Sprediķi || Bībeles stunda || Psalmi || Esejas || || Reģ./piesl. ||Kristus miera draudze Lūgšana ... Dažādi
ELBL manifests

Warning: session_start() [function.session-start]: Cannot send session cookie - headers already sent by (output started at /home/kmd-ftp/inform.php:156) in /home/kmd-ftp/Tumeskoris/cutenews/captcha/php-captcha.inc.php on line 46

Warning: session_start() [function.session-start]: Cannot send session cache limiter - headers already sent (output started at /home/kmd-ftp/inform.php:156) in /home/kmd-ftp/Tumeskoris/cutenews/captcha/php-captcha.inc.php on line 46

Esejas

Komentāri: 5
Patiesbas piesmieana?
A.Dboli
Komentrs par LELB un RKB nijas mekljumiem

 

Jau kop vairkiem gadiem ir vrojama LELB lielkas luteru kopbas Latvij, nenovram tuvinans ar RKB. Tas jau nav nekas jauns!”, t izsaucas faktiski visi par o tmu aptaujtie specilisti. Un tomr iet, ka obrd abu bazncu dialogs ir ieguvis kvalitatvi jaunas dimensijas. Mans roks nonca .g. 25. februr tapis audio ieraksts par LELB prstvju sarunm ar RKB ar mri pankt abu bazncu vienbu (niju). Divu bazncu vienbas mekljumi pai par sevi ir apsveicami, tau nekad tie nevar tikt veikti uz teoloisks patiesbas rina. Un tiei tas ajs saruns tiek mints, proti, manipult ar Evaliski luterisks bazncas ticbas apliecbu rakstos (LTA) paustajm nostjm. Piemram, k izskan aj ierakst, arhibskaps Jnis Vanags nijas iespju grib balstt Augsburgas ticbas apliecbas 7. artikul, ka patiesai bazncas vienbai pietiek ar vienprtbu evalij un sakramentu prvaldan. Vi nesaskata taj pretrunas ar tad, ja RKB puse skaidri noraida galveno LTA premisu Svto Rakstu autoritti, ka tikai Svtie Raksti ir vieng bazncas mcbas mraukla. Ar to tiek piesmiets gan pats 7. artikuls, gan visu citu LTA dokumentos prstvt Bbeles skaidroana[1].

 

K daudzi konfesionli luteriskie kristiei, es, protams, apsveicu ekumnisko dialogu, kur viena baznca skaidro kdai citai savu oficilo mcbu un td veid plas atrast kopgu pamatu kanceles un altra sadraudzbai jeb nijai. Tau tda veida saruns gan luteriem, gan Romas katoiem, ja tie konsekventi grib turties pie savu bazncu mcbm un vlas palikt teoloiski patiesgas, acmredzami nav citas iespjas, k viengi tdas nijas noraidjums. Prof. Slenczka, kdreizjais LA rektors, savs dogmatikas lekcijs, izsakoties tiei aj pa sakar, formulja skaidri: ekumeniskaj dialog vispirms vajadztu iemcties pateikt viens otram godgu "n". Tas btu svargkais ekumenisk procesa sasniegums un ardzan atbilstu kristgs pazembas tikumam, jebu respektt savas bazncas mcbu t ir patiesa bazncas augstks amatpersonas pazemba... Kamr pilngi aplami no skuma nospraust par mri teoloiski pilngi neiespjamu bazncu niju un pc tam endties, ka no LTA formjumiem ausis svilst”. Protams, s nijas protogonistiem no LELB btu ar vl cits ce: atklti un bez aplinkiem pateikt, ka viu bazncas mcb LTA btb nav nekdas nozmes (tas gan btu traiski, bet vismaz godgi). Tad nijas pankana ar RKB tik tiem btu tikai dau fineu” saskaoan. Tomr par spti kliedzom teoloiskm pretrunm, LELB vlas aj nijas meklan demonstrt uzticbu LTA, k galveno ts teoloisko pozciju prstvtju virzot no LA mcbspku sastva atstdinto LTA uzticgo Bieru draudzes mctju Aleksandru Biti. Teju vai absurds! da vienbas strana liek domt par farsu, kas tiek inscents, maskjoties ar LTA izkrtni. Tiei iemesla d reat uz aj audio ierakst pieteikto tendenci ir katra LTA uzticga teologa pienkums.  

 

 

A.Bite aj ierakst fikstaj dialog visum korekti pau LTA pozcijas; ar otras puses, proti, RKB nostja taj izskan tik pat skaidri un atklti. Ja evaliski luterisks teoloijas apgalvojums ir prstvts skaidri: viengais bazncas prstvts mcbas avots un autoritte drkst bt tikai Svtie Raksti, tad otra puse tik pat skaidri atbild, ka tie ir Svtie Raksti, kurus nemaldgi skaidro Romas pvests, ko RKB puses vadtjs kardinls Pujats sauc par dzvo vrdu”, lietojot attiecb uz pvestu apzmjumu, kuru parasti attiecina uz Kungu Kristu. Romas katou puses uzskat, ko ts Latvijas prstvji ar godprtgi pauda s sarunas laik baznca mctu tiei to pau ar tad, ja Svto Rakstu vispr nebtu. Tas ir skaidrs Svto Rakstu autorittes (k mcbas mrauklas) noraidjums pc btbas. Kristga mcba bez Svtiem Rakstiem ir iespjama tikai tad, ja mcbas pareizbas garants ir pvesta nemaldgums un absolt autoritte, kas kristg baznc pastvot jau no Ptera laikiem (kaut ar k dogmu, tas ir, visiem savas konfesijas ticgajiem saistou mcbu, tas ir pieemts tikai 19. gs.). Pc dm pilngi skaidrm un neprprotamm konstatcijm nkas secint: nek jauna zem saules... Var vaict: vai ie audis ir sankui kop, lai saprastu sen zinmu patiesbu, ka luteru sarunas ar RKB kop 16. gadsimta nav pavirzjus ne par mata tiesu tlk? Ja vii grib negrkot pret patiesbu, viengais, kas atliek pc da pilngi acmredzama iznkuma, ir labvlgi paspiest viens otram roku un atcelt domas par abu bazncu teoloisko satuvinanos, t sact, uz labkiem laikiem, kur un k Dievs to bs lmis. Tomr abu bazncu lderi uztver s fundamentls teoloisks atirbas par finesm”, kas viuprt daudz neietekm lmumu par bazncu vienbu.

 

Protams, katra baznca ir brva pasludint bazncu vienbu atbilstoi savai mcbai. Tikai teoloiskais godaprts prasa: nedrkst deklart vienu, bet praktiski censties stenot pilngi pretju mcbu (tas izskats pc centieniem vilkt bikses pr galvu). Doties td absurd gjien uz niju ar RKB zem evaliski luterisks bazncas ticbas apliecbu karoga, nav nekas cits k patiesbas piesmieana. LTA nav tikai LELB, bet visas evaliski luterisks bazncas paums un tpc par to godu ir pienkums iestties katram krietnam luternim. Varbt, ka tie, kas mina dabt gatavas tik acmredzot agrnas lietas, uzskata, ka vii dzvo un valda muu valst, k dai socili politisk procesa vrotji ne glui bez pamata mdz dvt msu nabaga zemti? Tomr ir jsaka: aj d bebri neaug, augsti godtie bskapu un kardinlu kungi! Vrdi, kas ir pausti LTA, bet pai jau dokument par Par pvesta varu un primtu” tomr kaut ko nozm.

 

Vl is ieraksts vedina domt par abu bazncu lderu starp pastvou vienoanos par plna stenoanu par katru cenu ar viu rcb esoajiem administratvs varas un gardznieku ietekmanas mehnismiem. Cik godgi ir tdi nolki? Kpc par finesm un interpretcijas jautjumu tiek uzskattas kliedzoas teoloiskas pretrunas, kdas pastv starp Svto Rakstu autoritti un pvesta autoritti? Luteriskajiem kristieiem ie jautjumi nekad nav bijui fineses”, bet centrli, iziroi daudzu gadsimtu garum. Luteriskie kristiei pvesta varu ir uzskatjui par anti-evalisku, proti, par tdu, kas aizsedz evaliju. J kds tomr emsies apgalvot, ka tas t nav, tad tdam vajadztu godgi atzt, ka vi velti valk luterisma vrdu.

 

Reiz Vcij kd teoloisk seminr sastapu vienreizji kompetentu katou profesori, kas lasja mums bazncas vstures kursu. Via bija vienkri spdeklis akadmisk zi. Ms runjm ar par Lutera kristoloiju, par evaliju un taisnoanu tikai ticb. Via teicami orientjs msu teoloij. Es uzdevu viai provokatvu jautjumu: ja visi katoi prstvtu vias lniju, - kas kavtu RKB izlgt ar luteriem? Vias atbilde bija tltja un tiei tda pati, ko prstv kardinls Pujats: Atzstiet petrnisk krsla autoritti, un nekas starp mums vairs nestvs ce!”. Luterisk teoloija eit prstv skaidru lniju: tiei ir aplama, evaliju kavjoa autoritte.

Ko nozm petrnisk amata” jeb pvesta autoritte?

Pirms kda pusotra gada J.Vanags bskapu konsekrcijas dievkalpojum neilgi pirms Reformcijas svtkiem teica spredii par Mt 16, 16-18 un, manuprt, vi taj pauda luterismam sveu mcbu tipisku RKB nostdni. Tas viennozmgi nordja uz to, ka J. Vanags gan iekji, gan ar tagad k varas nesjs baznc ir gatavs atzt galveno un iziroo nosacjumu, kas bazncas vienbai ir nepiecieama katoiem, proti, o petrnisk amata autoritti. Nav aubu, ka par to ir labi informti ar via sarunu partneri, vietjs RKB lderi.

 

Skaidrojot augstk minto Mateja evalija vietu, J.Vanags cita starp teica: Pteris eit izcil veid tiek paaugstints, un nosaukts par akmeni vai klinti, uz k Kristus grib celt savu Bazncu” (LELB arhibskapa Ja Vanaga sprediis Rgas Dom 2007.gada 13.oktobr). eit LELB augst amata nesjs o Rakstu vietu interpretja tiei t, k to dara pvests un glui pretji, k to dara Reformcijas teologi Luteriskajs Ticbas apliecbs.

 

Ko sti nozm petrnisk amata autoritte? Kas nepakaujas pvestiem, nav bazncas loceklis, bet rpus bazncas nav pestanas. Katrs pvests ir visprjs (katolisks) bazncas galva un pastvanas garants Kristus vietnieks zemes virs, kas savos teoloiskajos spriedumos nevar maldties. Lk, pie k noved tds aplams Mateja 16, 18 skaidrojums! T nav tikai kaut kda teoloiska aplamba, bet gan apzinta nepareizas bazncas izpratnes mcana ar nopietnm sekm. T ir maldga bazncas vstures un evalija interpretcija un taj slpjas visi tie galvenie iemesli, kpc bija nepiecieama Reformcija Lutera laik un kpc t ir nepiecieama ar tagad.

 

LELB arhibskaps Jnis Vanags sav spredi nebija oriinls, vi vienkri tikai piesljs dai no pvesta premtai maldgai Rakstu interpretcijai:
 Uz klints es celu savu bazncu”, saka Kristus. os vrdus Vi run nevis kdai teorijai, ticbai un doktrnai vai apliecbai. os vrdus Kristus saka Pterim, cilvkam - Kristus aicinja cilvkus par saviem lieciniekiem.” (sal. turpat).

 

Pvesta nepamatots ambcijas nav Romas bazncas iekja darana, bet skar katru kristieti atsevii un visu kristietbu kopum, visas konfesijas. Vai nu Romas pvests patiem ir Kristus vietnieks zemes virs, kur visas kristietbas vrd drkst pasludint par dogmm klajus maldus un padart ts par katram ticgajam vispr saistou un neapaubmu mcbu: kad katrs, kur o maldgo dogmu noliedz vai apauba, ir atkritis no visprjs (katolisks) ticbas, vai ar tas ir antikrists, kur te ir ticis pie vrda un sludina das lietas tas baismais apokaliptiskais spks, kas kop Jauns Derbas laikiem ir iemjojis baznc un ajos pdjos un aunajos laikos, kad visa kristietba gaida uz sava Kunga otro atnkanu, ir iemis vietu Dieva templ Kristus baznc, lai pavedintu ticgos atkrist no viengs pareizs ticbas. Vai nu, vai nu tres iespjas nav” t raksta izcilais msu bazncas vsturnieks Hermanis Zasse.

 

Td mums ir jbt modriem. Pats Kungs Jzus ms par to brdina: "Pielkojiet, ka neviens js nepievi. Jo tad daudzi nks Man Vrd un sacs: Es esmu Kristus, - un tie pievils daudzus”. (Mt 24, 4.5). Pvests gan nesauc sevi par Kristu tas btu prk lti, bet dara gudrk: vi ar pazemga kalpa izskatu piesavins pau Kristus amatu baznc. Pieirot bazncas galvas un nesatricinm pamata godu Pterim, tas tiek laupts Kristum, bet, sevi nosaucot par Ptera pcteci, pvests pieir Kristus amatu sev. Tikmr pvestiem nav nekda sakara ar Pteri t par to izsaks doktors Mrti Luters. Jo Pteris bija Kristus apustulis, un vi skaidri apliecinja Kristu un skaidri mcja par Viu. Turpretim pvests mca pats par sevi, visur cenas uzsvrt savas varas likumbu un visdi pasvtrot ts godbu. Pteris mca ticbu un paklausbu Dieva Dlam, turpret pvests paklausbu saviem paa radtiem likumiem un kanoniem. Pteris mca par nkoo, visiem ticgajiem apsolto dzvi, turpret pvests par savu pasaulgo tirniju.

 

Antikrista lielie meli ir pardt bazncu k cilvku veidojumu prsvar lielu personbu dibintu un uzturtu. Un tdos uzskatos par nolu ir apmaldjusies LELB pareizj vadba. Svto Rakstu jgas sagrozana, kda izskan no evalija, ir nesusi kristietb lielu postu, jo t laupa cilvkiem pau svargko, proti, evalija mierinjumu taj doto stiprinjumu un drobu, ka Kristus baznca ir nevis cilvku, bet Dieva darbbas veidota un uzturta. Jo visi cilvka sasniegumi un veidojumi zuds, beigs ar debesis un zeme, bet tomr paliks Kristus vrdi un tajos bvt baznca ticgie cilvki, kas tai pieder.

 

Kas sti ir salis kristietbu?

Kop reformcijas laika, ko mdz dvt ar par konfesiju laikmeta skumu, kristietb biei dzird runas par bazncas saelanu. saeltba tiem ir realitte, un tiei luteri par to runjui un mcjui godgi savstarpjo norobeoanos kristietb izraisjusi nevis t dvtais luteru strdus gars” un izpratnes trkums par bazncas vienotbas jgu, bet tiei otrdi rpes un iestans par patiesu bazncas vienotbu, kura visiem kristieiem pc Dieva prta ir jmekl teoloij, vienojoties par Rakstu skaidroanas metodi. Luteru prstvjiem ekumeniskajs saruns ar RKB nav iemesla izturties k puieiem, kas aiz savas delverbas btu skolas lielo logu izdauzjui.

 

Jpiebilst, ka luterisk kristietba ar ts mcbu ne tikai ir uzmusies atbildbu par patiesu ekumenismu, bet ar visask izjt bazncas saeltbas brci. T, atirb no pvestbas, Austrumu pareizticbas un no daudzm radiklm protestantu grupm, nedeklar pati sevi par viengo patieso bazncu, bet prjs par atkritjiem vai eklezilm grupm”, bet gan atzst, ka Kristus baznca ir visur katr konfesij un katr draudz, kur atskan Dieva vrds un Kristus evalijs ar par spti visiem cilvku ieviestajiem maldiem.

 

Tomr vislielk apsdzba bazncas saelan luteriskajai reformcijai ir juzklausa no RKB puses. Tomr t ir nepatiesa, tpat k uzskats, ka odien konfesiju pastvanai vairs nav objektvu iemeslu un konfesiju laikmets kristietb ir reizi pa vism reizm izslimots. Tpat nepatiess ir ar modern ekumenisma piekritju apgalvojums, ka Romas katou baznca Otraj Vatikna koncil ir novrsusi ts teoloisks problmas, kuras sav laik izraisja reformciju. aj savas bazncas kopsapulc vlreiz par spk esoiem tika apstiprinti galvenie konfesiju noirtbas iemesli. Ts ir par dogmm pasludints maldu mcbas gan vecs no Tridentas laika, kas noraida taisnoanu tikai ticb, gan jauns - prsvar 19. un 20. gadsimt pieemts dogmas. Tiei s par dogmm pasludints maldu mcbas ir tie galvenie iemesli, kas e bazncu, trauc pasludint luteriskas bazncas vienbu ar RKB.

 

Domas par evaliski luterisku ekumenismu

Pa visu pasauli izkaisto kristietbu var vienot tikai patiesbas mlestba. Kristietbas universl jeb visus apvienojo dimensija ir mekljama mcb skaidr Evalija doktrn. Luteriskie kristiei ir aicinti neprtraukti meklt o vienbu gan sav starp, gan ri pri savas konfesijas robem. Tiei ds ekumenisma princips izriet no msu Kunga Augst priestera lganas (sk. J 17) rast vienotbu Dieva vrda patiesb. J, iespjams, ka tdai vienbai nav lemts piepildties ldz galam, jo grcgu cilvku starp valdos pretrunas uztur nekas cits, k miesas prts. Tau o mri nekad nedrkst atmest un atteikties meklt vienotbu Evalija patiesb. 

Tikmr msdienu ekumenisk kustba ir pavisam cita rakstura pardba, nek to ir sapratusi evaliski luterisks bazncas teoloija. Taj kop II Vatikna koncila toni nosaka Romas katou bazncas stratija ar notikumu plnoanu trs gadsimtu perspektv (sal. Jkaba 4, 13 ff). Protams, aizvien vl pastv kalvinisma teoloij balsttie angliku ekumenisma centieni viu aplami izprasts apustulisks pctecbas idejas un ar izteikti antidoktrinli noskaoto dado harizmtisko bazncu prstvtais ekumenisms. Tau viu centieni jtami ir nonkui perifrij, kop uz modern ekumenisma skatuves pieteics RKB. Kda ir Romas ekumenisma st seja? To neatsedz Vaitkna II koncila toleranc ietrpt  leksika, bet to pavisam godgi un kodolgi ir pardjis pareizjais Romas pvests Benedikts XVI. Vi, bdams vl k kardinls Racingers, uzrakstja broru Dominus Jesus. To vartu nosaukt par RKB vadt ekumenisma so cevedi. Taj neprprotama mjiena veid ir likts saprast, kurp peld viu vadtais kuis. Jums patk, js fascin t varenba? Esat mi lgti uz borta, bet tikai ar vienu nosacjumu bs jnk atpaka msu kapteia pasprn un paklausb: baznca ir tikai tur, kur tiek atzta pvesta virsvadba un viss, kas no ts izriet.

Apelcija pie godaprta

LELB arhibskaps Vanags sarunas beigs izteics: "Jieklauss vairk, es neprzinu katou nostju no iekpuses. Ms neviens nevaram pateikt, ka to przinm, btu svargi un interesanti iedziinties aj jautjum". K gan ms vartu przint katou nostjas, vai ne? Viu tau ir daudz un vii ir tik atirgi: no glui evaliski noskaotiem ldz jezutiskiem fantiiem. Bet vai mums btu japtauj kds reprezentatvs izlases kopums un tad jkonstat, kda ir katou teoloija? N, jo saruns par bazncas vienbu nav runa par kdu personu privts teoloijas sentimentiem, bet par bazncas konfesionlajos dokumentos pausto mcbu. Un RKB mcba ir skaidri formulta kop Tridentas laikiem 16. gadsimt, bet 19. gadsimt un 20. gadsimt t ir papildinta ar divm jaunm maldgm dogmm par pvesta nemaldgumu un Mariju k ldzpesttju.  

 


"Cik liel mr visas ts fineses skar bazncas vienotbu, tas ir cits jautjums" t arhibskaps Jnis Vanags nosldza mctja Aleksandra Bites ausis svilinoo” LTA apolotiku. Visas ts "fineses" jeb LTA nostdnes augst amata nesjm stipri svilinja ausis k vi iestarpinja A. Bites teoloiskaj argumentcij o sarunu laik, toties bazncas vienba ar RKB viam neprprotami figur k dzves uzdevums, kas jizpilda par katru cenu. Var jau ar ska bals teikt: ms nepieemsim neko, kas pret Rakstiem! Jautjums ir, k skaidro Svtos Rakstus. Tpc eit ir jprasa pavisam vienkri, vai J.Vanags tic, mca un apliecina, ka LTA ir preczs un uzticams Rakstu skaidrojums, proti, ka msu bazncas teologi Luterisks Reformcijas tvi skaidri un preczi ir izklstjui Dieva vrda mcbu un publicjui tos 1580. gada Liber Concordiae izdevum? Un, atbildi apsteidzot, japel pie via k augst amata nesja teoloisk godaprta.

 

 

Nosldzot gribtos J.Vanagam atgdint, ko vi k evaliski luterisks bazncas vadtjs noteikti ir rpgi studjis un iedziinjies: Luterisko apliecbu rakstos, ar kuriem LELB satversmes preambula saista savu mcbu, ir ne tikai postulta patiesba, bet ar sasniegta vienprtba. Ar o patiesbu evaliski luterisk baznca saista visu savu darbbu, un td izpratn LTA ir uztverama k kanons. Caur gadsimtiem evaliski luterisk baznca di ir skaidri apliecinjusi savu ticbu. s ticbas apliecbas ttad ir radjusi BAZNCA, un t ar atbild par iem rakstiem. Katrs no LTA ietvertajiem dokumentiem apliecina visu Bbeli kop, nevis tikai kaut kdu ts oti spilgtu fragmentu vai vienu ideju. Tikai iemesla d baznca ir tiesga izvirzt prasbu vai nosacjumu, ka ts ticbas apliecbu raksti nosaka mcbas normu, citiem vrdiem sakot kalpo par savdabgu mrauklu (jeb kanonu), ar kuru tiek mrta un svrta baznc veikt sludinana un mcana. o prasbu neierobeo ne laikmets, ne vieta, ne ar citi iespjamie blakus apstki. Vai tiem augstais amata nesjs, kas jaunpieemtaj LELB satversm ir apveltts ar plam pilnvarm un lemanas tiesbm, gribtu piesmiet savas bazncas kanonu un k amatpersona justos aicints iet pret to, ko BAZNCA ir radjusi un par ko t ar atbild?



[1] Ticbas apliecbu raksti tiek emti vr pc btbas tikai tad, ja baznca uzskata par patiesu un preczu LTA veikto Svto Rakstu skaidroanu jeb eksezi. is augstais statuss LTA ir tpc, ka ts veikt ekseze nav patvaga vai viena enila domtja radta, bet visas bazncas veikta, apstiprinta un uzturta Svto Rakstu ekseze. Ldz ar to ticbas apliecbu raksti vairs nav teoloiski viedoki, kuri plivins urpu turpu no vienas akadmiskas diskusijas uz nkamo, bet gan ir droi kristgs mcbas postulti, kas ldz pat vismazkajai niansei smelti no Rakstu skaidroanas darba.

 

Ievietots 08.04.2009

Komentāri
5 Komentāri
Komentē Aigard @ 20.04.2009 14:17
Nu tiešām, jāsmejas. Neviena komentāra. 185 Bet man tomēr sanāca kādu atrast. Jānis Vanags, LELB arhībiskaps ir izteicies sakarā par šo rakstu. Protams, var saprast, ka viņam aizņemtības dēļ nav laika pagodināt mūsu protāla rakstu ar savu ierakstu, tāpēc izdarīšu to viņa vietā, lai arī kā autors varētu dot uz to atbildi.
Komentē Aigard @ 20.04.2009 14:18
Jānis Vangs raksta saistībā ar šo rakstu izsakās: "Interesanti, ka pat rakstot antiekumenisku sacerējumu, tā autori parasti uzskata par vajadzīgu dot nodevu kristīgajam politkorektumam, pieliekot priekšā kādu atrunu, piemēram: “Kā daudzi konfesionāli luteriskie kristieši, es, protams, apsveicu ekumēnisko dialogu, kurā viena baznīca skaidro kādai citai savu oficiālo mācību un tādā veidā pūlas atrast kopīgu pamatu kanceles un altāra sadraudzībai jeb ūnijai“, kam seko daudzas lappuses ar pierādījumiem, kādēļ praktiski to nekādā ziņā nedrīkst darīt. Tas nozīmē, ka vienotība kristiešu starpā ir tik skaidrs Kunga Jēzus Kristus aicinājums, ka tam atklāti neuzdrošinās pretī runāt. Taču vienotība ir kas vairāk par politkorektām frāzēm. Kristiešu vienotība ir paša Jēzus lūgšana Tēvam: „Lai visi ir viens, itin kā Tu, Tēvs, Manī un Es Tevī, lai arī viņi ir Mūsos, lai pasaule ticētu, ka Tu Mani esi sūtījis.” (Jņ.17:21). Kristiešu vienotība bija reformatoru vēlēšanās un mērķis. Lutera līdzgaitnieks Filips Melanhtons raksta Augsburgas apliecības ievadā: “Dažādos viedokļus vajag mīlestībā un laipnībā uzklausīt un apspriest, lai pēc tam, kad novērsts un izlabots tas, ko abas puses sapratušas atšķirīgi, atgrieztos pie kristīgas vienprātības un patiesas reliģijas.” Kristiešu vienotība bija misionāru aicinājums, kuriem baznīcu sašķeltība un strīdi bija liels šķērslis būt par Kristus lieciniekiem līdz pasaules galam un darīt par mācekļiem visas tautas. Kristiešu vienotība visbeidzot ir mūsu sirds pieredze, ka ir labāk dzīvot draudzībā un sadarbībā, sekojot Jēzum, nekā strīdēties, apmainīties nosodījumiem vai vienkārši novērsties."
Komentē Aigard @ 20.04.2009 15:14
atbilde Jāņa Vanaga komentāram:

a. god. Arhibīskap Jāni! Nevaru piekrist Tavai interpretācijai par šo rakstu. Esmu skaidri izteicies par ekumenismu un kriestiešu vienības meklējumiem. Šajā un daudzos citos savos rakstos daudzu gadu garumā esmu bijis par jēdzīgu ekumenismu. Arī šajā atbalsts ekumenismam izskan skaidri. Tavs spriedums ir antiekumenismu manā rakstā pastarpina intelektuāli nekorektu spriedumu: tajā tiek tikai dota Tava emocināla attieksme, bet nav korekta turēšanās pie oponenta domas (var no Lutera pamācīties, cik korekti viņš runā ar Zwingli jeb ar Erasmu). Bieži ar Tavu emociānālo attieksmi pietiek pietiek un daudzi cilvēki, kas Tevi un Tavu harismu uzlūko kā lielu un neapšaubāmu autoritāti, tūlīt pat atsakās lasīt pašu rakstu un domāt par tajā izteikto (tas izskan no dažām man privāti atsūtītājām vēstulēm, piem. prāvesta vietas cerētājs Raimonds Mežiņš, mans vecais kursa biedrs Māris Sarma). Tā vispār ir raksturīgi harismātiskām perosnībām, un, ja Dieva vīram ir dota tāda suģestējoša ietkeme uz citiem cilvēkiem, tad nu viņam ir īpaši jāuzmanās, ka viņš neiebrauc citu cilvēku maldināšanā.

Taču man ir jāsaka, Arhibīskap, ka LELB netrūkst arī ļoti daudz mācītāju, kuri ļoti labi saprot šajā rakstā pārstāvēto vienkāršo teoloģisko pozīciju (tikai viņiem bail runāt, jo viņiem tad viņu pfruendes jeb siltās vietiņas izzūdīs). Tātad: ekumenismam jā, bet ne uz teoloģiskās patiesības rēķina. Tas arī manā rakstā skaidri pašā sākumā ir teikts: "divu baznīcu vienības meklējumi paši par sevi ir apsveicami, taču nekad tie nevar tikt veikti uz teoloģiskās patiesības rēķina. Un tieši tas šajās sarunās tiek mēģināts, proti, manipulēt ar Evaņģēliski luteriskās baznīcas ticības apliecību rakstos (LTA) paustajām nostājām. Piemēram, kā izskan šajā ierakstā, arhibīskaps Jānis Vanags ūnijas iespēju grib balstīt Augsburgas ticības apliecības 7. artikulā, ka patiesai baznīcas vienībai pietiek ar vienprātību evaņģēlijā un sakramentu pārvaldīšanā. Viņš nesaskata tajā pretrunas arī tad, ja RKB puse skaidri noraida galveno LTA premisu — Svēto Rakstu autoritāti, ka tikai Svētie Raksti ir vienīgā baznīcas mācības mēraukla."

Arī tālakājā ir sniegts drīzāk luteriska ekumenisma ceļvedis nekā antiekumenisms (nosodīts ir vienīgi aplams, Romas pāvesta diktēts ekumenisms, kuru pieņemot, Jāni, Tu saki, ka man nav ekumenisma vai es esmu pret to. Vai nav zīmīgi. Īpaši par to skat. nodaļā "Domas par luterisku ekumenismu" - - "Pa visu pasauli izkaisīto kristietību var vienot tikai patiesības mīlestība. Kristietības universālā jeb visus apvienojošā dimensija ir meklējama mācībā – skaidrā Evaņģēlija doktrīnā. Luteriskie kristieši ir aicināti nepārtraukti meklēt šo vienību gan savā starpā, gan āri pāri savas konfesijas robežām. Tieši šāds ekumenisma princips izriet no mūsu Kunga Augstā priestera lūgšanas (sk. Jņ 17) – rast vienotību Dieva vārda patiesībā. "

Redzi, mēs abi atsaucamies uz Jņ 17. (Melanhtona citētām es pilnīgi pierkrītu un ierosinu ieraudzīt tās pašas domas mūsu ELBL manifestā: par teoloģiskās citādības respektēšanu un ieklausīšanos cits citā). Lai varētu pateikt, kurš tad pareizi un kurš nepareizi skaidro šo Rakstu vietu, varam mesties garā eksēģezes darbā, kas arī ir svētīgs, bet varam arī atsaukties uz LTA kā drošu Rakstu skaidrojumu. Tur arī visa tā sāls. Tad varam vai nevaram? Un tur arī raksta beigās ir tas jāutājums, Tev, a.god. Archibīskap: vai Tu atzīsti,ka LTA ir pareizs un izticams, baznīcas veikts un vienprātībā pieņemts Rakstu skaidrojums? Jā, jā, tad Tavai šai kristiešu vienības meklējuma sarunai ir jāturpinās ar citiem luterāņiem. Kaut kā jocīgi sanāk, vai ne? Ar vieniem kristiešiem no RKB tur gribi izjust sirds dziļu vienotību, bet ar citiem no pašu luterāņiem - - nē. Kapēc? Vai tad mēs Dieva acīs būtu otrās šķiras? Dadziem tādiem luterāņiem Tavu sapņu par jau šajā laikā panāktu vienību ar RKB piepildīšanas dēļ ir bijis jāatstāj LELB un jāēd vientuļnieku maize un uz savas ādas jāizjūt kristiešu sašķeltība... Tad nu apžēlojies arī par mums, un pievērsies dialogam ar mums vai citiem luterāņiem, kuri cieš no šīs mūsu baznīcas sašķeltības. Un tad varbūt Tu sapratīsi, ko nozīmē kristiešu vienība nevis tikai pareizās politkorektās frāzēs...par sirdī sajusto kristiešu vienību. Kāpēc Tava sirds nemirskt asārās par mums, tiem, kuri neesam Tavu sapņu īstnošanas dēļ palikt? Redzi, tu esi sēdējis arhibīskapa krēslā un darbojies, kā esi Dieva prātu sapratis, bet mēs te esam situšies kā pliki pa nātrēm: atgrūsti no daudzām iespējam Tavas sirds romantikas dēļ. Piedod, protams, ja kaut kas nav gluži precīzi, bet doma ir skaidra, to pauž arī daudzi Tev padotie mācītāji: līdz Tavu aktīvo hiper darbību vienības panākšanai ar RKB, zūd luteriskā identitāte - Tu pazaudē savus kristiešus, sava avis, lai iegūtu draudzību ar RKB. Tā luterisms Latvijā iegūst šizofrēniska eksistenci, tā domā augsti skoloti insider'i. Tāpēc Tev, mīļais archibīskap, vajadzētu gan padomāt vispirms, kā nokārtot dialogu ar citiem luterāņiem savā zemē un pēc tam ķerties pie RKB. Piemēram, meklē dialogu ar ELBL, kurā visi mācītāji ir LELB garīgās mācību iestādes Lutera Akadēmija absolventi, Dieva svētīta prof. Slenczkas audzēkņi. Daži no Taviem apjūsmotājiem sauc mūs šos "vanckarie", bet tā nav taisnība. Mēs bijām labi studenti, pat par paraugu daudziem. Es jau saprotu, ka ar RKB ir interesantāk, un arī tā var vēsturē ieet utt. ELBL noteikti ir maznozīmāgāka struktūra nekā RKB, bet vai arī Dieva acīs? Es tāpēc arī cenšos, rakstu savus rakstus daudzu gadu garumā. Kad sāksim runāt? Kad Tavs ekumenisma sapnis piepildīsies arī ar mums? Tātad, ir vai nav LTA uzticams Svēto Rakstu skaidrojums, ko veikusi visa baznīca (varbūt vari iepazīties ar šeit publicēto sēriju "Luterisko ticības apliecību teoloģija"? . Sāksim ar baby steps, sakārtosim savu - luterisma lauciņu, un tad iesiem pie romiešiem un prasīsim: mūsuprāt pāvests ir traucēklis evaņģēlijam, taisnošanas mācības jautājumi ir jāsakārto baznīcas konfesionālo dokumentu līmenī. Var jau arī savādāk. Teikti, nu mīļie brāļi katoļi, parunāsim, kā tur ir ar Rakstu vietu Mateja 16, 16-18. Kā tad tur ir ar to Pēteri un ar pāvestu? Kā tur ar Pāvila vēsutlēm? Ja viņi godīgi, teoloģiski pieies šai lietai, nevis demagoģiski (atvaino, bet Tu tā dari ar manā rakstā paustajām domām), tad turpat jau vien nonākism: atpakaļ pie viena altāra. Luters tur būs un visi reformātori visi vienā Evaņģēliski katoliskā baznīcā. Skaisti. Kā debesīs. (Bet debesis uz zemes rīkot, nu jau tikai tie mileniālisti taisās, taču ne mēs).

Jā, un vēl kas: pats taču raksti, ka domu apmaiņai jābūt, viedokļi jāuzklausa, nu tad neesi lepns, uzklausi arī šo un neņem ļaunā, ka es atbildu publiski. Jo publiski jau arī atradu to tekstu, kur Tu komentē šo rakstu. Ar dievpalīgu! - autors.
Komentē Osija @ 23.09.2009 15:20
Slikti laiki pienākuši visai Latvju tautai.Paši mēs to nemaz nezinot esam sev cilpu kaklā uzlikuši!?Tas Kungs teica Pēterim :tu esi Pēteris un uz šīs klints es gribu celt savu draudzi.Pēc 1500.gadiem kāds mūks vārdā Luters iedomājās sevi Pētera vietā, rezultātā jūs brāļi rejaties savā starpā.Pavisam noteikti mūku vadīja kārdinātāja gars,jo vai citādi viņš būtu lietas sagrozījis,lai tiktu pie varas vienā no bagātākajām tā laika valstīm.Nav labi nemeklēt Patiesību,jo tad jācieš un jādzīvo bez cerības uz To Kungu.Atliek vien akli sekot cilvēka izdomājumiem Lutera sakarā.
Komentē Aigard @ 18.11.2009 08:49
Sveika, Osija!

Atvaino, ka laikus nepārbaudīju komentārus, likās, ka vairāk nav. Jā, tiešām, tā ir, Tev ir taisnība, grūti laiki. Kopš tā ta trakā mūka viss ir kājām gaisā sagriezies. Bet kopš tā laika ir pagājis tikai kādi 500 gadi, nevis 1500 wink Tātad rejamies kādus 1000 gadus mazāk. Ir jau arī par ko, jo Vācija vēljoprojām ir viena no pasaules bagātākajām valstīm. Gribu tikai atgādināt, ka daži reālie Pētera vietas izpildītāji un viņu gaišākās galvas ir saukuši šo mūku par labāko katoļu priesteri savos laikos. Tāpēc Osija, padomā, ko konanoziētie vīri teikuši un vai tik Tu pati nebāz galvu cilpā pašai nezinot, tik pārsteidzīgi par cienījamu katoļu priesteri.

Patiesību meklēt nav labi? Nu varbūt, ka nav labi, bet tas ir tā, zini, no kuram puntka skatās. Ja no Bībeles, tad ko tad... lasi Jāņa 14, 6

Vēlu visas Dieva svetības, apskaidrību Svētajā Garā, kas dod arī reizēm nedaudz \"tā trakā mūka\" trakumu.
Vārds:
E-pasts: (neobligāti)
Ievadi: BQerJ
Smaidiņš: smile wink wassat tongue laughing sad angry crying confused jee 185 186 187 188 189 190 191 192 

| Aizmirsti mani

Lasi sprediķus!

Šodienas lūgšana no M.Lutera

1. vēstule korintiešiem

Psalmi

Bībeles stunda
 ...Mācība
 ...Mācītājs
 ...Sadraudzības mācība

Kristīgie pasākumi
  Ziemassvētku zvaigzne

Stāsti bērniem:
  Kurš to teica?
  Seifs
  Kivi


Tumes koris,
koris "Vanema"

Fotogalerija Ziemassvētki Tumē 2008. gadā

Svētruna
1941. gada 14. jūnija Deportāciju piemiņas brīdī, iesvētot Piemiņas krusta zīmi Tumē

Svētruna
Karogs pār visiem karogiem
Tumē 2006. gada 1. septembrī

Foto
Kapu svētki Tumē
2006. gada 5. augustā

Foto
2006. gada Jāņi "Pilsētniekos"
Kopā ar Jelgavas Kristus draudzi

Fotogalerija Kristības Tumē
2006. gada Lieldienās

Fotogalerija Jeruzaleme 2006. gada ziemā
A.Dāboliņa foto un komentāri

Fotostāsts Fotoreportāža par Jeruzalemi Tumes kultūras namā

LELB identitātes mokas

Reformācija - lūzuma laiks pasaules vēsturē

Lūgsim kopā ar Luteru!

Krustvārdu mīklas:
  Soģi
  Mozus dzīves sākums
  Jordānas upes šķērsošana
  Jēzus pie krusta
  Jēzus dzīvs!


 ...Jautājumi un atbildes ¬
Par Mat.7:1

Netrūkst situāciju, kad Svētie Raksti mūs aicina tiesāt - ne ar savu prātu, bet lietojot Dieva vārdu, kas vēršas pret atklātu, bezkaunīgu grēku vai pret agresīviem maldu mācītājiem.




Draudzes adrese: Tumes kultūras nams
Jautā, sūti ierosinājumus un atsauksmes par mājas lapu:

e-pasts

tel. 31 93312
29342329
Webmaster
Oskars Laugalis