Sprediķi || Bībeles stunda || Psalmi || Esejas || || Reģ./piesl. ||Kristus miera draudze Lūgšana ... Dažādi
ELBL manifests

Warning: session_start() [function.session-start]: Cannot send session cookie - headers already sent by (output started at /home/kmd-ftp/inform.php:156) in /home/kmd-ftp/Tumeskoris/cutenews/captcha/php-captcha.inc.php on line 46

Warning: session_start() [function.session-start]: Cannot send session cache limiter - headers already sent (output started at /home/kmd-ftp/inform.php:156) in /home/kmd-ftp/Tumeskoris/cutenews/captcha/php-captcha.inc.php on line 46

Esejas

Komentē Aigard @ 20.04.2009 17:17
Nu tiešām, jāsmejas. Neviena komentāra. 185 Bet man tomēr sanāca kādu atrast. Jānis Vanags, LELB arhībiskaps ir izteicies sakarā par šo rakstu. Protams, var saprast, ka viņam aizņemtības dēļ nav laika pagodināt mūsu protāla rakstu ar savu ierakstu, tāpēc izdarīšu to viņa vietā, lai arī kā autors varētu dot uz to atbildi.
Komentē Aigard @ 20.04.2009 14:18
Jānis Vangs raksta saistībā ar šo rakstu izsakās: "Interesanti, ka pat rakstot antiekumenisku sacerējumu, tā autori parasti uzskata par vajadzīgu dot nodevu kristīgajam politkorektumam, pieliekot priekšā kādu atrunu, piemēram: “Kā daudzi konfesionāli luteriskie kristieši, es, protams, apsveicu ekumēnisko dialogu, kurā viena baznīca skaidro kādai citai savu oficiālo mācību un tādā veidā pūlas atrast kopīgu pamatu kanceles un altāra sadraudzībai jeb ūnijai“, kam seko daudzas lappuses ar pierādījumiem, kādēļ praktiski to nekādā ziņā nedrīkst darīt. Tas nozīmē, ka vienotība kristiešu starpā ir tik skaidrs Kunga Jēzus Kristus aicinājums, ka tam atklāti neuzdrošinās pretī runāt. Taču vienotība ir kas vairāk par politkorektām frāzēm. Kristiešu vienotība ir paša Jēzus lūgšana Tēvam: „Lai visi ir viens, itin kā Tu, Tēvs, Manī un Es Tevī, lai arī viņi ir Mūsos, lai pasaule ticētu, ka Tu Mani esi sūtījis.” (Jņ.17:21). Kristiešu vienotība bija reformatoru vēlēšanās un mērķis. Lutera līdzgaitnieks Filips Melanhtons raksta Augsburgas apliecības ievadā: “Dažādos viedokļus vajag mīlestībā un laipnībā uzklausīt un apspriest, lai pēc tam, kad novērsts un izlabots tas, ko abas puses sapratušas atšķirīgi, atgrieztos pie kristīgas vienprātības un patiesas reliģijas.” Kristiešu vienotība bija misionāru aicinājums, kuriem baznīcu sašķeltība un strīdi bija liels šķērslis būt par Kristus lieciniekiem līdz pasaules galam un darīt par mācekļiem visas tautas. Kristiešu vienotība visbeidzot ir mūsu sirds pieredze, ka ir labāk dzīvot draudzībā un sadarbībā, sekojot Jēzum, nekā strīdēties, apmainīties nosodījumiem vai vienkārši novērsties."
Komentē Aigard @ 20.04.2009 15:14
atbilde Jāņa Vanaga komentāram:

a. god. Arhibīskap Jāni! Nevaru piekrist Tavai interpretācijai par šo rakstu. Esmu skaidri izteicies par ekumenismu un kriestiešu vienības meklējumiem. Šajā un daudzos citos savos rakstos daudzu gadu garumā esmu bijis par jēdzīgu ekumenismu. Arī šajā atbalsts ekumenismam izskan skaidri. Tavs spriedums ir antiekumenismu manā rakstā pastarpina intelektuāli nekorektu spriedumu: tajā tiek tikai dota Tava emocināla attieksme, bet nav korekta turēšanās pie oponenta domas (var no Lutera pamācīties, cik korekti viņš runā ar Zwingli jeb ar Erasmu). Bieži ar Tavu emociānālo attieksmi pietiek pietiek un daudzi cilvēki, kas Tevi un Tavu harismu uzlūko kā lielu un neapšaubāmu autoritāti, tūlīt pat atsakās lasīt pašu rakstu un domāt par tajā izteikto (tas izskan no dažām man privāti atsūtītājām vēstulēm, piem. prāvesta vietas cerētājs Raimonds Mežiņš, mans vecais kursa biedrs Māris Sarma). Tā vispār ir raksturīgi harismātiskām perosnībām, un, ja Dieva vīram ir dota tāda suģestējoša ietkeme uz citiem cilvēkiem, tad nu viņam ir īpaši jāuzmanās, ka viņš neiebrauc citu cilvēku maldināšanā.

Taču man ir jāsaka, Arhibīskap, ka LELB netrūkst arī ļoti daudz mācītāju, kuri ļoti labi saprot šajā rakstā pārstāvēto vienkāršo teoloģisko pozīciju (tikai viņiem bail runāt, jo viņiem tad viņu pfruendes jeb siltās vietiņas izzūdīs). Tātad: ekumenismam jā, bet ne uz teoloģiskās patiesības rēķina. Tas arī manā rakstā skaidri pašā sākumā ir teikts: "divu baznīcu vienības meklējumi paši par sevi ir apsveicami, taču nekad tie nevar tikt veikti uz teoloģiskās patiesības rēķina. Un tieši tas šajās sarunās tiek mēģināts, proti, manipulēt ar Evaņģēliski luteriskās baznīcas ticības apliecību rakstos (LTA) paustajām nostājām. Piemēram, kā izskan šajā ierakstā, arhibīskaps Jānis Vanags ūnijas iespēju grib balstīt Augsburgas ticības apliecības 7. artikulā, ka patiesai baznīcas vienībai pietiek ar vienprātību evaņģēlijā un sakramentu pārvaldīšanā. Viņš nesaskata tajā pretrunas arī tad, ja RKB puse skaidri noraida galveno LTA premisu — Svēto Rakstu autoritāti, ka tikai Svētie Raksti ir vienīgā baznīcas mācības mēraukla."

Arī tālakājā ir sniegts drīzāk luteriska ekumenisma ceļvedis nekā antiekumenisms (nosodīts ir vienīgi aplams, Romas pāvesta diktēts ekumenisms, kuru pieņemot, Jāni, Tu saki, ka man nav ekumenisma vai es esmu pret to. Vai nav zīmīgi. Īpaši par to skat. nodaļā "Domas par luterisku ekumenismu" - - "Pa visu pasauli izkaisīto kristietību var vienot tikai patiesības mīlestība. Kristietības universālā jeb visus apvienojošā dimensija ir meklējama mācībā – skaidrā Evaņģēlija doktrīnā. Luteriskie kristieši ir aicināti nepārtraukti meklēt šo vienību gan savā starpā, gan āri pāri savas konfesijas robežām. Tieši šāds ekumenisma princips izriet no mūsu Kunga Augstā priestera lūgšanas (sk. Jņ 17) – rast vienotību Dieva vārda patiesībā. "

Redzi, mēs abi atsaucamies uz Jņ 17. (Melanhtona citētām es pilnīgi pierkrītu un ierosinu ieraudzīt tās pašas domas mūsu ELBL manifestā: par teoloģiskās citādības respektēšanu un ieklausīšanos cits citā). Lai varētu pateikt, kurš tad pareizi un kurš nepareizi skaidro šo Rakstu vietu, varam mesties garā eksēģezes darbā, kas arī ir svētīgs, bet varam arī atsaukties uz LTA kā drošu Rakstu skaidrojumu. Tur arī visa tā sāls. Tad varam vai nevaram? Un tur arī raksta beigās ir tas jāutājums, Tev, a.god. Archibīskap: vai Tu atzīsti,ka LTA ir pareizs un izticams, baznīcas veikts un vienprātībā pieņemts Rakstu skaidrojums? Jā, jā, tad Tavai šai kristiešu vienības meklējuma sarunai ir jāturpinās ar citiem luterāņiem. Kaut kā jocīgi sanāk, vai ne? Ar vieniem kristiešiem no RKB tur gribi izjust sirds dziļu vienotību, bet ar citiem no pašu luterāņiem - - nē. Kapēc? Vai tad mēs Dieva acīs būtu otrās šķiras? Dadziem tādiem luterāņiem Tavu sapņu par jau šajā laikā panāktu vienību ar RKB piepildīšanas dēļ ir bijis jāatstāj LELB un jāēd vientuļnieku maize un uz savas ādas jāizjūt kristiešu sašķeltība... Tad nu apžēlojies arī par mums, un pievērsies dialogam ar mums vai citiem luterāņiem, kuri cieš no šīs mūsu baznīcas sašķeltības. Un tad varbūt Tu sapratīsi, ko nozīmē kristiešu vienība nevis tikai pareizās politkorektās frāzēs...par sirdī sajusto kristiešu vienību. Kāpēc Tava sirds nemirskt asārās par mums, tiem, kuri neesam Tavu sapņu īstnošanas dēļ palikt? Redzi, tu esi sēdējis arhibīskapa krēslā un darbojies, kā esi Dieva prātu sapratis, bet mēs te esam situšies kā pliki pa nātrēm: atgrūsti no daudzām iespējam Tavas sirds romantikas dēļ. Piedod, protams, ja kaut kas nav gluži precīzi, bet doma ir skaidra, to pauž arī daudzi Tev padotie mācītāji: līdz Tavu aktīvo hiper darbību vienības panākšanai ar RKB, zūd luteriskā identitāte - Tu pazaudē savus kristiešus, sava avis, lai iegūtu draudzību ar RKB. Tā luterisms Latvijā iegūst šizofrēniska eksistenci, tā domā augsti skoloti insider'i. Tāpēc Tev, mīļais archibīskap, vajadzētu gan padomāt vispirms, kā nokārtot dialogu ar citiem luterāņiem savā zemē un pēc tam ķerties pie RKB. Piemēram, meklē dialogu ar ELBL, kurā visi mācītāji ir LELB garīgās mācību iestādes Lutera Akadēmija absolventi, Dieva svētīta prof. Slenczkas audzēkņi. Daži no Taviem apjūsmotājiem sauc mūs šos "vanckarie", bet tā nav taisnība. Mēs bijām labi studenti, pat par paraugu daudziem. Es jau saprotu, ka ar RKB ir interesantāk, un arī tā var vēsturē ieet utt. ELBL noteikti ir maznozīmāgāka struktūra nekā RKB, bet vai arī Dieva acīs? Es tāpēc arī cenšos, rakstu savus rakstus daudzu gadu garumā. Kad sāksim runāt? Kad Tavs ekumenisma sapnis piepildīsies arī ar mums? Tātad, ir vai nav LTA uzticams Svēto Rakstu skaidrojums, ko veikusi visa baznīca (varbūt vari iepazīties ar šeit publicēto sēriju "Luterisko ticības apliecību teoloģija"? . Sāksim ar baby steps, sakārtosim savu - luterisma lauciņu, un tad iesiem pie romiešiem un prasīsim: mūsuprāt pāvests ir traucēklis evaņģēlijam, taisnošanas mācības jautājumi ir jāsakārto baznīcas konfesionālo dokumentu līmenī. Var jau arī savādāk. Teikti, nu mīļie brāļi katoļi, parunāsim, kā tur ir ar Rakstu vietu Mateja 16, 16-18. Kā tad tur ir ar to Pēteri un ar pāvestu? Kā tur ar Pāvila vēsutlēm? Ja viņi godīgi, teoloģiski pieies šai lietai, nevis demagoģiski (atvaino, bet Tu tā dari ar manā rakstā paustajām domām), tad turpat jau vien nonākism: atpakaļ pie viena altāra. Luters tur būs un visi reformātori visi vienā Evaņģēliski katoliskā baznīcā. Skaisti. Kā debesīs. (Bet debesis uz zemes rīkot, nu jau tikai tie mileniālisti taisās, taču ne mēs).

Jā, un vēl kas: pats taču raksti, ka domu apmaiņai jābūt, viedokļi jāuzklausa, nu tad neesi lepns, uzklausi arī šo un neņem ļaunā, ka es atbildu publiski. Jo publiski jau arī atradu to tekstu, kur Tu komentē šo rakstu. Ar dievpalīgu! - autors.
Komentē Osija @ 23.09.2009 15:20
Slikti laiki pienākuši visai Latvju tautai.Paši mēs to nemaz nezinot esam sev cilpu kaklā uzlikuši!?Tas Kungs teica Pēterim :tu esi Pēteris un uz šīs klints es gribu celt savu draudzi.Pēc 1500.gadiem kāds mūks vārdā Luters iedomājās sevi Pētera vietā, rezultātā jūs brāļi rejaties savā starpā.Pavisam noteikti mūku vadīja kārdinātāja gars,jo vai citādi viņš būtu lietas sagrozījis,lai tiktu pie varas vienā no bagātākajām tā laika valstīm.Nav labi nemeklēt Patiesību,jo tad jācieš un jādzīvo bez cerības uz To Kungu.Atliek vien akli sekot cilvēka izdomājumiem Lutera sakarā.
Komentē Aigard @ 18.11.2009 08:49
Sveika, Osija!

Atvaino, ka laikus nepārbaudīju komentārus, likās, ka vairāk nav. Jā, tiešām, tā ir, Tev ir taisnība, grūti laiki. Kopš tā ta trakā mūka viss ir kājām gaisā sagriezies. Bet kopš tā laika ir pagājis tikai kādi 500 gadi, nevis 1500 wink Tātad rejamies kādus 1000 gadus mazāk. Ir jau arī par ko, jo Vācija vēljoprojām ir viena no pasaules bagātākajām valstīm. Gribu tikai atgādināt, ka daži reālie Pētera vietas izpildītāji un viņu gaišākās galvas ir saukuši šo mūku par labāko katoļu priesteri savos laikos. Tāpēc Osija, padomā, ko konanoziētie vīri teikuši un vai tik Tu pati nebāz galvu cilpā pašai nezinot, tik pārsteidzīgi par cienījamu katoļu priesteri.

Patiesību meklēt nav labi? Nu varbūt, ka nav labi, bet tas ir tā, zini, no kuram puntka skatās. Ja no Bībeles, tad ko tad... lasi Jāņa 14, 6

Vēlu visas Dieva svetības, apskaidrību Svētajā Garā, kas dod arī reizēm nedaudz \"tā trakā mūka\" trakumu.
Vārds:
E-pasts: (neobligāti)
Ievadi: r16df
Smaidiņš: smile wink wassat tongue laughing sad angry crying confused jee 185 186 187 188 189 190 191 192 

| Aizmirsti mani

Lasi sprediķus!

Šodienas lūgšana no M.Lutera

1. vēstule korintiešiem

Psalmi

Bībeles stunda
 ...Mācība
 ...Mācītājs
 ...Sadraudzības mācība

Kristīgie pasākumi
  Ziemassvētku zvaigzne

Stāsti bērniem:
  Kurš to teica?
  Seifs
  Kivi


Tumes koris,
koris "Vanema"

Fotogalerija Ziemassvētki Tumē 2008. gadā

Svētruna
1941. gada 14. jūnija Deportāciju piemiņas brīdī, iesvētot Piemiņas krusta zīmi Tumē

Svētruna
Karogs pār visiem karogiem
Tumē 2006. gada 1. septembrī

Foto
Kapu svētki Tumē
2006. gada 5. augustā

Foto
2006. gada Jāņi "Pilsētniekos"
Kopā ar Jelgavas Kristus draudzi

Fotogalerija Kristības Tumē
2006. gada Lieldienās

Fotogalerija Jeruzaleme 2006. gada ziemā
A.Dāboliņa foto un komentāri

Fotostāsts Fotoreportāža par Jeruzalemi Tumes kultūras namā

LELB identitātes mokas

Reformācija - lūzuma laiks pasaules vēsturē

Lūgsim kopā ar Luteru!

Krustvārdu mīklas:
  Soģi
  Mozus dzīves sākums
  Jordānas upes šķērsošana
  Jēzus pie krusta
  Jēzus dzīvs!


 ...Jautājumi un atbildes ¬
Par Mat.7:1

Netrūkst situāciju, kad Svētie Raksti mūs aicina tiesāt - ne ar savu prātu, bet lietojot Dieva vārdu, kas vēršas pret atklātu, bezkaunīgu grēku vai pret agresīviem maldu mācītājiem.




Draudzes adrese: Tumes kultūras nams
Jautā, sūti ierosinājumus un atsauksmes par mājas lapu:

e-pasts

tel. 31 93312
29342329
Webmaster
Oskars Laugalis