Sprediķi || Bībeles stunda || Psalmi || Esejas || || Reģ./piesl. ||Kristus miera draudze Lūgšana ... Dažādi
ELBL manifests

Warning: session_start() [function.session-start]: Cannot send session cookie - headers already sent by (output started at /home/kmd-ftp/inform.php:156) in /home/kmd-ftp/Tumeskoris/cutenews/captcha/php-captcha.inc.php on line 46

Warning: session_start() [function.session-start]: Cannot send session cache limiter - headers already sent (output started at /home/kmd-ftp/inform.php:156) in /home/kmd-ftp/Tumeskoris/cutenews/captcha/php-captcha.inc.php on line 46

Esejas

Komentāri: 10
Vai evolcija?

Sveiciens visiem vasaras vid!

 

Ceru, ka ikvienam no jums ir kda iespja izrauties no steidzgs civilizcijas burzmas un nokt tuvk pie dabas. Tam nav vajadzgi lieli ldzeki, nav nepiecieams bt lauku lielsaimniekam vai pat vasarncas paniekam, tam netrauc krze un nav pat jdodas uz Kanriju salm. Pietiek, ja apturam auto kd klus snceli, vai ar izkpjam no autobusa vientu pietur.

Pastaiga pa meu ir nomierinoa, pava iztli rosinoa. Kas tik viss tur neaug un nezied! Tie nav pazstamu selekcionru slaveni lielziedi un parasti ms tiem paejam garm esam pieradui. Bet, rpgk ielkojoties, katr pav un pat grvmal var saskaitt vismaz desmit dadus ziedous augus. Ziedi, lai ar nav neko lieli, ir rkrtgi interesanti un daudzkrsaini. Tie smaro. Slavenie lielziedi to parasti neprot.

Ja kas, paostiet ikviena drzkopja ienaidnieces grsas ziedu...

 

 Ir ne tikai ziedi, bet ar ogas! Mazs zementes vl joprojm ir atrodamas nains viets, purv var pamieloties ar lcenm (mklenm). Varbt kurzemnieki jau atrod pa kdai avenei? Par snm pat nerunsim, jo savas su vietas izsenis visi grib turt noslpum... Ja rpgi ielkojamies visapkrt milzga augu dadba, un tad vl ar kukaii! Ak, ie kukaii! Ja paem parastu 4X palielinmo stiklu, var ieskatties kukainim acs. Izrds, ka katram to ir vairki simti. Simti labo acu un simti kreiso. Katram. Un tad vl interesant vairoans. Vai maz iespjams izdomt kaut ko saretku? rces attstbas stadijas, piemram.

Kukaii daos gadjumos ir ne visai patkami tie ms uzskata par oti lieliem, kustgiem un gargiem veidojumiem, kam noteikti vajadztu iekost. Izrds, ka odi tomr ikdien neprtiek no asinm, bet gan no augu sulm. Asinis vajadzgas odu mttm. Asinis vajadzgas tpc, ka hemoglobns ir nepiecieams odu oliu nogatavinanai. Grmats raksta, ka odi un citi kukaii esot apdzvojui zemi ilgus miljonus gadu pirms zdtjiem. Nez kur tad odu mttes ma asinis, lai nodrointu odu dzimtas pctecbu?

J. Ttad, pieemot, ka Latgal vl nav apstas visas zemenes, bet Kurzem jau sk srtoties avenes. Ir vrts, dot gargo aveni, piedomt par ts uzbvi. Ir vrts piedomt.

Tagad ir mod vrds meditcija”. Nupat vien laikrakst, laikrakst, kuru lasm jau gandrz divdesmit gadus t ar ldz galam neapjauot, kam tad tas sti pieder, atkal ir gar raksts par meditciju. Vartu jau ar sact piedomanu”...

Es ne jau par meditciju! Es par avenm... Ttad, ja medit par avenm, tad var tri vien noprast, ka avene ir viens diezgan sarets iestdjums. Varbt pat saretks nek Latvijas Banka. J, daudz saretks! Paskatieties vien kda simetrija, kda forma, kds saturs. Un cik maza ir sklia, kas pilngi visu informciju par brnig auga pabm ir gatava saglabt putna vder ldz brdim, kad atkal nonks zem. Auglg zem.

Ir vrts meditt par avenm, ir vrts! Nu, ja kas, var meditt ar par dadiem. Dadiem ir rkrtgi skaisti ziedi, dam sugm pat izcili. Dadi nobriedina sklas un dzvnieki un cilvki ts izns. Jo sklm ir i un i aizeras aiz dzvnieku vilnas un cilvku drbm. Interesanti, k dadi izplatjs pirms daudziem jo daudziem miljonu miljoniem gadu, kad vl nebija ne cilvku, ne dzvnieku? Iespjams, ka sklas bira zem turpat pie dadu saknm un radja augam lielas nertbas. J, dadzis gan ir pacietgs! Sapot par zdtju evolciju miljoniem gadu! Tur vajag stu rakstura noturbu! Toties, kad pardjs dzvnieki, tad dadzis evolucionja un nolma, ka sklm ir jpieaudz i. Gudrs k Darvins!

 

Ir lietas, ko zinm oti labi, ir lietas, ko it k jau zinm, bet ne visai labi. Piemram, Rga....

-Kas ir Rga?

-Latvijas galvaspilsta!

-Kas ir Latvijas galvaspilsta?

-Rga!

-Kas t par pilstu pie Daugavas grvas?

-Nu, Rga, tau!

-Vai Saeima ir Ventspil?

- Tak Rg, galvaspilst, tu ko?!

 

Visas atbildes par Rgu un ap Rgu ir mums dzii iesduie apzi. Ms ne mirkli neaubmies atbildot par Rgu un msu apzia zibengi dod pareizo atbildi.

 

Bet k ir, ja, vrojot perfekti uzemtus filmas kadrus par dzvniekiem un augiem un dabu, vienlaicgi dzirdam, k mums ststa par o augu un dzvnieku evolciju miljoniem gadu garum? Evolciju, kura notiek pc dabas likumiem”... ko radjusi mte daba”... ???

Kdas tad ir msu sajtas? Vai esam stipri un stabili sav prliecb? Vai tikpat stipri, k par Rgu?

 

Vlu jauki pavadt atlikuo vasaras laiku! Rpgi ieskatties, kas tur aug un kas tur kustas ik kvadrtcentimetr zemes! Un piedomt, no k tas viss ir radies.

 

Ar cieu Juris Takovs, kapelns.

 

Un Dieva miers, ... !

Ievietots 21.07.2009

Komentāri
10 Komentāri
Komentē filologs @ 09.11.2009 22:07
Sveiki visapkārt!.. Pēc ilgāka laika atkal esmu iemaldījies Jūsu mājaslapā; atceros, kādreiz te arī iereģistrējos un piedalījos interesantās diskusijās par valodas jautājumiem.. :)
Aigard un pārējie šejienieši, es gribēju apjautāties, kā Jums labi klājas, un novēlēt veiksmi visos darbos!
P.S. Kaut kad jau atkal ienākšu - apskatīt iespējamo atbildi! :)
Komentē Aigard @ 18.11.2009 08:29
Sveiks, Filolog!

Prieks Tevi atkal satikt virtuālajā realitātē. Es jau arī biju neziņā: kur tad esi palicis. Mums visumā klājas labi ar Dieva palīgu: dzīvojam un darbojamies gan baznīcas, gan pasaules laukos: gan šeit uz vietas, gan arī ārvalstīs.Tāpat vērojam notikumus baznīcās, analizējam tos un mēģiam spriest par to, kādā būtu mūsu pašu kopības visoptimālākā un Dievam tīkāmā virzība. Pats personiski tagad daudz laika esmu spiests veltīt filozofijas tematikai, jo tuvākā laikā no manis prasa nodot LU promocijas komisijai manu doktordarbu. Tā ir laba prasība, jo veicina beidzot savest kārtībā akurāt pirms desmit gadiem tapušo darbu, aizstāvēt to kā doktrodisertāciju un arī publicēt kā grāmatu. Tas nu par mani.

Pirmajā adventā Tumē būs svinīgs notikums: notiks mūsu brāļa Kristū Oskara aicinājuma apstirpirnāšana kalpošanā ar Dieva vārdu (ordinācija Dieva vārda kalpa amatā Tumes draudzē).

Pats jau kopš pavasara darbojos Jēkabpilī, kur mani kā mācitāju aicināja viens no lielākajiem pansionātiem Latvijā. Tur ap Evaņģēlija vārdu un sakramentiem pulcējās draudze, notiek arī kādi citi pasākumi. Nesen lasīju lekciju par Latvijas vēstures tēmu: \"Latvijas brīvības paradoksi\". Šo pašu tēmu lasīju arī Vācījā, Baltijas pētniecības insituta organizētājā seminārā. Tās ir reflekcijas par mūsu vēstures tēmām un mēģinājums rosināt kristisku domāšanu attiecībā pret dažu labu sen iestrādātu mītu Latvijas vēsturē. Referāta teksts ir vācu valodā, tāpēc nav lielas nozīmes to publicēt šeit. Turklāt tas ir ļoti garš. Uzstājoties mūsu pašu cilvēku priekšā, es parasti izmantoju tikai tā motīvus. Dažus no tiem var atrast arī manā rakstā 18. novembra, neatkarības dienu svinību sakarā Tumes avizē, ko Oskars var arī pārpublicēt šeit. Par to varētu arī diskutēt.

Būs prieks, kad atkal parādīsies!

Vislabāko vēlot,

aigars
Komentē filologs @ 19.11.2009 23:16
Sveiks, Aigard!
Paldies par atbildi! Jā, toreiz tā mūsu komunikācija pārtrūka - apskatoties tālaika ierakstus, redzu, ka Tu toreiz taisījies pārpublicēt šeit kādu savu rakstu, kas Tev bijis publicēts \"Kentaurā\", un tad es laikam gaidīju, kad tas parādīsies, bet vēlāk kaut kā vairs nesanāca te ieskatīties tik bieži... :) (Vasara arī man bija diezgan aizņemta.)
Prieks uzzināt, ka arī jūspusē viss notiek un viss vairāk vai mazāk kārtībā. Par disertāciju - mjāā, saprotu Tevi gluži labi, jo man iet stipri līdzīgi.. :)) Arī man tagad jācenšas piebeigt savējo, un darbs pie tās ir turpinājies jau gandrīz 10 gadus..
Patiešām priecāšos un ar interesi palasīšu, ja ieliksi šeit ko no saviem pēdējā laika rakstiem. (Starp citu, bet ja Tu tagad vairs neesi Tumē, bet Jēkabpilī, vai Tu netaisīsi tur jaunu mājaslapu un šo vēl izmantosi?..)
Tad nu lai viss veicas! Līdz nākamajai reizei!
Komentē Aigard @ 20.11.2009 07:48
Sveiks Filolog,

Jā, toreiz laikam taisījāmies te kaut ko publicēt, bet tad visādi citi darbi un notikumi nāca pa starpu. To manu rakstu par Latvijas brīvību, ko uz 18.11 publicēja Tumē, Oskars droši vien drīz ieliks. Garais referāts no Jaunaltviešiem līdz Latvijas neatkarībai un vēl uz priekšu, ir vāciski. Kentaura publikāciju vispār arī varētu ielikt, bet tā gan ir ļoti specifiska.

Tā nu ir ar tām disrtācijām: vēlu Tev rosmīgu nosakaņojumu un izmantot šo krīzes laiku, lai sakārtotu šīs lietas. Vai esi interesējies, ka disertācijas pabeigšanai tagad ir pieejams ESF atbalts? Krīzes laika priekšrocības ir tās, ka ienāk EŪ izglītības atbalstam (pašu valstī tādu līdzekļu un tādas labdarības nav, investīcijas izlgltībā un pētījmos, tas mūsu zemītā allaž ir bijis \"pa īsu\". Latvieši, kā zināms, ir lieli \"praktiķi\", taustāmais allž ir tuvāk.

Viens konkrēts jautājums: vai Tev būtu zināms kāds kolēģis vai speciālists, kas varētu veikt mana darbiņa literāro redakciju? Tevi pašu uzrunāt šajā jautājumā es neuzdrošinos, droši vien liela nevaļa.

Mājas lapu Tumē veido Oskars, es tikai sūtu materiālus. Pats no šīm te WEB lietām neko daudz nesaprotu. Pēdējais sprediķis jau ir Oskara. Es Tumi pavisam neatstāju, tomēr pēc ordinācijas kalpošanā reāli un vairāk darbosies mūsu jaunais mācītājs Oskars Laugalis. Latvijā ir jau trīs Laugaļi, luterāņu mācītāji.

sveicieni,

aig.
Komentē filologs @ 20.11.2009 14:43
Sveiks, Aigar! Paldies par drīzu atbildi! Tavu rakstu par jaunlatviešiem labprāt es palasītu, kaut arī vāciski (arī vācu valodu daudz maz pieprotu, tiesa gan, ne tik labi kā angļu). Tā ka ievietojiet vien te!..
Kas attiecas uz disertācijām - paldies par laba vēlējumiem! Un jā, par ESF mērķstipendijām es zinu, es tieši grasījos Tev arī jautāt to pašu.. :) Par Tavas disertācijas rediģēšanu - no vienas puses, to darīt man būtu gan pagodinājums, gan arī interesanti (ja vien mēs nesāktu atkal strīdēties par cittautu personvārdu atveidi! :)) ), bet, no otras puses, laiks arī svarīgs faktors... Tādā gadījumā jautājums ir - kad Tev tā lasīšana būtu vajadzīga, un cik lappušu garš apmēram ir Tavs darbs?.. Teorētiski es pēc Jaungada būtu brīvāks. (Bet, ja kas, man prātā ir vēl viens variants. Viena manas mammas bijusī kolēģe, kundze stipri jau gados, bet joprojām diezgan aktīva, vēl tagad reizēm palasa korektūras dažādiem zinātniskiem izdevumiem. Varbūt viņai varētu piedāvāt arī šādu darbiņu.) Paskatīsimies.

Tad nu lai jums Tumē un Jēkabpilī labi veicas! Par tiem trīs Laugaļiem - vai nevar iestāties sajukums, ja vairāki mācītāji būs ar vienādiem uzvārdiem? :) (Tiesa gan, cik esmu dzirdējis, Latvijā jau ir ne viens vien gadījums, kad no vienas ģimenes vairāki radinieki kļūst par mācītājiem.)

Tad nu līdz nākamai reizei! :)
Komentē Aigard @ 24.11.2009 17:52
Sveiks Filolog,

Vai zini, kā pieteikties uz ESF mērķstipendiju doktora darbam? Jāiet uz LU Baznīcas ielas biroju, uz ceturto stāvu. Tur ir vesela ierēdņu armija, kas to kūrē. Papīru kalni, protams. Labāk, lai profsionāļi tos apraksta. Bet nav nekas neiespējams. Es kādas nedēļas laikā dabūju to visu uz strīpas.

Interesanti, tieši pēc Jaunā dada mans darbiņš varētu nākt tajā rediģēšanas stadijā. Īpašvārdi tiek cītīgi laboti un nekādu strīdu tur nav un nevar būt, ja gribu, lai to publicē. Ja būs Marie Mies, tad rakstam latviski Marija Mīza un cauri 185, tas ir reāls piemērs, starp citu un tādu vai līdzīgu ir pa pilnam.

Darba apojoms: grūti spriest. Šobrīd nākas rakstīt otrā daļā vienu papildus paragrāfu. Ko lai dara, vajag. Tā traki īsināt arī nav jēgas, tas nozīmē, tikko izskaitīju: 114 000 vārdu, zīmju ziņā without spaces 700 000. Lappusēs, grūti pateik, atkarīgs no fonta. Šobrīb man ir 11.TimeRomans, bet pie tā nepaliks, būs jāliek 12. ar 1/5 rindiņu atstarpi: tas sanāk 220 plus vēl kādi 30 lpp kopsvalikumi angļu/vācu, bet tie nebūtu jārediģē. Varbūt arī kāda beigu daļa var nākt nost. Tad laikam kādas 200 - 250 lpp. arī paliks.

Par jaunlatviešiem vāciski. Var jau arī ieklikt kādus fragmentus no tā. Tāpat vien. Es zinu, ka ar šīm tēmam esmu arī ledlauzis Latvijas vēstures stereotipu sasalumā. Tā nudien būs ķecerība katram \"krietnam Latvijas patriotam\". To apzinos. Dažiem acis kvadrātā tūlīt: nu kā tā var! Par Valdemāru, par Baronu, viņu vārda taču ielas nosauktas! Bet tas tas teksts tad arī drusku jāpakārto un šobrīd nav laika. Ceru, ka Oskars ieliks to par Latvijas neatkarību, kas bija Tumes avīzē.

Pagaidām - - sveicieni,

Aigars
Komentē Filologs @ 27.11.2009 18:13
Sveiks, Aigar!

Kā labi jūspusē klājas, kā ar veselību? Mūsu mājās mēs gandrīz visi esam apslimuši.. :(
Par pieteikšanos uz ESF stipendiju - zinu, zinu; ir jau darīts! :) (Un cik tālu pats ar to esi?)
Kas attiecas uz Tavu rakstudarbu - mjā, izklausās garāks par manējo! (Man ir TimesNewRoman 12 punkti, single space atstarpe, un es mērķēju uz apm. 150 lappusēm..) Labi, ka Tev tā pārlasīšana būtu vajadzīga pēc Jaunā gada, jo, ja nekādi neparedzēti šķēršļi negadīsies, varbūt tiešām tad es varētu arī tādu darbiņu uzņemties.. Kā jau teicu, man tas būtu arī interesanti.

Kas attiecas uz personvārdu transkripciju - nu, es domāju, ka Tevis minētajā piemērā varētu arī nedaudz atkāpties no normas un rakstīt, piemēram, \"Mīsa\", jo tādos gadījumos palaikam tā dara.. :) Ir, piemēram, dzirdēts, ka Ķīnas kultūras revolūcijas dalībnieku hunveibinu nosaukumā trešā skaņa oriģinālā it kā bijusi \"i\", bet Padomju Savienībā to nolemts aizstāt ar \"n\".. :) (Es gan nezinu, vai tas atbilst patiesībai.) Vēl ir dzirdēts par kādu padomju laika leišu sportistu, kurš, piedaloties sacensībās Latvijā, esot brīnījies, kāpēc viņa uzvārds šeit tiekot atveidots kā \"Pempis\" vai \"Pampis\".. laughing

Runājot par jaunlatviešiem un tā Tava raksta ievietošanu - protams, nesteidzies un, kā saka, \"take your time\", ja šobrīd esi aizņemts! Starp citu, vai par to lietu arī latviski esi ko publicējis? Man jau arī kādreiz sanāk jaunlatviešu tēmā drusku ieskatīties. Mjā, tas, ko Tu raksti, ka krietni Latvijas patrioti Tavu viedokli uztveršot kā ķecerību, izklausās jau diezgan intriģējoši! :) Es tikai iebildīšu, ka cilvēki diez vai par to ir sašutuši tikai tādēļ, ka \"viņu vārdos ielas nosauktas\". Piemēram, es, ja izlasītu kādu patiešām ķecerīgu un necieņas pilnu rakstu par jaunlatviešiem (bet es ticu, ka Tavējais tomēr tāds nav, bet balstīts uz argumentētu viedokli! :) ), tad būtu sašutis drīzāk tādēļ, ka jaunlatvieši, manuprāt, darbojās ar viscēlākajām jūtām (ko nevarētu teikt par daudziem šodienas darboņiem), ar cerībām un ar nesavtīgu dzimtenes mīlestību; varbūt arī ar jaunības maksimālismu, bet katrā ziņā ne jau kādu pašlabumu meklējot, tāpēc viņi tomēr ir pelnījuši cieņu.

Tad nu lai viss veicas, un uz sazināšanos! :)
Komentē Aigard @ 28.11.2009 13:09
Sveiks, Filolog!

Esmu ļoti priecīgs, ka esi ar mieru pārlasīt manu darbu kaut kad pēc Jaunā gada. Ja es lietoju 12 lielumu RimTimes fontu un it kā prasītās 1,5 atstarpes (savādāk tiešām ir grūti lasīt), tad - izmērīju ar pārveidošanu, man sanāks tomēr ap 350 lpp. tīra teksta, atsaues tekstā prognozēju visamz ap 500,ņemot vērā kā iet šobrīd uz priekšu. Nu redzēs. Ir brīži, kad skumji paliek, apzinoties to visu, bet ko lai dara.

Ja Tev ir 150, tad vari būt laimīgs, vairāk slīpēt. Bet Tev ir arī eksaktāka nozare. Es domāju, ka tās 350 lpp pārnestu uz grāmatu, kur ir cits formāts, tad tā tikai tāda puslīdz normāla grāmtiņa arī sanāktu, nekas tik liels. Vienkārši uz tām PC izdrukām sanāk daudz.

Jā, ESF stipendijā pirmajā kārtā man neiedeva, bet otrajā dabūju. Tāpēc arī varu raskstīt un ņemties visu cauru darba laiku, nav jādomā par citiem darbiem utt. Tagad pabeigt un iesniegt man ir konkrēts, saistošs pienākums.

Par tiem \"hunveibiniem\" un par lietuviešu uzvārdiem Tu mani sasmīdināji. Riktīgi pasmējos.

Par jaunlatviešiem. Tā ķecerība ir pašā stereotipa laušanā un vienas kļūdas uzrādīšanā. Tas populistiski izspēlētais \"ressenitment\" pret mūsu vāciešiem. Tā bija pardigmma uzticēties vairāk uzticēties Krievijai nekā Eiropai. Tā bija kliedzoši aplama, bet tomēr tā ilgu laiku tika saglabāta par spīti visām evidencēm pret to. \"Brīva Latvija brīvā Krievijā\" pastāvēja ne tikai cauri smagajai Aleksaandra un slaofīlu III rusifikācijai (!), pret ko jaunlatvieši neiebilda (pret to vērsās tikai mūsu vācieši), bet arī tālāk. Kārļa Skalbes: \"mums jānostājās ar abām kājām Eiropā\" bija ideja, kuru sākotnēji neviens neatbalstīja vai tik pat kā neviens, arī saimnniekdēli (vēlāk pilsoniskā ZS) Taču šī ideja nomināli ir īstenojusies. Es prasu: vai mēs tiešām esam ar abām kājām Eiropā? Nominālil resp. insititucionāli jā, bet ne ar sirdi. Tāpat kā ar Latvijas himnu: ko mēs īsti domājam, kad to dziedam, cik patiesi mēs ņemam šos zīmīgos vārdus, kas īstenībā ir lūgšana: Dievs svētī Latviju... Vai mēs domājam patiešām, ka ir Dievs, kas ir svētījis Latviju un ka viņš to darīs arī tālāk. Kas tas ir par Dievu? Ko viņš vēl ir teicis?

Jaunlatviešu nopelnus netaisos noliegt, to arī neesmu darījis, bet tikai gribētu rosināt sākt mācīties arī kritiski reflektēt par savu vēsturi un tās centrālajām figurām. Populisms un manipulācija ar nacionālo sentimentu allaž ir bijis tas veids, kādā ir tikusi celta mūsu politisko darība, bet tanī pašā laikā šis populisms ir to smagi gremdējis. Tas labi bija vērojams pēdējā Atmodā: ar nacionālā sentimenta palīdzību tika sagatavota pilnīgi nereflektēta poltiskā vide un piesegtas \"nacionālo spēku\" darbošanoās pret (!!!) nacionālajām interesēm.

Esmu latvieties un Latvijas patriots, tikai gribu, lai mēs mācītos reflektēt par savu vēsturi kritiski. Tas daudz ko dod un ir devis citām tautām, no kurām varam tikai mācīties. Piemēram, Šveice un Vācija. Arī par tautas līderu darbība ir jāliek zem kritiskas lupas. Andrievs Niedra pārstāvēja kristisku attieksmi pret vienu lielu daļu Latvijas politisko censoņu mērķiem. Viņu nodēvēja par tautas nodevēju. Taču viņa domāšana ir iepazīstama drīzāk kā daudz tālredzīgāka.

Sociāldeomokrātija bija lielākais politiskais spēks Latvijā ilgu laiku, sākot no paša 20 gadsimta sākuma. Tajā bija sakarīgas tendences, arī redzējums, īpaši no Šveices grupas puses. Taču vinnēja lielniciskais, Stučka ar kolēgiem. Iskolats kā pirmā neatkarīgā valstiskuma forma Latvijas teritorijā. Koķetērija ar bolšvikiem Krievijā, Ļenina izglābšana un šī režīma uzturēšana pie dzīvības. Daudz kas cits vēl ir uz viņu rēķinu, jo viņiem arī likās, ka ar ir jāiet ar populismu, ar tautas sentimentu manipulāciju. Par to visu esmu rakstījis, un pat kaut kāda daļa no tā ir bijusi publicēta centrālajā presē, kad tur strādāju par komentētāju. Tas viss ir maz kādu interesējis. Arī refelksijas par Latvijas vēsturi, nevis sākot ar jaunlietviešiem, bet ar Hansu un 1422. gada Livonijas kārtības rulli, pirmo konstitūciju Latvijā. Tie nebija svešie, tā bija Latvija un distancēšanās no visa tā lielā un bagātā manotojuma, zināmā mērā, ir jaunlatviešu kļūdainās pretvācu ideoloģijas sekas. Man ir prieks, ka ir vēsturnieki, piem. prof. Misāns, kas šīs lietas redz līdzīgi.

Ja Oskars nepublicē rakstu no Tumes avīzes, es to varu ielikt arī šeit, komentāros.

Lūdzu man izskaidro atšķrību no tādas interpunkcijas [..] un [...] Abas tiek lietotas citējot un pārtraucot citātu. Vai [..] lieto tad, ja pārrāvums ir vienas domas ietvaros, un vai [...] tad, kad pārrāvums skar lielāku apjomu?

vislabāko vēlot,

Aigars
Komentē filologs @ 02.12.2009 22:14
Labs vakars, Aigar!
Nu beidzot tieku pie atbildēšanas! :) Paldies par interesanto vēstuli un pārdomām, bet vispirms mēģināšu atbildēt uz Tavu laikam aktuālāko jautājumu. Jā, citātos ar izlaistiem fragmentiem ir redzētas abas Tevis minētās zīmes, bet, ja godīgi, es personīgi lietoju tikai to ar diviem punktiem. Bet noteikti ir kāds pamatojums arī tai otrai, tikai tagad ātrumā diemžēl nepateikšu.. :(

Jā, savā ziņā Tev laikam ir taisnība, ka jaunlatvieši pārāk vērsās pret vāciešiem un vāciskumu un nenojauta, ka no otras puses potenciāli draud vēl lielākas briesmas. Bet ap to laiku droši vien tāda tā noskaņa bija. Ja nemaldos, arī Deglava \"Rīgā\" bija tāda epizode, kur viens teica, ka \"krievu kulaks mums ir mazāk bīstams nekā vācu asie nagi\". Ak, kā viņi maldījās.. :(
Es domāju, ka tam ir vairāki iemesli, kāpēc pret Krieviju un krieviem jaunlatvieši bija pretimnākošāki nekā pret vāciešiem. Varbūt viņi, piem., nojauta, ka morfoloģiskās uzbūves ziņā latv.val. ir līdzīgāka krievu nekā vācu valodai. (Man šķiet, ka Alunāns kaut kur tieši par to izteicās.) Tai pašā laikā latv.valodā bija daudz vācu aizguvumu, kurus viņi uztvēra kā draudu, bet no krievu valodas bija mazāk aizguvumu. (Drusku vēlākos laikos gan valodnieki, tas pats Endzelīns, vienlīdz noraidoši bija gan pret krievu, gan vācu ietekmēm.) Bez tam ar konkrētiem vāciešiem un viņu attieksmi jaunlatvieši Latvijā bija daudz saskārušies, bet ar krievu varu varbūt tik tieša kontakta nebija; tā pastāvēja vairāk teorētiskā, oficiālā līmenī (vismaz pirms sākās aktīvā rusifikācija). Un vācu attieksme tolaik nekāda jaukā vis nebija; daudzi uzskatīja, ka latv. val. nekad nevarēs būt attīstīta kultūrtautas valoda un ka latviešiem nav tiesību ne uz kādu pašnoteikšanos. Piem., 1861.g. vairāki jaunlatvieši Baltijas ģenerālgubernatoram fon Līvenam iesniedza lūgumu ļaut dibināt Latviešu val. un literatūras biedrību, bet baltvāciešu vairums bija pret. Tad vēl - latviešu vidū bija daudz tādu, kas bija pārvācojušies un kaunējās par latvisko izcelsmi, uz ko jaunlatviešiem bija sāpīgi skatīties, bet pārkrievotu latviešu laikam tad bija pavisam maz, ja vispār kāds.. Nu, vārdu sakot, es domāju, ka attaisnojošus iemeslus jaunlatv. attieksmei varam atrast pietiekami. (Un vēl kas - savā ziņā varam pat priecāties, ka viņi neko atklāti naidīgu pret krieviem nebija uzrakstījuši, pretējā gadījumā jaunlatvieši padomju laikā būtu bijuši aizliegtā literatūra, un mēs par viņiem nekā nezinātu.. Un nevar taču noliegt, ka jaunlatviešu piemērs iedvesmoja arī daudzus 3. atmodas virzītājus.)

Bet par to, ka baltvāciešiem ir liela loma Latvijā, protams, Tev ir taisnība. Par to Livonijas kārtības rulli kā 1.konstitūciju Latvijā ir interesanti; jāatzīstas, es to nezināju! Un tai sakarā man nāk prātā laikam Lancmaņa un arī citu teiktais, ka, piem., Kurzemes hercogistei bija liela nozīme, jo tā latviešos sāka veidot valstiskuma izjūtu (un daļēji sagatavoja neatkarīgai valstij nākotnē).. Citas Latvijas daļas gandrīz vienmēr bija lielāku valstu provinces, bet Kurzeme apm. 2 gadsimtus bija atsevišķa, maza, bet lepna valstiņa, arī pietiekami pārtikusi tiem laikiem (neaizmirsīsim arī Tobago u.c. momentus.. :) ). Kurzemes hercogiste, manuprāt, bija labs integrācijas piemērs :) , kur latvieši un vācieši varēja kopīgi justies piederīgi vienai teritorijai un būt lepni par to, ka ir kurzemnieki.

Tad nu pagaidām beigšu - līdz nākamai reizei! :)

Filologs

P.S. Lai Tev veicas ar rakstudarbu - izklausās tiešām ļoti nopietns un apjomīgs! Es arī ar savu pacentīšos.. Un Tev taisnība, stipendija ir labs stimuls. :)
Komentē Aigard @ 03.12.2009 15:20
Sveiks, Filolog!

Paldies par [..]. Vismaz zināšu, ka nav nekādas baigi konceptuālas problēmas un pats arī lietošu tikai vienu [..] variantu, kad būs izlaists teksts citātā.

Jā, Oskaram laikam nav laika ielikt to rakstu par Latvijas neatkarību, tāpēc ir jādiskutē par šīm tēmām zem šī raksta evolūciju.

Ir vēl kas, par ko mēs varam pateikties vācu atnākšanai: ka mēs vispār esam tauta un nācija.

Nemēģināšu noliegt sociālo netaisnību toreizējā kārtu sabiedrībā tā bija vēl izteiktāka nekā šodienas pseido-demokrātijas apstākļos. Tur Tev pilnīgi taisnība. Tikai jāatcerās ir vēl kas: ja mēs runājam par kaut kādām klaji naidīgām aprindām mūs-vāciešos pret latvietību, tad nedrīkst aizmirst arī visu progresīvo: piemēram, kaut vai Dobeles mācītāju Bīlenšteinu un viņu ieguldījumu mūsu valodas attīstībā. Bija vairākas tādas mācītāju dzimtas, kuriem ir kolosāli nopelni latvietībā. Balkus tam vēl bija tāds fenomens kā \"mazvācieši\", no kuriem es arī pats esmu cēlies. 19. gs. otrā pusē šie amatnieki un speciālisti, kas sāka darboties uzplaukstošajā Latvijā, apzināti izvēlējās iet latvietībā. Manas vecāmsmātes tēvs bija vācietis no Saksijas, bet viņa ģimene jau latviska. Viņa tēvs kopā ar saviem dēliem bija ienācis šeit kā amatnieks. Mazvāciešu veiksmīgā integrācija latvietībā ir drusku aizmirsts fenomens vēsturē, bet tas nav bijis nemaz tik perifērs. Mani vāciskie senču nemaz nav nekāds lielais izņēmums. Tādu latviešos ir daudz.

Un pirmie Dziesmu svētki: tos taču mūsu pašu vācieši esot iedvesmojuši, vai ne tā? Arī to ne visai latviešiem labvēlīgo attieksme mainījās ar laiku. Pētījumi liecina, ka 20-30 gados šeit palikusī vācietība bija labi integrēta Latvijas sabiedrībā, pilnībā akceptēja latviešu valsti un esot bijuši tajā veiksmīgi darbinieki, ja vien nebūtu mūsu dārgā fīrera \"Zurueck ins Reich\", bet tas jau bija Stalina-Hitlera pakata rezultāts un noziegums.

Mums kā nācijai, kāda esam šobrīd, ir svarīgi tikt galā ar šo vēstures punktu. Aizvainojumam pret vāciešiem varēja būt savs pamats, bet tas tika arī mākslīgi resp. populistiski uzturēts. Taču ir muļķīgi apvainoties uz ziloni, kas ir pāris puķu podus dobē saplēsis un neredzēt, ka tas var mūs nest uz priekšu kopā ar visu mūsu iedzīvīti. Tas ir pat drusku neveselīgi. Vajadzētu fokusēties uz labo un jēdzīgo un perspektīvo un redzēt, ka tieši šīs lappuses pāršķiršana vai pozitīva uzšķiršana mums, latviešiem var paladzēt reiz \"nostāties\" ar abām kājām Eiropā. Igauņi izmanto tam skandināvus, kaut arī tam trūkst reāla vēsutriska pamata.

Vakar SAT3 nejauši redzēju kādu dokumentāciju par Rīgu un Tallinnu. Protams, konjuktūriska: par to, kā te sokās nabaga krieviņiem. Apvainojos uz žurnālistiem. Latvijas tēma tika atsopugļota tendenciozi. Riebīgi, ar kameru meklējot rentseli un aizaugšas dzelzeļa sliedes. Rādīja Jūrmalu un fonā visu laiku skanēja krievu tautas dziesma, tipiski krieviski. Nebija izvēlēti mūsu jēdzīgie krievi. Kādreiz bija tāds raksts man NRA \"Mūsu krievi\" \"Eirokrievi - mūsu resrusi... tāpat kā mūsu vācieši.... Bija tikai tādi, nu tipiski neapmierināti. ARī no skata drūmi un aizvainoti. Jaunieši tādi, kurus labāk varēja intervēt. Ir tik ļoti daudz labi integrētu, pozitīvi noskaņotu krievu. Nu vispār, mēs tikām parādīti nelāgā gaismā. 50% krievu, un iespaids tāds, ka te vēl valda sovjetisma elpa, kas nav tiesa. Toties Tallinna! Tur bija pilnīgi cits tonis. Reprotāžu no Igaunijas nacionālā muzeja. Runāja sakarīgs igaunīšu fotogrāfs. Nu vispār forši. Arī krieviņš bija pilnīgi savādāks, jau eirpejisks, kaut arī nedaudz atpalicis pagātnē.

Kāpēc tā? Vienkārši: igauņiem ir pašapziņa, mums nav. Katrā šādā filmēšanas projektā darbojas kādi vietējie ceļrāži. Igauņiem nav mazāk negāciju (arī Tallinā ir daudz, ļoti daudz krievu un neasfaltētas ielas), bet viņi prot izcelt savus sasiegumus. Un tas jau tagad kopumā ir radījis par viņiem iespaidu, ka viņi ir riktīgi Eiropā, taču ne mēs. Es par to bēdējos. Un, ja arī mūsu valoda morfoloģiski ir tuvāka slāvu nekā ģermāņu, tomēr mūsu kultūras piederība ir Eiropā, tā ir mūsu vēsture un tā varētu būt jēdzīga nākotne mums un mūsu pēcnācējiem.

servus,

Aig.

p.s. sorry par kļūdām, pārlasīt nav laika
Vārds:
E-pasts: (neobligāti)
Ievadi: CzKjr
Smaidiņš: smile wink wassat tongue laughing sad angry crying confused jee 185 186 187 188 189 190 191 192 

| Aizmirsti mani

Lasi sprediķus!

Šodienas lūgšana no M.Lutera

1. vēstule korintiešiem

Psalmi

Bībeles stunda
 ...Mācība
 ...Mācītājs
 ...Sadraudzības mācība

Kristīgie pasākumi
  Ziemassvētku zvaigzne

Stāsti bērniem:
  Kurš to teica?
  Seifs
  Kivi


Tumes koris,
koris "Vanema"

Fotogalerija Ziemassvētki Tumē 2008. gadā

Svētruna
1941. gada 14. jūnija Deportāciju piemiņas brīdī, iesvētot Piemiņas krusta zīmi Tumē

Svētruna
Karogs pār visiem karogiem
Tumē 2006. gada 1. septembrī

Foto
Kapu svētki Tumē
2006. gada 5. augustā

Foto
2006. gada Jāņi "Pilsētniekos"
Kopā ar Jelgavas Kristus draudzi

Fotogalerija Kristības Tumē
2006. gada Lieldienās

Fotogalerija Jeruzaleme 2006. gada ziemā
A.Dāboliņa foto un komentāri

Fotostāsts Fotoreportāža par Jeruzalemi Tumes kultūras namā

LELB identitātes mokas

Reformācija - lūzuma laiks pasaules vēsturē

Lūgsim kopā ar Luteru!

Krustvārdu mīklas:
  Soģi
  Mozus dzīves sākums
  Jordānas upes šķērsošana
  Jēzus pie krusta
  Jēzus dzīvs!


 ...Jautājumi un atbildes ¬
Par Mat.7:1

Netrūkst situāciju, kad Svētie Raksti mūs aicina tiesāt - ne ar savu prātu, bet lietojot Dieva vārdu, kas vēršas pret atklātu, bezkaunīgu grēku vai pret agresīviem maldu mācītājiem.




Draudzes adrese: Tumes kultūras nams
Jautā, sūti ierosinājumus un atsauksmes par mājas lapu:

e-pasts

tel. 31 93312
29342329
Webmaster
Oskars Laugalis