Komentāri: 1

Ar o nodau skas grmatas potisk daa, kur vispirms ms dzirdam to, k jabs nold dienu, kad vi ir dzimis. im monologam ir saistba ar ar 31. nodau, kur jabs atkrtoti nold pats sevi. Abiem iem monologiem ir nozmga vieta grmatas struktr, kur tie saista kop trs dialogu ciklus. Acmredzot, ka starplaik jabs nepiedzvoja atslbumu savs fiziskajs un psihiskajs cieans. Treaj noda jabs pau asas dusmas, un te ar pards vlme mirt.

3, 1-10

ajos pantos pards via vlme nebt dzimuam. Vi aplko savu biogrfiju no paa skuma” un pau nolu, ka ir dzvs izncis no savas mtes miesm (sal. Jer. 20, 14-18). Leviatns, kas piemints 8. pant. Senaj pasaul Tuvo Austrumu tautu mitoloij pastvja mts par o monstru. Daos Kananas un Feniijas mtos dienas un nakts un tumsas iestans tika saistta ar to, ka Leviatns ir aprijis sauli un mnesi. Tpc jabs saka: tas, kas nold dienas gaismu un liek celties Leviatnam, lai nold ar manu piedzimanu. o tautu amai dakrt piedvja sev spjas aizdzt Leviatnu, lai atkal atgrieztos diena. jabs izsaka domu, ka btu bijis labi, ja vii btu pankui, ka jaba dzimanas diena kaut kd veid tiktu izlaista, izmantojot das darbbas.

Vai jabs eit pau ticbu iem mitoloiskajiem noststiem? Pilngi droi, ka n: vi izmanto os tlus tikai tpc, lai via klaustji saprastu via domas. Ar msdiens cilvki, kas pai netic, lai paskaidrotu savu domu, mdz atsaukties uz visdiem mtiem. Piemram, klstoais holandietis, Stikla kalns utt.

jabs pau o domu d veid ka nolo, ka ir piedzimis. Iemesls tam acmredzot bija tas, ka vi nespja aptvert, kas ir noticis ar via attiecbs ar Dievu to, kdu vietu Vi ieem univers. jabam ir daudz jautjumu par radanas krtbu. iet, ka viam saprast savas attiecbas ar Dievu nozm saprast savu vietu Via radtaj pasaul. jabam tagad, iet, ir sagzusies visa pasaules krtba, vi zaud jgu. Par iem jautjumiem daudz ko ir noskaidrojis lihus savs runs (34.-38. nod.). Radanas motvi ir oti izteikti vis jaba grmat. Saprast radanas motvus ir oti svargi, lai ms vartu apjgt, kas ms esam un kdas ir msu attiecbas ar Dievu (eit paskaidro 1. Mozus 1-2. nod.)

3, 11-26

jaba cieanas liel mr ir intelektulas: via monolog biei atkrtojas kd un kpc?” jautjumi (11. 12. 20. 23. panti). Tas atkrtosies biei ar nkoajos dialogos (7, 20.21; 9, 29; 13, 24; 21, 4).

24. panta vrdi: jo iekms es vl savu maizti du, jau atskan manas noptas, vartu nozmt, ka ana viam nesagd ne prieku, ne baudu. Bet ar, ka via mokas ir tik pat regulras k dienreizes. Kop emot, jaba sajtas aj noda ir das: vi bija sargtints un nospiests, 20.p., tau kontrolja situciju. Vi bija dusmgs uz Dievu, 23.p., bet vi nenold Dievu. Vi bija izmisis, bet neizaicinja Dievu. Vi sajuta savas spes arvien pieaugam, tau neapsdzja Dievu, ka Vi btu netaisns. Via bdas bija lielas, tau ts vl nav sasnieguas vislielks dzles. Vi ilgojs mirt, tau nav vismazks domas par panvbu. Via spes ir tik lielas, ka ts ir aptumojuas via atmiu par kdreiz piedzvotajiem priekiem un svtbm t, ka vi zaud cerbu. Tdas ilgas ir raksturgas oti daudziem smagi slimiem, kuriem jcie lielas spes, ticgie nav izmums. das lielas spes Dievs var uzlikt daiem saviem audm, un tpc mums nevajadztu izdart tdu kdu, k jaba draugiem: skt tiest un apsdzt tos, kuriem ir jiet cauri tdm tumm ielejm.

1 Komentāri

Komentē Sigita ābele. @ 20.09.2008 15:51

Dievs mūs visus mīl tā pat kā valsti!!!!!