Sprediķi || Bībeles stunda || Psalmi || Esejas || || Reģ./piesl. ||Kristus miera draudze Lūgšana ... Dažādi
ELBL manifests

Warning: session_start() [function.session-start]: Cannot send session cookie - headers already sent by (output started at /home/kmd-ftp/inform.php:156) in /home/kmd-ftp/Tumeskoris/cutenews/captcha/php-captcha.inc.php on line 46

Warning: session_start() [function.session-start]: Cannot send session cache limiter - headers already sent (output started at /home/kmd-ftp/inform.php:156) in /home/kmd-ftp/Tumeskoris/cutenews/captcha/php-captcha.inc.php on line 46

Esejas

Komentē filologs @ 11.12.2009 21:43
Sveiks, Aigar! Vispirms man jāatvainojas, ka tik ilgi neatbildēju uz Tavu pēdējo komentāru pie tās esejas par evolūciju!.. Skatos, ka šeit parādījies Tavs raksts (ar interesi izlasīju!), kuru toreiz pieminēji - tad nu rakstīšu tagad pie šī.

Tātad vēlreiz par Latviju starp vāciešiem un krieviem.. Tev taisnība par Bīlenšteinu - protams, gan viņu, gan citus baltvāciešus, kam ir liela nozīme latviešu valodas pētniecībā un rakstu valodas attīstībā, mēs, filologi, pieminam ar cieņu (it īpaši Manceli ar viņa rakstības reformu, Stenderu u.c.). Un arī jaunlatvieši atzina viņu nopelnus - par to pašu Bīlenšteinu, piem., Kronvalds izteicās ļoti atzinīgi.
Bet, ja iztēlojamies tālaika situāciju, tad jādomā, ka tādu baltvāciešu, kas nopietni interesējās par latviešu valodu un kultūru, droši vien nebija daudz uz pārējās [miet]pilsoniskās :) sabiedrības fona.. Nē, es, protams, negribu apgalvot, ka gandrīz visi baltvācieši bijuši aprobežoti un naidīgi pret latviešiem - bet tomēr viņi bija auguši ar domu, ka latvietis pamatā ir zemnieks un sabiedrībā zemākstāvošs, bet labs un cienījams latvietis ir tāds, kas ir pēc iespējas līdzīgāks vācietim. Interesanti ir arī tas, ko Tu tajā komentārā rakstīji par t.s. mazvāciešu fenomenu. Es to vēstures lappusi mazāk pārzinu, bet pieņemu, ka daudzi mazvācieši, kas nebija aristokrātiskas izcelsmes kā vairums seno baltvācu dzimtu, varbūt tāpēc labāk identificējās ar \"vienkāršajiem cilvēkiem\" - latviešiem?.. Nu, bet nenoliedzami tad, kad jau pastāvēja pirmā Latvijas Republika, vairums baltvāciešu tai bija lojāli. Un bez šaubām, baltvāciešu repatriācija bija liels zaudējums, kuru varam nožēlot un vēlreiz nožēlot.. :( (Tikai jādomā gan, ka lielākā daļa no viņiem tā vai tā būtu krituši par upuri staļinlaika represijām.)

Vēl par vācu kultūras ietekmēm - jā, protams, Dziesmu svētki bija no vācu kultūras aizgūta tradīcija. Tāpat arī latviešu folkloras vākšanu bija jau aizsākuši vācieši (Herders u.c.); ja pareizi atceros, tieši viņš bija arī devis latviešiem apzīmējumu \"dziedātājtauta\", kas vēlāk kļuva tik populārs (par šo tēmu ir interesanta grāmata \"Dziedātājtauta\", autore ir folkloras pētniece D.Bula). Arī interese par vēsturisko valodniecību, un atziņa, ka latv.val. ir sena un cienījama indoeiropiešu saimes valoda, pie latviešiem nonāca, pateicoties vācu valodnieku pētījumiem. (19.gs. vispār bija vēsturiskās valodn. ziedu laiki Vācijā.)

Bet, kas attiecas uz jaunlatviešu pozitīvo attieksmi pret krieviem - vēl varētu būt tas moments, ka austrumi likās kaut kas eksotisks un vienlaikus radniecīgs. Latvieši nesen bija uzzinājuši par savu [valodisko] radniecību ar indiešiem; tad nu uz tā fona varbūt arī krievi kā daļa no autrumpasaules likās kā kaut kas labs un tuvs. Man liekas, ka par šo tēmu vairāk fanoja A.Pumpurs. (Man te nupat vienā grāmatā uzšķīrās arī Pumpura dzejolis \"Austrums un Rietrums\", kur cita starpā teikts: \"Arī mūsu latvju tauta / Cietusi caur Rietrumu, - / Kamēr vēl neilgi glābta / Tika tā caur Austrumu\". Mjāā... sad Bet es tomēr vēlreiz uzsvēršu - varbūt pateicoties šiem vietumis prokrieviskajiem izteikumiem, mums padomju laikos jaunlatviešu mantojums vispār bija pieejams, citādi tas viss būtu bijis aizliegts...)

Bet, kas attiecas konkrēti uz šo Tavu rakstu - tas ir īpaši labi, ka Tu piemini Amerikas pozitīvo piemēru, jo citādi daudziem latviešiem par amerikāņiem ir tāds pārāk vienkāršots priekšstats kā par trulu tautu, kas tikai ēd hamburgerus un pa TV skatās bojevikus un vardarbīgas multenes.. Bet pats svarīgākais taču ir tas, ka ASV ir šobrīd galvenais kristietības bastions Rietumu pasaulē!

Tad nu pagaidām atvados, cerot uz drīzu sazināšanos un domu apmaiņu atkal!
Komentē Aigard @ 15.12.2009 17:05
Sveiks, Filolog!

Lai kā tur būtu bijis, arī šobrīd mani interesē Vācija un vācieši un tas, lai īsts (labs) latvietis būtu līddzīgs īstam (labam) vācietiem. Jo es pazīstu šo tautu un tās veidu. Caur-un-cauri. Tas mums pa labu.

Par to, cik reāla ir visa šī \"latviešu-indiešu\" kopējās izcelsmes mitoloģiju, es lūdzu pastāsti man vairāk. Man ir tikai tāda informācija, ka tā ir tāda... nu ideoloģija bijuse. Kā tur īsti ir? Esmu kaut ko lasījis, bet samērā pa virsu. Iespaids no tā nebija nopietns. Galu galā daudzas Eiropas valdas pieskaitāmas \"indo-eiropejiešu\" cilmei. Latvju valoda it kā palikuse primitāvākā (ceru, ka nav apvainojums) stadijā un tāpēc šī līdzība ir labāk atpazīstama. Ja tā nav, tad es zinu, ka Tu man paskaidrosi labāk.

Vēsturē: kas bijis, tas bijis. Mūsu vāci nebija nekādi eņģeļi. Bet kurš tāds būtu bijis tajā laikā un tajā sociālajā vietā? Es rakstīju par milzīgo pieredzi un mūsu identificēšnās iespējām ar vācu orientieriem. To var noraidīt, bet es neredzu, ko likt vietā.

Ir jau krieviem arī savs šarms, nenoliegšu. Pazinu es te vienu otru tās tautības cilvēku ļoti personiski. Efektīgi iespaidi. Bet to reti kad izdodas iepazīt bez represijas. Invāzijas un visa pārējā, ar ko saistās krievu vēsture.

Nesen braucu ar auto cauri Mazūrijai. Balkus senie prūšu novadi, arī mūsu etniskie senči. Tur tagad un aizvien vēl \"Sovetskij sojuz\". Man ir grūti to pieņemt. Esmu laikam ļoti pretkrievisks. Nē, drīzāk: pret krievu šovisnismu. \"Bej židov, spasaj Rossiju etc\".

Es labi zinu krievu literatūru. Klasiku lasu oriģināla valodā. Var teikt, ka es mīlu krievu literatūru, esmu no tās ietekmējies un esmu priecīgs par to.Bet tam ir visai mazs sakars ar to, ko izsaka fenomens \"krievi nāk\". Mūsu dzimtā (īpaši no tēva puses) viņi atnāca, ieraudzīja un visu iznīcināja, ko paaudzes bija sūri, grūti veidojušas, sasniegušas. Pats esmu saimniekmazdēls. Īsts letiņš. Nav ko kaunēties. Ja vien nebūtu tie krievi, es nebūtu filozofs-teologs, bet normāls laukkopis. Graudaudzētājs. Varbūt arī laimīgāks. Bet tāds nu ir bijs Tā Kunga prāts, ka krievi te atnāca un iztaisīja savu \"revoļuciju\". Lai no tā attaptos, mana mūža nepietiek. Domāju, ka arī mani bērni to labi apzinās. Es varētu būtu draudzīgs \"Austrumam\", ja vien nebūtu visu šo traumu, beidzot ar Sarkanarmiju. Bet es domāju, ka jaunlietvieši, pieredzot visu to \"ilgo ceļu kāpās\" būtu stipri mainījuši savus uzskatus par krieviem. Esmu par to pārliecināts. Cilvēks nav šķirams no savas vēsturiskās pieredzes. Patiesība no tā nav šķirama. Te nu es stāvu un nevaru savādāk.

Par manu rakstu un amerikāņiem. Jā, mums ir traki daudz stereotipu par šo tautu - - līdzīgi tāpat kā par mūsu vāciem. Bet es domāju, ka šie aizspriedumi dauddzviet vienkārši ir tumsonības radīti. No tā jāatbrīvojās. Amerikāņi un vācieši, lai vai kādi tie būtu, nav krievi. Un par kristietības pēdējo bastionu arī Tev taisnība,

vislabāko šajā adventa laikā vēlot,

aigars dāboliņš, īstens latvietis
Komentē filologs @ 18.12.2009 13:20
Sveiks, Aigar! Paldies, kā vienmēr, par interesantu vēstuli! Jā, par vēsturi runājot - varu teikt, ka mana attieksme pret krieviem un to, ko t.s. krievu laiki ir nodarījuši mūsu zemei, ir stipri līdzīgi.. Arī mana tēva tēvs un vectēvs bija bagāti saimnieki Kurzemē, bet padomju okupācija viņiem visu atņēma. (Manas mātes senči savukārt bija Vidzemes lībieši. Viena no šīm lībiešu sencēm, mana vecvecvecvecmāte, no sava piejūras ciema bija spiesta bēgt uz Rīgu, lai izvairītos no vietējā vācu barona uzmācības. Un jā, konflikts ar baronu bija arī vienam mana tēva mātes sencim Kurzemē - tā ka maniem senčiem nācies piedzīvot nepatīkamus brīžus gan no vācu, gan krievu okupantiem.. :) ) Bet, protams, es labi redzu vācu (un baltvācu) \"okupācijas\" priekšrocības salīdzinājumā ar krievu varu. Arī es, vienlaikus mīlot krievu literatūru, kino un, piem., B.Grebenščikova dziesmas, varu sevi tai pašā laikā uzskatīt par diezgan pretkrieviski noskaņotu. (Bija laiks, kad šis naids mani diezgan stipri nomāca, bet no tā daļēji atbrīvojos tai laikā, kad kļuvu ticīgs, bet tas jau ir cits stāsts..)

Bet nu par latviešiem un indiešiem.. :) Jā, Tev taisnība, tas lielā mērā ir mīts un skaista pasaka, bet tai nenoliedzami ir bijusi liela sociālpsiholoģiska nozīme. 19.gs. Rietumeiropā (īpaši Vācijā) indoeiropeistika un vēsturiskā valodniecība bija ļoti populāra, to daudzi labprāt izmantoja, lai ar lepnumu teiktu - lūk, mūsu valoda ir saglabājusi tik senus indoeiropiešu elementus.. Un tā nu sanācis, ka no dzīvajām indoeiropiešu saimes valodām patiešām leišu un latv.valodā ir gandrīz visvairāk saglabājušies arhaiski elementi (es gan neteiktu, ka tie ir primitīvi - ne tāpēc, ka \"primitīvs\" būtu kas aizvainojošs, bet tāpēc, ka šo val. gramatika tieši ir \"sarežģītāka\" nekā mūsdienu angļu, vācu utml. val. gramatikas.. :) ). Ap to pašu laiku \"panesās\" arī ideja par latv.val. un sanskrita lielo līdzību un tuvību, kas arī ir diezgan pārspīlēta. (kaut gan, protams, daudzas līdzīgas vārdu saknes un arī daža laba gramatikas forma tiešām tur ir, to nevar noliegt. Bet tikpat daudz varētu atrast arī latīņu, sengrieķu u.c. valodās.)

Bet katrā ziņā šis fakts ir lielā mērā stiprinājis arī latviešu pašapziņu toreiz, nacionālās identitātes veidošanās laikā un arī nodibinoties neatkarīgai valstij. \"Sak\', jūs lielās tautas, vācieši un krievi, gan esat mūs turējuši par kāju pameslu, bet mums ir ne tikai tik daudz tautasdziesmu, kamēr jūs savu folkloru esat gandrīz pazaudējuši, bet mums ir arī tik slaveni \"radi\" - senie indieši ar savu sanskritu. Mēs esam daudz īstāki indoeiropieši par jums!\".. Vēl pat mūsdienās šur un tur kādu ezotēriķu un pašpasludinātu vēsturnieku tekstos palaikam var lasīt, ka, lūk, senais latvietis un senais indietis būtu varējuši pilnībā saprasties bez vārdnīcas, ja vien būtu satikušies.. :) (Skaisti, bet diemžēl ne tik patiesi.) Bet sava pozitīva loma šim mītam ir bijusi. Un pieliec tam vēl klāt to jūsmošanu par Indiju, kas Rietumeiropā sākās 20.gs. vidū - arī šī mode pēc padomju varas sabrukuma atnāca pie mums un veikli saplūda ar mūsu jau kopš 19.-20.gs. mijas kultivēto \"indiešu mītu\". (Starp citu, leiši kaut kādā brīdī viduslaiku beigās esot veidojuši mītu, ka viņi savukārt esot romiešu tiešie pēcteči un leišu valoda esot visradniecīgākā latīņu valodai. Nu jā, leišiem kā katoļiem droši vien \"romiskums un latīniskums\" likās tuvāki, bet latviešiem kā lielā mērā pagāniem - Indija. smile )

Tāda nu ir tā mūsu vēsture jeb mūsu \"stāsts\" (story), kā mūsdienās mēdz teikt! :)

Uz sazināšanos un jaunām interesantām sarunām!

Filologs
Komentē Aigard @ 21.12.2009 19:05
Sveiks, Filolog!

Man tūdaļ uzkrita viena lieta Tavā rakstā: mana attieksme pret krieviem ir gājusi akurāt to pašu ceļu. Es biju pārtraucis pat runāt krieviski principa pēc, un tieši, kad nopietni iegāju ticībā, lūdzu par to, lai varētu piedot un skatīties uz krieviem, viņu klātbūtni šeit ne caur šo \"svēto dusmu\" prizmu. Šī lūgšana tika uzklausīta.

Vēl vienā punktā esam līdzīgi: mani 80-tajos gados, it īpaši to sākumā ļoti spēcīgi ietekmēja krievu dzejnieks un bards Vladimirs Visockis, kas faktiski kļuva par manu alter ego. Par šo autoru ir dzirdējuši daudzi, bet tikai retais pazīst viņa daiļradi tās nopietnībā un plašumā un arī dziļumā. Tās bija dzejas, kas burtiski kon-figurēja manu personību. Šajā fenomenonā \"Visockis\" es atrodu savu ētisko formulu, un zināmu \"luterisko patiesības mīlestības patosu\", spēku pretsparam nejēdzībām un pat vēl vairāk. Arī šodien augstu vērtēju to, ko ir paudis Visockis un kā viņš to ir darījis.

Indijas jautājums: paldies par Tevis doto informāciju. Daudzkur tā apstiprināja arī manu pieeju šim mūsu izselsmes notikumiemam \"no sniegotajiem kalniem\". Ir jau arī tā saucamais \"Brastiņa latvju dievību panteons\", kas būtībā samērā pa taisno ir aizgūts no hinduisma. Šis \"brīnums\" arī iekļaujas tajā pašā notikumā. Bet, ka tas ir bijis celsmīgi mūsu nabaga nācijai - - tas ir labi.

Ja vien izdotos arī kaut ko reālu no mūsu vēstures padarīt celsmīgu! Teiksim, pārinterpretēt sāstu par Kaupo. Nezinu, vai to kāds uzdrošinās. Citās tautās līdzās oficiālajiem arvien ir visādi alternatīvie varoņi, paralēlie stāsti, teorijas par vēsturi, kuras reizēm nav mazāk patiesa vēsture nekā oficālās. Mums ar tādām lietām iet daudz grūtāk (ja nu vienīgi par slepkavu Kaupēnu tiek dziedātas romantiskas dziesmiņas kā latviešu Robinu Hudu, kas nu ir pilnīgi garām). Ir tikai Lāčplēsis. Kaupo ir nodevējs. Ir tikai Ulmanis. Niedra ir nodevējs. utt.ut.j.pr.

Nav runa tikai par fantasmagorām vai kādām iztēlotām versijām, bet par reāli atstumtām vīzijām. Latvijas kultūras vēsturieniekiem šeit būtu daudz ko darīt. Bet, ja, piemēram, aprakstot saktuves māksliniekus, visi redz tikai Paulu un Imkalniņu, tad nav daudz ko cerēt. Un tā katrā nozarē. Protams, protams - - es solidarizējos ar autsaideriem, jo, laikam, pats esmu to starpā. Bet kaut kā parāk daudz mums to autsaideru. Jo latvietībā plaukst \"politkorektums\" jeb citiem vārdiem: konformisms, piesliešanās varai un spēkam. Atlernatīvajam īstenībā latviešos nav \"brenda\" un nevar būt, jo Balaumaņa Purva bridējā aprakstīto zābak-bučotāju mentalitāti ir grūti aizstāt (nez kāpēc tieši šis tēls mana tagad acu priekšā, bet var jau arī ņemt Mērnieku laikus, tur daudz, daudz kā reāla).

Samērā kritiski ieskati mūsu latvietībā, piekrītu. Bet es tikai gribēju teikt: reāli pastāv arī cita latvietība, kurā valda vai ir valdījusi patiesa solidaritāte. Tā ir altrnatīvā plāna, nevis priekšplāna. Es tādu arī pazīstu. Tādai gribētos \"iedvest\" pašapziņu. Ar Ojāru Vācieti: Kuries / slīpā lietū, mana uguns, kuries./ Buries pāri senču kauliem,/ mana sirdsapziņa/ buries. Kur ies/ mana tauta, / mana dūša tur ies. Turies/ debesīs un zemē,/ mana nolemtība turies. Vācieti pieskaitu alternatīvajiem, kaut arī viņš piedzīvoja sumināšanu un respketu, taču ne reālu izpratni un atsaucību ar savām domām, par turpinājumu nemaz nerunājot. Ne jau velti viņam nācās tā beigt 50 gadu vecumā, būtībā radošajā pilnbriedā... Bet redzi, es saku, ka tieši vāciskais latviskajā ir vērtība. smile

Priecīgus un Dieva miera pilnus Kristus dzimšanas svētkus Tev un Tavējiem vēlot,

Aigars
Komentē filologs @ 26.12.2009 22:27
Labs vakars, Aigar! Vispirms - paldies par labiem novēlējumiem, un sirsnīgs sveiciens Otrajos Ziemsvētkos arī Tev un Tavējiem! Ceru, ka svētku vakars un viss pārējais svētku laiks jums bijis priecīgs un svētīgs.

Par Tavu vēstuli - kā vienmēr, paldies par pārdomām un komentāriem!
Ja runājam par krievu jautājumu - te nu man jāatzīst, ka es joprojām \"principa pēc esmu pārstājis runāt krieviski\"; arī pēc tam, kad kristīgā garā esmu spējis vismaz daļēji viņiem piedot un uztvert viņus bez naida. Var jau būt, ka tas tāpēc, ka man kā filologam valodas jautājumi šķiet īpaši svarīgi, bet man liekas, ka visus neatkarības gadus es labi ja dažus teikumus esmu pateicis krieviski - tādās situācijas, kad citādi galīgi nevarēja. (Citāti no krievu filmām un anekdotes neskaitās.. smile ) Bet par Visocki - man žēl, ka es viņu labāk nepazīstu, esmu dzirdējis tikai dažas dziesmas (un 80.gadu sākumā es laikam biju par jaunu, lai viņā iedziļinātos).. Man labāk pazīstams ir Grebenščikovs. Bet es saprotu, ko Tu domā ar savu tekstu par Visocki.
Jā, un autsaideri jau laikam viņi ir abi - gan Visockis, gan Grebenščikovs. Bet, ja runājam par Imantu Kalniņu, kuru Tu arī pieminēji, un, ja pareizi sapratu zemtekstu, tad ar ne visai glaimojošu pieskaņu :) , tad es iebildīšu, ka viņš, neskatoties uz savu tagadējo stāvokli, savā laikā tomēr arī bija autsaideris. Viņš bija kā pretstats Raimondam Paulam, kurš vienmēr vairāk centies izpatikt publikas gaumei un rakstīt lipīgus meldiņus (kaut gan nenoliedzami arī Paulam ir daudzas izcilas dziesmas). Kalniņš, tāpat kā viņa brālis, dzejnieks Viks, jaunībā bija pietiekami dumpīgi un spēja iedvesmot cilvēkus uz \"pretsparu nejēdzībām\", kā Tu teici. (Bet tagad viņi, protams, kļuvuši veci... Un Imants turklāt vēl saķēpājies ar savu politisko darbību.) Tai ziņā varbūt tad tiešām vairāk ir \"paveicies\" tiem dižgariem, kas aiziet spēku pilnbriedā, kā O.Vācietis?.. Bet tas būtu skumji, ja tā būtu likumsakarība.

Bet, ja runājam vēl par Latvijas vēsturi - jā, ar \"indiešu mītu\" vēl ir tas moments, kuru Tu ar savu komentāru man atgādināji. 19.gs. un vēlāk patiešām tika uzskatīts, ka indoeiropieši atnākuši no Indijas. Bet vēlāko laiku atklājumi rāda, ka drīzāk gan bijis otrādi - ide. valodās runājošie no Eiropas savulaik ieradās Indijā un tur daļēji izspieda vai asimilēja vietējos, kas runā dravīdu saimes valodās. Bet par \"latvju dievību panteonu\" - man liekas, ka ar tā izgudrošanu vairāk nodarbojās 19.gs. dzejnieki - Pumpurs, Auseklis u.c.; Brastiņš jau vairāk pētīja to, kas tautasdziesmās reāli bija. Bet var jau būt, ka kādus līdzīgus momentus ar hinduismu var saskatīt. (Diemžēl Brastiņa \"Dievturu Cerokslis\" u.c. viņa grāmatas man palikušas otrā dzīvesvietā un šobrīd nevaru pārbaudīt. Piebildīšu tikai, ka pusaudža gados lasīju ar sajūsmu. :) )

Jā, es Tev pilnīgi piekrītu, ka latviešiem vajadzētu vairāk, kā Tu saki, celsmīgu stāstu! Bet vai nu mēs esam pavisam bez tiem? :) Kā ar latviešu strēlniekiem? Es domāju, ka viņi bijuši un arī uztverti kā diezgan iedvesmojoši. Un tas pats Lāčplēsis, un vispār cīņas pret vācu krustnešiem. Žēl vienīgi, ka tas daudzus cilvēkus ir \"ieprogrammējis\" pret kristietību. Bet par Kaupo - es domāju, ka mūsdienās jau viņš tiek pamazām reabilitēts; šķiet, Ārijam Geikinam bija grāmata par viņu un vēl vienam otram.
Un, piem., Tobago kolonizēšana? :) Es domāju, ka šis stāsts vēl mūsdienās daudziem šķiet pietiekami iedvesmojošs. Turklāt šajā \"stāstā\" latvieši un vācieši parādās kā sadarbības partneri, nevis pretinieki. (Pat padomjlaiku filmā \"Melnā vēža spīlēs\" hercogs Jēkabs ir samērā pozitīvs tēls, salīdzinot ar to otru, \"slikto vācieti\" - zemāka ranga baronu. smile )

Bet par Blaumani - jā, ir tas zābaku bučošanas skats, kurš ielikts filmā \"Purva bridējs\", bet oriģinālā tas ir pavisam citā stāstā. (Spilgtāk jau paliek atmiņā tas, kurš bučo zābakus, nevis tas, kuram bučo, vai ne?.. :) ) Stāstā tas vīrs, kas piedāvāja citiem par naudu bučot zābakus, bija īsts \"self-made man\" un \"amerikāņu sapņa\" īstenotājs. Kādreiz vienkāršs kalpu puika, kurš kļuvis bagāts un veiksmīgs, viņš atgriezās dzimtajā pagastā un uzrīkoja visu to zābaku bučošanas teātri tāpēc, lai padižotos savas kādreizējās mīļotās meitenes (cik saprotams, it kā vācietes vai vismaz \"kārkluvācietes\") acu priekšā. Savā laikā tā bija viņu ar nicinājumu noraidījusi, bet tagad, kad šis latvietis bija bagāts un piesolīja arvien lielākas naudas summas par zābaka bučošanu, viņa pati bija ar mieru to izdarīt. Tai brīdī viņš viņai atklāja savu identitāti un atgādināja pagātnes notikumus. :) Tāds tam Blaumaņa stāstam bija sižets, ja pareizi atceros.

Jā, vispār jau par latviešu literatūru varētu runāt daudz un dikti - ceru turpināt citā reizē! :) Uz sazināšanos!
Komentē filologs @ 04.01.2010 10:09
Sveiciens šejieniešiem Jaunajā gadā, un ceru, ka visiem viss kārtībā!
Komentē Aigard @ 08.01.2010 09:53
Sveiks, Filolog!

Arī Tevi sveicu Jaunajā dadā un vēlu Dieva svētību visos Tavos ceļos.

Neesmu atbildējis ilgāku laiku, jo šobrīd dikti forsēju sava darbiņa pēdējo nodaļu un (paralēli cīnos ar sniegu, jo dzīvoju laukos un, ja šo cīņu atlaidīšu, tad varu iegrimt, it īpaši atkušņa gadījumā, kurš noteikti, noteikti kaut kur jau briest). Nobeigums. To it kā saceru no jauna, jo vismaz tajā gribās ielikt vairāk no šī brīža situācijas (pārējās daļas tomēr ir 10 gadu vecas.

Paldies par Tavu izsmeļošo vēstuli, uz kuru es šobrīd varu atbildet tikai steidzīgi. Jā, ak šie krievi (oh, those Russians... kā reiz beidzās viena Boney -M dziesma, ar tādu nopūtu basa balsī, kuru mēs, latvieši, sapratām kaut kā īpaši dziļdomīgi). Viņos ir tik daudz no visa kā: neaprēķināmi - - lieliski un bīstami. Kad biju \"krievos\" (cik veiksmīga valodiskā izpausme!), iepazinu tos dziļāk. Bet atkal citi krievi man palīdzēja tik cauri \"krieviem\". Šā vai šitā - latviešu milzīgā priekšrocība Eiropā ir tā, ka mēs daudz labāk saprotam šos krievus. Citi eiropieši no vairāk no Rietumu puses patiesībā no viņiem daudz vairāk baidās, jo jūt šo neaprēķināmību, bet nezin atkal tik labi, kā ar viņiem tikt galā. Krievi bez krievu valodas tā īsti nav izprotami. Nu vispār tas varētu būt vesels un īpašs stāsts. Bet man kaimiņš ir krievs. Tāds eiropejisks, bet sniegu vienalga netīra, kamēr ceļos 6 un rukāju pat 2-3 dienā, ja vajag. Kaimiņi man pretī, otrā pusē: arī letiņi, bet ar sniegu dažādi. Man vistuvākais tīra sniegu katru dienu, vecā paaudze, un mēs ar viņu pārspriežam kopā \"sniega lietas\". Kamēr citi to atsāj dabas pašas ziņā... jaunā paaudze. Cilvēki un sniegs, tā ir tēma. Sniegs ir mēraukla, kritērijs daudzām lietām kultūrā. Āfrikā vispār nav sniega, bet arī daudz kā cita, kas Ziemeļos pašsaprotams. Savukārt cukču zemē ir tikai sniegs... un arī tas nav virzījis progresu. Sniegs Londonā vai Hamburgā tas ir svētīgi, jo drusku apskādē turieniešu augstprātību (viņi paliek tik nevarīgi. Nekad neaizmirsīšu dažus kadrus no Bīlefeldes, kur studēju 1995-1997. gadā, Vācijas ZR pusē... vienreiz uzkrita sniedziņš, kādi pāris centrimetri un citkārt punktuālais autobuss pie universitāties bija jāgaida un jāgaida. Kad tas atbrauca, es teicu braucēja: Was macht der Fahrpaln? Tas man sašutumā atbildēja: Was glauben Sie, bei diesem Unwetter!? Kādreiz būs jāpadomā par eseju par sniegu.

Par celsmīgu vēstures stāstu es domāju vispirms kādu \"alternatīvu\", kuruš nav izstāstīts un apvīts ar spīdošiem oreoliem, bet otrādi. Kaupo, Niedra, bet vēl ir daudz. Dzejnieku, saktuves mākslinieku jeb vienkārši cilvēku ar idejām par latvietību, kuriem nav bijušas telpas Latvijā. Latvijā ir nevis maz, bet tai tieši ir par mazu stāstu, tāpēc alternatīvie būtu jāpieļauj. Arī par skatuves mākslu, par esterādi ierunājāmies. Tā mums bija TOP limenī visā Sovetskij Sozuj\'ā. Ne igauņie, ne ne leišiem pat sapņos nerādījās tāds līmenis. Līdzi turēja faktiksi tikai krievi, arī tikai tādā līmenī kā Mašina Vremenji, Akvārijs utt. IMkalniņš, tiesa, nāca no underground puses, žēl, ka šodien faktiksi ne tiek atskaņots. Dzeltenie Pastnieki arī tomēr sasniedza zināmu ietekmi mūsu kultūrā. Es gan neesmu speciālists, bet esmu dzirdējis, ka esot bijuši vēl daudzi līdzīgi, kuriem ceļš bijis ciet. Bet tāda līmeņa esterādes saistījās jau ar nopietnu jaunradi (nevis tādi teksti, kā tagad...brr.)

Paldies par atgādinājuma Blaumaņa motīvos. Mani pēdējie Blaumaņa lasījumi, laikam, ir bijuši pirms gadiem ... ūff, kas tos var vairs saskaitīt.

\"Kārklu vācietība\" - tās vispār tāds ļoti akseoloģiski uzlādēts apzīmējums. Švauksts no Mērnieku laikiem, ko gan esmu lasījis ne tik sen..., bet bija arī pozitīvais, kas trāpija zem tās birkas. Tuvošanā vācietībai nozīmēja arī citu sadzīves kultūru, citus lasījumus, citu horizontu. Tas noteikti būtu bagātinājis. Atcerēsimies, ka kāds Blaumanis, Pliekšāns un vēl daži sākotnēji arī bija \"kārklu vācieši\". Faktiski visi mūsu apgaismotāji bija sakarā ar vācietību. Kāpēc \"kārklu\"? Jo neīsta? Māžošanās. Negribu to tā viennozīmīgi novērtēt. Mums vajadzēja to kārklu vācietību pozitīvi integrēt, tas mums kā nācijai nestu priekšrocības.

Beigās anekdote par tautībām, kas man ļoti patīk> krieviski jāstāsta, jo no Krievijas un krieviem tā nāk un daudz ko pasaka: Odin ņemec: eto soldat. Dva ņemca - eto dva soldata. Tri ņemca - eto vojenniej atrjad! [kas par integritāti un kas par novērtējumu!]. Tagad ukraiņi: odin ukrainec - to hozajen. Dva ukrainca - eto partizanskij atrjad [viņi vienmēr ir bijuši pa starpu un cīnījušies uz visām pusēm], tri ukrainca - eto partizanskij otrjad s predatjelem! [ super!jo ukraiņi vienmēr ir bijuši dalīta nācija: viena puse uz Austrumiem, otra izteikti uz Rietumiem. Tagad franči: odin francuz - eto lubovnik, dva francuza, eto dueļ, tri francuza - eto revolucija. Bet tagad pats labāks: par krieviem (paši krievi stāsta par sevi). Odin ruskij - takovo ņebivajet. Dva russkij, eto draka. Tri russkih - eto pjanka. jee Kāda pašironija! Tas liecina par garīgo veselību. Kaut mēs tā varētu par sevi.

Tagad gan jābeidz, dikti steidzos.

Uz sazināšnaos drīzumā,

aig.
Komentē filologs @ 12.01.2010 10:37
Labs rīts! Paldies par interesanto atbildi! Jā, tā jau man likās, ka esi iegrimis darbos. (šoreiz tad iznāca, ka gan pārnestā, gan tiešā nozīmē, vai ne?.. :) ) Sniegs, jā.. Tur, kur es agrāk dzīvoju, tas bija aktuāli, bet tagad man tādas lietas kā sniega šķipelēšana, krāsns kurināšana utml. jau šķiet tālas un nostaļģiskas atmiņas.. (Bet Tavs stāsts par Bīlefeldi un \"Unwetter\" bija labs! :) )

Es savukārt varu palielīties :) , ka savu pēdējo nodaļu saforsēju jau pirms Vecgada vakara, bet vietām patiešām saforsēju vārda tiešā nozīmē (lai simboliski būtu pabeigts vecajā gadā :) ), tāpēc tagad gan to, gan vēl citas daļas slīpēšu un papildināšu.

Kas attiecas uz mūsu etnopsiholoģiskajām diskusijām - vispār jau man liekas, ka mūsdienu rietumnieki ne tik daudz baidās no krieviem (patiesībā nemaz nebūtu par skādi, ja viņi no tiem drusku vairāk baidītos.. :) ). Drīzāk jau viņiem krievi un krieviskums liekas kaut kas baigi foršs un eksotisks, tāpēc, protams, daudzi rietumnieki labāk \"turēs kanti\" foršajiem un interesantajiem (un no literatūras u.c. daudzmaz pazīstamajiem) krieviņiem, nekā kaut kādām tur sīkām Austrumeiropas tautām, par kurām neviens normāls cilvēks neko nezina un kas gan jau tādi paši krievi vien patiesībā ir... Bet tas, ka mūsu pieredze un zināšanas par krieviem ir lielā mērā mūsu priekšrocība, gan ir tiesa. (Jā, un tā Tevis citētā anekdote arī ir laba!..)

Kas attiecas uz \"kārkluvāciešiem\" - vispār jau šo terminu varētu lietot (vismaz es lietoju) kā neitrālu apzīmējumu, aizmirstot to negatīvo konotāciju, kas kādreiz tai bija. Līdzīgs termins esot bijis arī igauņiem - \"kadaka saksad\" (kadiķu vācieši), ja pareizi atceros. Analoģija jau ir skaidra - tāpat kā kārkli un kadiķi nav \"īsti\" koki, bet tikai līdzīgi tiem (attiecīgi vītoliem un priedēm vai eglēm), tāpat arī \"kārklu-\" vai \"kadiķu vācieši\" patiesībā nav īsti vācieši, bet līdzīgi tiem; kaut kādā mērā pārvācojušies latvieši vai igauņi. Katrā ziņā es Tev pilnībā piekrītu, ka attieksmi pret \"kārkluvāciešiem\" mūsu vēsturē vajadzētu pārvērtēt. Kaut vai, piem, ja ņemam Rīgas vai citu lielo pilsētu \"kārkluvāciešus\" ar viņu specifisko izloksni, ar daudzajiem vācu aizguvumiem utml. To nevajadzētu tikai kritizēt, kā tas bieži ir ticis darīts - manuprāt, jāatzīst, ka tā bija viņu savdabīga kultūra un savdabīgs valodas variants..

Tad nu pagaidām beigšu - arī man šobrīd nav laika rakstīt garāk. (Cita starpā, varbūt mums vajadzētu apmainīties arī ar privātām koordinātēm, bet kā to izdarīt?)

Veiksmi visos darbos, un uz sazināšanos!
Komentē Aigard @ 15.01.2010 11:20
Sveiks Filolog,

un paldies par atbildi!

Prieks, ka Tava disertācija arī ir galā! Tad jau mums, vispār, koēji svētiki. Pazīstams motīvs: saforsēt nodaļas, lai iekļautos simboliskos datumos. Man gāja līdzīgi, bet pēc tam jau tāpat ir jāpārstrādā... vai jāturpina sasteigtais. Man 20.01 ir jāuzsūta pilns teksts lasīšanai (tiesa, gan vēl bez bibliogrāfiju daļas un kanoniskajiem \"gala secinājumiem\"). Tāpēc ir jāforsē.

Jā, tiešām, būtu laiks arī uzsākt privātus kontakus. Manējo emailu un telefona numuru var atrast šajā, lapabajā stūrī augšā lapā zem Dažādi/ /mācītājs\". Priecāšos saņemt no Tevis arī privātu vēsti un uzturēt kontaktu tālāk arī ārpus portāla.

Par entopsiholoģiju un krievu faktoru, tiešām esam visādus apspektus izcilājuši. Jā, esam maza, nepazīstama tauta. Bet nu - - tur arī savas priekšrocības. Atceros, kā Amerikā vienam bārmenim Bostonā stāstīju, no kurienes es esmu. Stāstīju par tālo Eiropu, par to, ka tagad studēju un ar ģimeni dzīvoju Vācijā, bet vispār esmu no Latvijas. Ye, Germany, I know. Es teicu: no, I am just living in Germany for a while due to do my studies, but originaly I am from Latvia, near of Scandinavia. Viņš tikai visu laiku teica: So, you are a German guy, I see. Es saku: No!!! Un stāstu atkal. Bet Krievijas tuvumu es neminēju, jo negribēju, ka bārmenis man tad par krievu dēvētu. Tas bija 1996. gads un vēl svaigas posttraumatiskas brūces no \"ļaunuma impērijas\". Vācijā draugi mani sauca par \"Der Lette\". Bija jau arī mēģinājumi \"der russische Baer\", bet tad es tik enerģiski protestēju, ka visi drīzāk saprata, ka latviešus atšķir ļoti krass pretkrievisks noskaņojums. Vēl es vienmēr uzsvēru mūsu Ziemeļu lokāciju (tad mani sauca par \"Polarfuchs\"), kārtīgas ziemas ar sniegu un aukstumu. Nu, protams, izlgītoti cilvēki bieži nezin neko tālāk par savu degunu, bet ir daudz izņēmumu, kad pēkšņi satiec kādu, kas ne tikai zin, bet tīri labi orientējas mūsu ģeogrāfijā un kultūrā.

\"Kadika saksa\" man patīk labāk. Mēs esam pie mājām sastādījuši daudz kadiķus - jo mums tie dikti iepatikās Sāmsalā. Kadiķis esot ciprešu dzimtā, izturīgs un sīkts koks. Arī sasniedzot 200-250. gadu vecumu. Tā neko, tīri normāli. Bet par \"īstiem vāciešiem\" pašiem vāciešiem ir daudz diskusiju. Bija kāds (par vadoni uzmeties), kas ar to īstumu pārspīlēja nu tik dikti, ka visai nācijai vēl ilgi neiroze būs par to. Bet bavārieši, piemēram, prūšus un arī visus Ziemeļvāciešus neuzskata par īstiem vāciešiem, bet par Fischkoepfe. Īstie ir tikai viņi, kas runā viņu dialektā. Un tāpat arī Ziemeļos par bavāriešiem. Paskties futbolu, cik tur Vācijas komandā ir īsteno vāciešu! Un neviens neuzdrošinās teikt, ka viņi ir neīsti. Kaut arī, varbūt, tā iekšēji domā.Ej, nu sazini, vai tādi etniski tīrradņi vispār ir sastopami. Tīrie latvieši, piemēram.

Tad nu priecāšos arī par citiem kontaktiem,

Lai viss labi izdodās!

Aig.
Vārds:
E-pasts: (neobligāti)
Ievadi: W7AsG
Smaidiņš: smile wink wassat tongue laughing sad angry crying confused jee 185 186 187 188 189 190 191 192 

| Aizmirsti mani

Lasi sprediķus!

Šodienas lūgšana no M.Lutera

1. vēstule korintiešiem

Psalmi

Bībeles stunda
 ...Mācība
 ...Mācītājs
 ...Sadraudzības mācība

Kristīgie pasākumi
  Ziemassvētku zvaigzne

Stāsti bērniem:
  Kurš to teica?
  Seifs
  Kivi


Tumes koris,
koris "Vanema"

Fotogalerija Ziemassvētki Tumē 2008. gadā

Svētruna
1941. gada 14. jūnija Deportāciju piemiņas brīdī, iesvētot Piemiņas krusta zīmi Tumē

Svētruna
Karogs pār visiem karogiem
Tumē 2006. gada 1. septembrī

Foto
Kapu svētki Tumē
2006. gada 5. augustā

Foto
2006. gada Jāņi "Pilsētniekos"
Kopā ar Jelgavas Kristus draudzi

Fotogalerija Kristības Tumē
2006. gada Lieldienās

Fotogalerija Jeruzaleme 2006. gada ziemā
A.Dāboliņa foto un komentāri

Fotostāsts Fotoreportāža par Jeruzalemi Tumes kultūras namā

LELB identitātes mokas

Reformācija - lūzuma laiks pasaules vēsturē

Lūgsim kopā ar Luteru!

Krustvārdu mīklas:
  Soģi
  Mozus dzīves sākums
  Jordānas upes šķērsošana
  Jēzus pie krusta
  Jēzus dzīvs!


 ...Jautājumi un atbildes ¬
Par Mat.7:1

Netrūkst situāciju, kad Svētie Raksti mūs aicina tiesāt - ne ar savu prātu, bet lietojot Dieva vārdu, kas vēršas pret atklātu, bezkaunīgu grēku vai pret agresīviem maldu mācītājiem.




Draudzes adrese: Tumes kultūras nams
Jautā, sūti ierosinājumus un atsauksmes par mājas lapu:

e-pasts

tel. 31 93312
29342329
Webmaster
Oskars Laugalis