcgs un pat veiksmgs, nemaz neatgdinot ievainotu un mirstou cilvku. Tomr apustulis Pvils mca, ka cilvks bez Dieva dotajm brum un ieroiem ir k kails kara lauk pret labi nordtu un mirdzoi asu traudu un brum nespcgs un prlieku viegli ievainojams. Un cilvks ir vl jo vieglk ievainojams tad, ja ienaidnieku neredz un nenojau.

Tiei iemesla d msu nvgais ienaidnieks visbiek nenk atklti k tiei auns un izncinos, bet gan maskjies tums un migl, melos un vilt. Vi izliekas par labko draugu, sola pildt msu vissirsngks vlans un dot mums to, ko iekrojam. Vi nekad grku nesauc par grku. Vi dod cilvkiem kroto indi un trdus, izncbu caur lietm, kas rji ir spoas un ietami saldas, lai ms ts lietotu, bet beigs mirtu.

Msu grks ir tas, kas pieder elles kungam. Tas tiecas pc sava saimnieka un cenas izrauties no Dieva rokas. Msu grka d ms apmulstam velna melu priek un pai aj migl un tums ienaidnieku saskatt nespjam. Td mums biei iet, ka msu ienaidnieki ir cilvki: msu skolotji, kaimii, pat msu imenes loceki, partijas un valdbas, tie, kam pieder vairk nek mums, mums iet, ka msu ienaidnieki ir citas tautas un valstis. Bet daudziem pat iet, ka viu stais ienaidnieks ir dieva patiesbas vrds, kas neauj dzvot k tk, bet aizvien mudina atgriezties no grkiem un dzvot saska ar desmit bauiem.

J, reizm t var bt, ka pat msu tuvie cilvki darbojas k velna advokti, tomr ne jau vii ir patiesais apgrcbas clonis un ne jau pret cilvkiem apustulis aicina c, bet pret dmoniem un tumsas varu pasaules telp. Un ai cai neder ne labkais rdta trauda asmens, ne msu pau kaujas saucieni, ne modernas kaujas lidmanas, ne bumbas, ne artilrija. Tie auj pavisam cit virzien un velnam nemaz nav kaitgi. Toties ai c der Dieva draudzei novltie ldzeki, un apustulis aicina ik dienas un ik svtdienas no jauna tajs trpties.

Vispirms Pvils aicina visprji apjozties ar patiesbu! Tas nozm, ka visa msu dzve ir Dieva vrda vadta un ka ms ticam tam, ko Dievs mums mca un pavl. Tiem, kas t apjozti, Dievs klied tumsu un miglu un auj ieraudzt msu auno pretinieku un kustbu via nometn.

Tlk apustulis liek trpties taisnbas brus, proti, ne tikvien vrdos, bet ar darbos apliecint Dieva taisnbu un bt nevainojamiem dzv un tikumos. das taisnbas bruas aizsarg no indgajm bultm, kuras stans raida pret mums, lai izaubtu msu ticbu. Jo velns izmanto msu grkus un vjbas, lai ms apsdztu un izaubtu. Jo vairk mums rju grku un netikumu, jo grtk paiem notict, ka esam Dieva piedoanas ietverti un apskauti. Velns nekavjas mums msu grkus atgdint. Lai nokautu mums msu ticbu un ierautu atpaka tums. Ar msu kaimii tad saka: kas tad tas par kristieti, es jau nu gan zinu, ko vi dara. Td aizvien ciek uzvilksim desmit bauu taisnbas bruas, ka esam ne vien Dieva vrda klaustji, bet ar dartji.

Satversim ar ticbas vairogu, ko Kristus Evalijs mums devis, jo msu taisnbas bruas tomr ms sarg nepilngi un aun bultas var ms skart. Un tur, kur msu taisnba ms nesarg, aizsegsimies ar vairogu, kas ir ticba grku piedoanai. Un vairoga stiprums ir Dieva bezgalg ldzcietba, lnprtba un piedoana. Spcgi ir tumsas triecieni, tik spcgi, ka nekas pasaul tiem neldzins. Un to spks ir preczaj trpjum, kas vienmr er tiei msu apslpts domas un grcgs tieksmes. Ja drkstam saldzint, tad preczks un modernks raetes nespj trpt t, lai kar btu uzvarts, ts varbt trpa mr, bet ne vienmr mris ir izvlts pareizi. Bet velna trieciens ir vienmr preczs, tas vienmr er ms visvjkaj viet. oti varens ir msu ienaidnieks. Bet vl varenks par velnu ir tas vairogs, kas mums dots msu ticba. Ts stiprums ir, k saka Pvils, msu Kung un Via varenaj spk. Td caur ticbu uzticiet visas savas bdas un savus grkus Dievam, k to mca apustulis Jnis 1. vstul 3. noda, 20. pant: ¥Ja msu sirds ms apsdz, Dievs ir lielks nek msu sirds un zina visas lietas!¡ Un pravietis Jesaja mca: ¥Ja msu grki ir sarkani k purpurs, tie bs balti k sniegs un k balinta vilna.¡ Un lai ar velns un pasaule turtu visus msu grkus pret mums un pat msu sirds pagurtu un skumjs btu gatava atteikties no Kristus pestanas, Dieva piedoana ir augstka, dzika un svtka k visas pasaules asiainkie grki.

Kad ms pai sev nespjam piedot, ziniet, Dievs ir lielks par mums, msu grkiem un visu pasauli Vi ms Kristus asins stjis un mazgjis trus no visiem msu grkiem. Un, lai ar oti varens ir msu ienaidnieks, Dievs ir lielks par viu, un Dieva dvtais ticbas taisnbas vairogs ir nesatriecams un nesagraujams!

Un bruojuies ar ticbas vairogu un nosegui savu galvu ar pestanas bruu cepuri k visas msu cas vainagojumu un mri, ms esam gatavi tai cai, kur esam likti. Cilvkam nav izvles: vai nu ms pieemsim Dieva ierous un Via glbanu, vai ar k nelgas krtam par vieglu laupjumu tumsas kungam. Cilvks nevar aiziet no s kaujas, jo nevar aiziet no pasaules, kur dzvojam. Var jau dzvot ilzij, ka aunums ms neskar, bet tad pienk barg prbaudjuma stunda, un ms esam satriekti. Var pki pienkt brdis, kad jzaud darbs, kad vairs nav ldzeku, lai dzvotu un cilvku prem izmisums un nezia. Kas ms mierins? Kas dos spku izturt? Tie bs Dieva neuzvaramie ieroi, kas ms pavads vistumkaj ce un visnelgkajos laikos ¥pat ja esmu vistumk ielej, tau aunuma nebstos¡ ar Kristu uzvaram.

Un tad vl par Dieva vrda zobenu: is ierocis biei kristieu vid tiek prprasts un nepareizi lietots. o zobenu Pvils nenovl citu kristieu slepkavoanai! is zobens nav domts, lai slepkavotu un eltu cilvkus, lai, to vicinot, prkliegtu un nomktu. is zobens nav domts, lai ms ar t paldzbu censtos atrisint attiecbas ar citiem cilvkiem, tas nav domts, lai ar to cirstu ik dienu un analiztu viengi sadzves problmas. Priek t labi der msu prts un tikumi. is zobens ir domts, lai eltu tumsu un ieraudztu patiesbu, lai izkliedtu miglu un aizdztu maldu mcbu un melus. is zobens nav domts karoanai ar cilvkiem, karoanai ar miesu un asinm, bet gan Dieva vrda patiesbas noskaidroanai un paturanai. Td is zobens nav, lai ievainotu, bet gan lai dziedintu. Tas ir jlieto k dziedinanas rks, bet ne k izncinanas ldzeklis. Jo tas lietojams, lai noskaidrotu Dieva vrda patiesbu dvseu pestanas d.

Ja visa s lietas pareizi saprotam un esam tajs trpti, tad atliek vien apaut kjas ar apemanos kalpot miera Evalijam. Ar dedzbu to visu lietot sav un citu lab, saska ar katram cilvkam dotajm dvanm un uzdevumiem: mtei un tvam mct savus brnus kristgaj mcb, kopt un sargt savu imeni, katram sav darbaviet bt par priekzmi citiem, ja vajag, ar apliecinot savu kristgo prliecbu, mctjiem studt un sludint Evaliju, svtdienas skolas skolotjiem mct draudzes brnus, ikkatram ziedot pc iespjm savas draudzes vajadzbm.

Dzvosim t, lai nedzvotu viengi pasaulgs cs un nekaltu viengi pasaulgus mrus, bet lai ms visi cntos ar taj c, ko apraksta apustulis Pvils. T cnjs ar msu ticbas tvi brahms, Dvids un daudzi citi Bbeles varoi, k ar M.Luters tie mums dod priekzmi un degsmi pavadt msu dzvi k dzviem Dieva brniem un uzticamiem ticbas karavriem. Ja ms ticb pastvsim ldz galam, tad varam bt droi Dievs ir uzticams un Vi nepamets ms, k tas biei pasaul notiek, bet gan veds pie sevis Debess, kur katram no mums ir sagatavota mjvieta, kur nav nedz asaru, nedz vaidu, bet nebeidzams, mgs miers un prieks. men.

Ievietots 01.11.2009

Komentāri
0 Komentāri
Vārds:
E-pasts: (neobligāti)
Ievadi: 1k4mE
Smaidiņš: smile wink wassat tongue laughing sad angry crying confused jee 185 186 187 188 189 190 191 192 

| Aizmirsti mani

Sprediķi, paziņojumi

Dzve k ca

Reformcijas dien
         1.11.2009.

Efezieiem 6: 11-18

11 Bruojieties ar visiem Dieva ieroiem, lai js vartu pret stties velna viltbm.
12 Jo ne pret miesu un asinm mums jcns, bet pret valdbm un varm, s tumsbas pasaules valdniekiem un pret aunajiem gariem pasaules telp.
13 Tpc satveriet visus Dieva ierous, lai js btu spcgi pret stties aunaj dien un, visu uzvarjui, vartu pastvt.
14 Ttad stviet, savus gurnus apjozui ar patiesbu, trpuies taisnbas brus,
15 kjas apvui ar apemanos kalpot miera evalijam;
16 bez visa t satveriet ticbas vairogu, ar ko js varsit dzst visas aun ugungs bultas.
17 emiet ar pestanas bruu cepuri un Gara zobenu, tas ir, Dieva vrdu,
18 ar vism lganm un lgumiem ldziet Dievu Gar ik brdi


Reformcijas dien ms sevii piedomjam par tiem msu ticbas tviem, kas nav atstjui savu ticbu novrt, bet to pat pasargjui no izncbas un maldiem un tdjdi ar ms varam smelties iepriecu un spcinjumu msu kristgaj dzv. Kas viiem deva spku pastvt ticb un uzvart? Kas ms aizsarg no aun uzbrukumiem ik dienu?

Daudzi piekrits teicienam, kas dzve ir ca. T ir ca ar trkumu, slimbm, ca ar sevi, ar savu ktrumu un neizlmbu. Dzve ir ca ar nelabviem: skol, darb un sadzv, t ir ca par savu vietu, savu imeni un savu namu.

da ca izpauas pareiz msu grtajos laikos, kad ir nedroba darb, nezia par to, vai spsim samakst par dzvokli, ri, vai spsim nomakst tekoos maksjumus. Ar to vl nepietiek. Pastvgi tiek uzturta spriedze sabiedrb redz, tas ir tikai skums, bs vl trakk. Vai ir kds glbi tiem, kas ir zaudjui pdjs cerbas atrast darbu? Risinjums btu doties prom uz citm zemm laimes un darba mekljumos. Vai tas ir kas jauns? N. Vai ikkatr pasak tva dli dodas prom no mjm laimi meklt. Cilvki pameta Eiropu un devs uz Ameriku, sapodami par jaunu un labku dzvi. Daudzreiz aizceoana bija piespiedu, jo sav zem draudja izncinana (Armu tauta 1914. gad), visbiek cilvki aizceoja tiei ekonomisku aprinu rezultt, t k odien, jo citur labk var nopelnt. Vai tas ir kas auns, ka cilvki t dara? N. Jo t ir svarga lieta nodroint sevi un imeni ar iztiku, un krzes situcij cilvks dara ko var, lai tikai atvieglotu savu dzvi.

Cilvki ikdien cns ne tikai par to, kas ietekm fizisko dzvi iztikanu, aprbu, pajumti. Ca jau skas pirmkrt ar sevi ar grku, velnu un nvi. Glui k ikdienas domas par damo ir ar ikdienas ca ar to, kas ms ved prom no Dieva. Apustulis Pvils tlo brus trptu cntju ar bruucepuri galv, vairogu vien un zobenu otr rok un pret nvgu ienaidnieku. ir aina, kaut ar cilvkiem labi pazstama, nemaz neiet pievilcga, jo t ir kara aina, bet kar nesis tik daudz cieanu un posta. Tomr t ir realitte, kuras aptveranai ms modina Dieva vrds. Iedomjieties, cik nespcgs ir cilvks, kas karam nav gatavojies. Cik viegli ievainojama ir valsts, kas karam nav gatavojusies un noguljusi ienaidnieka tuvoanos. Apustulis brdina, ka mums visapkrt ir labi organizta un bruota tumsas armija, tumsas valsts, ts vadtji un dmoni pasaules telp. Tie ir aplenkui cilvci un kro izncint Dieva radbu un Via Dla pestanu.

Kds teiks: tie ir murgi, t ir vajanas mnija. Jo nekas tds rji tau nav redzams. Debesis ir skaidras un dzidras, un tur neredz auojam stana eeu pulkus. Un tomr tiei t mca Kristus apustulis un brdina kristieus bruoties cai.

Tau neprprotiet! ca nav ar miesu un asinm, proti ca nav ne ar cilvkiem, ne valstm vai tautm. T ir Kristus bauu un Evalija ca ar grku msos un ar stana ideoloiju un viltus teoloiju pasaul. Ak, Kungs, ar kdu neatlaidbu tie uzmcas! Jo kd gan cilvkiem vajadztu sevi nodot izncbai, noziegumiem, postoai izlaidbai, neticbai, elkdievbai. Tas ir td, ka tumsas kunga bultas un ieroi trpa msu grcgum un msu vjajs viets, un tad cilvki garg zi kst tiei k nespcgi ievainotie, ar kuriem velns un via eei var rkotie k tk.

Neaizsargti cilvki kst par vieglu guvumu. Un nvga ievainojuma pazme ir, ka cilvki tiecas pc visa, izemot grku piedoanu un Debesu valstbu. Nvgi ievainota cilvka pazme ir, ka cilvki tiecas pc visa, izemot grku piedoanu un Debesu valstbu. Nvgi ievainota cilvka pazme ir vienaldzba gargs liets. Nvgi ievainota cilvka pazme ir garga paapzia, lepnums un apzinta pretoans Bbeles mcbai. Un vioais ir tas, ka rji cilvks var bt vesels, spcgs un pat veiksmgs, nemaz neatgdinot ievainotu un mirstou cilvku. Tomr apustulis Pvils mca, ka cilvks bez Dieva dotajm brum un ieroiem ir k kails kara lauk pret labi nordtu un mirdzoi asu traudu un brum nespcgs un prlieku viegli ievainojams. Un cilvks ir vl jo vieglk ievainojams tad, ja ienaidnieku neredz un nenojau.

Tiei iemesla d msu nvgais ienaidnieks visbiek nenk atklti k tiei auns un izncinos, bet gan maskjies tums un migl, melos un vilt. Vi izliekas par labko draugu, sola pildt msu vissirsngks vlans un dot mums to, ko iekrojam. Vi nekad grku nesauc par grku. Vi dod cilvkiem kroto indi un trdus, izncbu caur lietm, kas rji ir spoas un ietami saldas, lai ms ts lietotu, bet beigs mirtu.

Msu grks ir tas, kas pieder elles kungam. Tas tiecas pc sava saimnieka un cenas izrauties no Dieva rokas. Msu grka d ms apmulstam velna melu priek un pai aj migl un tums ienaidnieku saskatt nespjam. Td mums biei iet, ka msu ienaidnieki ir cilvki: msu skolotji, kaimii, pat msu imenes loceki, partijas un valdbas, tie, kam pieder vairk nek mums, mums iet, ka msu ienaidnieki ir citas tautas un valstis. Bet daudziem pat iet, ka viu stais ienaidnieks ir dieva patiesbas vrds, kas neauj dzvot k tk, bet aizvien mudina atgriezties no grkiem un dzvot saska ar desmit bauiem.

J, reizm t var bt, ka pat msu tuvie cilvki darbojas k velna advokti, tomr ne jau vii ir patiesais apgrcbas clonis un ne jau pret cilvkiem apustulis aicina c, bet pret dmoniem un tumsas varu pasaules telp. Un ai cai neder ne labkais rdta trauda asmens, ne msu pau kaujas saucieni, ne modernas kaujas lidmanas, ne bumbas, ne artilrija. Tie auj pavisam cit virzien un velnam nemaz nav kaitgi. Toties ai c der Dieva draudzei novltie ldzeki, un apustulis aicina ik dienas un ik svtdienas no jauna tajs trpties.

Vispirms Pvils aicina visprji apjozties ar patiesbu! Tas nozm, ka visa msu dzve ir Dieva vrda vadta un ka ms ticam tam, ko Dievs mums mca un pavl. Tiem, kas t apjozti, Dievs klied tumsu un miglu un auj ieraudzt msu auno pretinieku un kustbu via nometn.

Tlk apustulis liek trpties taisnbas brus, proti, ne tikvien vrdos, bet ar darbos apliecint Dieva taisnbu un bt nevainojamiem dzv un tikumos. das taisnbas bruas aizsarg no indgajm bultm, kuras stans raida pret mums, lai izaubtu msu ticbu. Jo velns izmanto msu grkus un vjbas, lai ms apsdztu un izaubtu. Jo vairk mums rju grku un netikumu, jo grtk paiem notict, ka esam Dieva piedoanas ietverti un apskauti. Velns nekavjas mums msu grkus atgdint. Lai nokautu mums msu ticbu un ierautu atpaka tums. Ar msu kaimii tad saka: kas tad tas par kristieti, es jau nu gan zinu, ko vi dara. Td aizvien ciek uzvilksim desmit bauu taisnbas bruas, ka esam ne vien Dieva vrda klaustji, bet ar dartji.

Satversim ar ticbas vairogu, ko Kristus Evalijs mums devis, jo msu taisnbas bruas tomr ms sarg nepilngi un aun bultas var ms skart. Un tur, kur msu taisnba ms nesarg, aizsegsimies ar vairogu, kas ir ticba grku piedoanai. Un vairoga stiprums ir Dieva bezgalg ldzcietba, lnprtba un piedoana. Spcgi ir tumsas triecieni, tik spcgi, ka nekas pasaul tiem neldzins. Un to spks ir preczaj trpjum, kas vienmr er tiei msu apslpts domas un grcgs tieksmes. Ja drkstam saldzint, tad preczks un modernks raetes nespj trpt t, lai kar btu uzvarts, ts varbt trpa mr, bet ne vienmr mris ir izvlts pareizi. Bet velna trieciens ir vienmr preczs, tas vienmr er ms visvjkaj viet. oti varens ir msu ienaidnieks. Bet vl varenks par velnu ir tas vairogs, kas mums dots msu ticba. Ts stiprums ir, k saka Pvils, msu Kung un Via varenaj spk. Td caur ticbu uzticiet visas savas bdas un savus grkus Dievam, k to mca apustulis Jnis 1. vstul 3. noda, 20. pant: ¥Ja msu sirds ms apsdz, Dievs ir lielks nek msu sirds un zina visas lietas!¡ Un pravietis Jesaja mca: ¥Ja msu grki ir sarkani k purpurs, tie bs balti k sniegs un k balinta vilna.¡ Un lai ar velns un pasaule turtu visus msu grkus pret mums un pat msu sirds pagurtu un skumjs btu gatava atteikties no Kristus pestanas, Dieva piedoana ir augstka, dzika un svtka k visas pasaules asiainkie grki.

Kad ms pai sev nespjam piedot, ziniet, Dievs ir lielks par mums, msu grkiem un visu pasauli Vi ms Kristus asins stjis un mazgjis trus no visiem msu grkiem. Un, lai ar oti varens ir msu ienaidnieks, Dievs ir lielks par viu, un Dieva dvtais ticbas taisnbas vairogs ir nesatriecams un nesagraujams!

Un bruojuies ar ticbas vairogu un nosegui savu galvu ar pestanas bruu cepuri k visas msu cas vainagojumu un mri, ms esam gatavi tai cai, kur esam likti. Cilvkam nav izvles: vai nu ms pieemsim Dieva ierous un Via glbanu, vai ar k nelgas krtam par vieglu laupjumu tumsas kungam. Cilvks nevar aiziet no s kaujas, jo nevar aiziet no pasaules, kur dzvojam. Var jau dzvot ilzij, ka aunums ms neskar, bet tad pienk barg prbaudjuma stunda, un ms esam satriekti. Var pki pienkt brdis, kad jzaud darbs, kad vairs nav ldzeku, lai dzvotu un cilvku prem izmisums un nezia. Kas ms mierins? Kas dos spku izturt? Tie bs Dieva neuzvaramie ieroi, kas ms pavads vistumkaj ce un visnelgkajos laikos ¥pat ja esmu vistumk ielej, tau aunuma nebstos¡ ar Kristu uzvaram.

Un tad vl par Dieva vrda zobenu: is ierocis biei kristieu vid tiek prprasts un nepareizi lietots. o zobenu Pvils nenovl citu kristieu slepkavoanai! is zobens nav domts, lai slepkavotu un eltu cilvkus, lai, to vicinot, prkliegtu un nomktu. is zobens nav domts, lai ms ar t paldzbu censtos atrisint attiecbas ar citiem cilvkiem, tas nav domts, lai ar to cirstu ik dienu un analiztu viengi sadzves problmas. Priek t labi der msu prts un tikumi. is zobens ir domts, lai eltu tumsu un ieraudztu patiesbu, lai izkliedtu miglu un aizdztu maldu mcbu un melus. is zobens nav domts karoanai ar cilvkiem, karoanai ar miesu un asinm, bet gan Dieva vrda patiesbas noskaidroanai un paturanai. Td is zobens nav, lai ievainotu, bet gan lai dziedintu. Tas ir jlieto k dziedinanas rks, bet ne k izncinanas ldzeklis. Jo tas lietojams, lai noskaidrotu Dieva vrda patiesbu dvseu pestanas d.

Ja visa s lietas pareizi saprotam un esam tajs trpti, tad atliek vien apaut kjas ar apemanos kalpot miera Evalijam. Ar dedzbu to visu lietot sav un citu lab, saska ar katram cilvkam dotajm dvanm un uzdevumiem: mtei un tvam mct savus brnus kristgaj mcb, kopt un sargt savu imeni, katram sav darbaviet bt par priekzmi citiem, ja vajag, ar apliecinot savu kristgo prliecbu, mctjiem studt un sludint Evaliju, svtdienas skolas skolotjiem mct draudzes brnus, ikkatram ziedot pc iespjm savas draudzes vajadzbm.

Dzvosim t, lai nedzvotu viengi pasaulgs cs un nekaltu viengi pasaulgus mrus, bet lai ms visi cntos ar taj c, ko apraksta apustulis Pvils. T cnjs ar msu ticbas tvi brahms, Dvids un daudzi citi Bbeles varoi, k ar M.Luters tie mums dod priekzmi un degsmi pavadt msu dzvi k dzviem Dieva brniem un uzticamiem ticbas karavriem. Ja ms ticb pastvsim ldz galam, tad varam bt droi Dievs ir uzticams un Vi nepamets ms, k tas biei pasaul notiek, bet gan veds pie sevis Debess, kur katram no mums ir sagatavota mjvieta, kur nav nedz asaru, nedz vaidu, bet nebeidzams, mgs miers un prieks. men.

Ievietots 01.11.2009

Lasi sprediķus!

Šodienas lūgšana no M.Lutera

1. vēstule korintiešiem

Psalmi

Bībeles stunda
 ...Mācība
 ...Mācītājs
 ...Sadraudzības mācība

Kristīgie pasākumi
  Ziemassvētku zvaigzne

Stāsti bērniem:
  Kurš to teica?
  Seifs
  Kivi


Tumes koris,
koris "Vanema"

Fotogalerija Ziemassvētki Tumē 2008. gadā

Svētruna
1941. gada 14. jūnija Deportāciju piemiņas brīdī, iesvētot Piemiņas krusta zīmi Tumē

Svētruna
Karogs pār visiem karogiem
Tumē 2006. gada 1. septembrī

Foto
Kapu svētki Tumē
2006. gada 5. augustā

Foto
2006. gada Jāņi "Pilsētniekos"
Kopā ar Jelgavas Kristus draudzi

Fotogalerija Kristības Tumē
2006. gada Lieldienās

Fotogalerija Jeruzaleme 2006. gada ziemā
A.Dāboliņa foto un komentāri

Fotostāsts Fotoreportāža par Jeruzalemi Tumes kultūras namā

LELB identitātes mokas

Reformācija - lūzuma laiks pasaules vēsturē

Lūgsim kopā ar Luteru!

Krustvārdu mīklas:
  Soģi
  Mozus dzīves sākums
  Jordānas upes šķērsošana
  Jēzus pie krusta
  Jēzus dzīvs!


 ...Jautājumi un atbildes ¬
Par Mat.7:1

Netrūkst situāciju, kad Svētie Raksti mūs aicina tiesāt - ne ar savu prātu, bet lietojot Dieva vārdu, kas vēršas pret atklātu, bezkaunīgu grēku vai pret agresīviem maldu mācītājiem.




Draudzes adrese: Tumes kultūras nams
Jautā, sūti ierosinājumus un atsauksmes par mājas lapu:

e-pasts

tel. 31 93312
29342329
Webmaster
Oskars Laugalis